Attēlā: urla
Pēc ilgstošiem pūliņiem un neskaitāmiem nesekmīgiem mēģinājumiem Pasaules dabas fonda pārstāvjiem izdevies sagūstīt dzīvu urlu. Tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu Ziepniekkalna apkaimē.
Kā pastāstīja Pasaules dabas fonda ekspedīcijas «Urla 2006» vadītājs Ziedonis Lācis, viena no šīs sugas raksturīgākajām iezīmēm ir mānīgi radīta sajūta par visai lielu populāciju. «Tad, kad nonākam līdz ķeršanai, atklājas, ka tie ir bijuši maldinoši signāli un bieži vien neatrodam pat pēdas.»
Ķērāju veiksmes pamatā arī šoreiz bijis drīzāk laimīgs gadījums. «Saņēmām signālu, ka manīta pāris īpatņu pulcēšanās skvēriņā,» pastāstīja Ziedonis Lācis. «Tālākais jau bija profesionalitātes jautājums. Būtiski ir bruņoties ar pacietību, jo kaut gan urlas aktīvas kļūst tieši diennakts tumšajās stundās, uz rīta pusi pienāk brīdis, kad tās kļūst miegainas, zaudē modrību, reizēm miegs robežojas ar samaņas zudumu. Tas tad ir īstais brīdis!» Pētniekiem bija uzsmaidījusi necerēta veiksme — skvēriņā bija vērojama divu jaunu urlu tēviņu un mātītes rotaļa. Nakts gaitā tā gan pārauga konfliktā, kura rezultātā viens no jaunuļiem iesita otram un ar mātīti nozuda no ķērāju redzes loka. Pamestais jaunulis ķildā bija nedaudz cietis, tāpēc to varēja notvert bez grūtībām.
Ziedonis Lācis uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs solis šīs sugas izpētē. «Viens no jautājumiem, kuru vēlamies mēģināt noskaidrot, ir, kāpēc aktīvāk vairojas tie īpatņi, kas kādu laiku pavadījuši nebrīvē.» ▼
2006. gada 17. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
