Arhīvs: 2008. gada marts

Kad dakterim darba pilnas rokas

698.jpg

Attēlā: nieres vai kaut kā tā

Iekšķīga vai ārīga vaina, negadījumā gūta trauma vai sāpošs zobs — pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem jau daudzus gadus nav ne mazākās vajadzības meklēt palīdzību pie valsts veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem pilsētas lauku teritorijas smirdīgajā poliklīnikā vai izgrūst baltu naudu par apšaubāmiem pakalpojumiem ārstu privātpraksēs. Viņi zina, ka palīdzība ir turpat līdzās, rokas stiepiena attālumā, pie tautā populārā un mūždien atsaucīgā kaktu daktera Vairoņa Glūdas (57).

«Ja nebūtu mūsu Vairoņa, es pat nezinu, ko mēs iesāktu,» savu sāpi neslēpj Glūdas ilggadējā paciente Gunita. «Lai poliklīnikā tiktu pie konkrēta speciālista, nav svarīgi — pie augšas vai apakšas ārsta — man vispirms jāiet pie sava ģimenes ārsta. Taču rindā pie ģimenes ārsta jāgaida gandrīz divus mēnešus. Vēl tikpat jāgaida rindā pie speciālista. Tikmēr jau es sen būtu nolikusi karoti, bet tādas naudas, ko maksāt privātprakses ārstam man, protams, nav.»

Līdzīgās domās ir vairums pilsētas lauku tertorijas iedzīvotāju. Klauvē pie kurām namdurvīm gribi, ikvienam būs kāds labs vārds par Vaironi Glūdu sakāms. Nav brīnums, ka poliklīnika tikmēr nīkuļo un smird.

«Jūs tikai uzrakstiet skaidri un gaiši — es neesmu nekāds no šitiem roku uzlicējiem un zīlniekiem. Mans profils ir klasiskā medicīna. Un maķenīt senču gudrības,» sarunā strikti norāda pats Vaironis Glūda. Nē, medicīniskas izglītības gan viņam neesot, jo «kāda jēga tos daudzos gadus mācīties augstās skolās, ja tur tev neko pa īstam un praktiski neiemāca?»

«Mans uzskats ir tāds — vienīgais veids, kā var kaut ko iemācīties, ir mēģinājumu un kļūdu metode,» rezumē dakteris. Izraugoties kaktu daktera amatu, viņš turpinājis savas dzimtas tradīciju. Arī Glūdas māte Anita bijusi iecienīta ārste visus drūmos padomju laikus, kad saprotamu iemeslu dēļ ar šo arodu bijis jānodarbojas slepus. Tieši viņa Vaironim ierādījusi pirmos kaktu medicīnas soļus — pirmo abortu, izmantojot tā dēvēto adāmadatas metodi, viņš veicis, būdams četrpadsmit gadu vecumā.

«Tā tās lietas aizgāja. Sāka nākt cilvēki ar savām problēmām, un es savā prātā funktierēju, kā tās atrisināt,» tagad atceras jau pieredzējušais ārsts. «Un vēl es jums pateikšu vot ko — tagad visi runā par tām ārstu algām un pateicībām. Viss ir pavisam vienkārši. Man neviens nekad nekādu algu nav maksājis, es saņemu tikai pateicības. Ja pacients būs beigts, nekādas pateicības nebūs. Tāpēc daru, ko varu. Un arī ar tiem valsts ārstiem tāpat vajadzētu. Nekādas algas! Un tad lai tik skatās!»

Vaicāts, vai ir kādas procedūras vai manipulācijas, kam Vaironis tomēr pašrocīgi klāt neķertos un pacientu sūtītu pie attiecīga speciālista, viņš strikti papurina galvu. «Nē, man nekas nav par grūtu. Cita lieta — reizēm pietrūkst prakses, bet tas nekas. Sāk tik darīt, un tā lieta aiziet. Man, piemēram, vēl ne reizi nav iznācis pārstādīt šito, nu nieri pārstādīt. Bet gribētos. Un ja ļoti kaut ko gribas, tas piepildās, es zinu,» ar cerību teic sirmais dakteris. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Andrievs Ežakovs (55) uzlabojis savu trīs gadus veco datoru. Tas tagad aprīkots ar brangu cieto disku, raženu grafikas karti, pamatīgu operatīvo atmiņu un, protams, varen žiperīgu procesoru, Ežakovs telefonsarunā pastāstījis savai vecmāmiņai. ▼

Varavīksnē atklāj bīstamas krāsvielas

697.jpg

Attēlā: skaistums mēdz būt mānīgs

Pārbaudē, ko veicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departaments (VARAM VAD), vairāku pagājušajā gadā redzēto varavīkšņu sastāvā atrastas krāsvielas, kas nav oficiāli sertificētas lietošanai Eiropas Savienības teritorijā, to vidū varavīksnes sarkanais, varavīksnes oranžais, varavīksnes dzeltenais un citas. Pārbaudi ierosināja veikt pilsētas lauku teritorijas brīvprātīgo dabas aizstāvju organizācija «Zaļzemīte».

«Nākamreiz, kad būs kāda varavīksne, paskatieties uz to labi kārtīgi. Skats gluži kā pēc dīzeļa noplūdes dīķī. Vai tad tik spilgtas krāsas dabiskā ceļā maz iespējams iegūt? Tīrā ķīmija! Un tas viss pēc tam nonāk kur? Gaisā, ūdenī un mūsu pārtikā!» PATIESI! korespendentam «Zaļzemītes» viedokli pauda tās jaunievēlētā vadītāja, pilsētas lauku teritorijas linu krāsošanas uzņēmuma «Linko» darbiniece K. Anni–Bāliņa (60). ▼

Vombata izvarots vīrietis sāk runāt ar austrāliešu akcentu

Artūrs Kredoks (48), Motuekas (Jaunzēlande) pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, ir iesniedzis policijā sūdzību, ka viņu paša mājā izvarojis vombats. «Mans dibens nemaz nesāp,» teikts iesniegumā. Tomēr pēc atgadījuma vīrietis ir sācis runāt ar austrāliešu akcentu. Vombats pēc nozieguma izdarīšanas esot aizgājis.

Vombati dzīvo Austrālijā un Jaunzēlandē nav sastopami. Šie somaiņi ir mazas cūkas lielumā un parasti nav bīstami. Pavisam ir zināmas trīs vombatu sugas: dienvidu mataindegunainais vombats, ziemeļu mataindegunainais vombats un parastais vombats.

(No «Telegraph».) ▼

Īsumā

Pazīstamajam memuāristam Uldim Rudakam līdzīga persona šodien pilsētas lauku teritorijas grāmatnīcā «Lazdu laipa» dalījusi autogrāfus un nav slēpusi savu viedokli par latviešu populārās mūzikas aktualitātēm, lai gan, izņemot pārdevēju, grāmatnīcā neviena nav bijis. Uzzinājusi, ka Ulda Rudaka grāmata «Rokupācija» veikalā nav nopērkama, persona sapīkusi un aizmigusi. Pamodusies pēc stundas, persona noliegusi savu saistību ar notikušo. ▼

Šlesera radioaktivitāte prasa pirmos upurus (papildināta)

696.jpg

Attēlā: publicitātes foto

Pēc tam, kad ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) pagājušajā nedēļā atklāja plašākai sabiedrībai faktu, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) patiesībā ir enerģiju izstarojoša, staigājoša atombumba, situācija turpina pasliktināties.

Bez valdības un Saeimas ziņas Šlesers ir izteicis priekšlikumu «TeliaSonera» un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) mainīties ar «Lattelecom» un LMT daļām. Līdz ar to «Lattelecom» pilnībā nonāktu valsts kontrolē, bet «TeliSonera» iegūtu 100% LMT daļu.

Kā šodien pavēstījusi Satiksmes ministrija, «Telia Sonera» pārstāvji nav spējuši izturēt spēcīgo personības starojumu, kas nācis no Šlesera vēstules, turklāt summējies ar radioviļņiem, ko raida LMT sakaru torņi, tāpēc piekrituši turpināt par to sarunas.

Cietušajiem tiek sniegta palīdzība.

Papildinājums: saskaņā ar metereoloģisko datu jaunāko datoranalīzi, vienīgais ticamais izskaidrojums šobrīd Latvijā valdošajiem sniegainajiem un aukstajiem laika apstākļiem ir Aināra Šlesera izraisīta kodolziemas iestāšanās. ▼

Īsumā

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī šodien kopā ar Bruni ieradies oficiālā vizītē Lielbritānijā. Vizīti aizēnojušas publikācijas britu dzeltenajā presē, kurās redzamas pirms daudziem gadiem uzņemtas Bruņa kailfotogrāfijas, no kurām noprotams, ka Brunis patiesībā ir sieviete. ▼

Sāks kredītņēmēju vajāšanu

695.jpg

Attēlā: prokurators

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki ir pabeiguši izmeklēšanu desmit kriminālprocesos un ierosinājuši prokuratūrai sākt 19 personu vajāšanu. Kopumā, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem, kredītiestādes aizdomās turamajām personām ir izsniegušas kredītus aptuveni 435 000 latu apmērā, par kuriem ir iegādāti vairāki nekustamie īpašumi un automašīnas.

Ja izkrāpto automašīnu vajāšana, pateicoties jauniegādātajiem jaudīgajiem Ceļu policijas spēkratiem, varētu būt salīdzinoši vienkārša, tad nekustamajos īpašumos noslēpušās personas vajāt būs daudz grūtāk, atzina atbildīgs ONAP darbinieks. Šobrīd tiek izskatīti divi vajāšanas scenāriji: pirmais ir grūtāk realizējams, jo paredz nekustamā īpašuma novietošanu uz īpašas kustīgas platformas un ilgstošu vajāšanu pa valsts autoceļiem, bet otrs, kas sola daudz mazāku intrigu, toties ir lētāks, sevī ietver personas vajāšanu pa nekustamā īpašuma telpām un gaiteņiem.

Vēl nav zināms, vai prokuratūra piekritīs vajāšanas uzsākšanai, jo iepriekš līdzīgos gadījumos tā bieži ir aprobežojusies ar parastu aizturēšanu. ▼

Īsumā

Kopš piektdienas pilsētas lauku teritorijas slimnīcā hospitalizēti jau deviņpadsmit cilvēki ar nežēlīgi sasistām olām. Vairumam no viņiem olas ir smagi traumētas no abiem galiem. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas dārzniecības IT administrators Semjons Koliks (21), atsaucoties uz sava darba līguma punktu, saskaņā ar kuru viņš ir atbildīgs par datu drošību uzņēmumā, aizliedzis ieslēgt dārzniecībā esošos datorus. «Tikai tā es varu būt drošs, ka datiem nevar piekļūt neviens, kam ir ļauni nodomi,» paskaidroja Koliks. Viņš ir gatavs jau vistuvākajā laikā atrisināt drošības jautājumus arī attiecībā uz datiem, kas atrodami uz papīra. ▼

Īsumā

Vecā bise, kas karājas pie sienas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāju Krūgļaužu mājā, šodien prasījusi kārtējo upuri. «Mēs jau esam pie tā pieraduši un vairs nepievēršam uzmanību,» skaidroja Lāsma Krūgļauža (71), «viņa tā dara laiku pa laikam. Bet paprasa, paprasa, un atkal apklust.» ▼

Kļūst par sadzīves drānas upuri

694.jpg

Attēlā: krāniņš

Pilsētas lauku teritorijā mītošās Salmu ģimenes ikdienu atsvaidzinājusi kārtējā traģiskā sadursme starp laulātajiem draugiem Marģeri un Aneti. Incidenta rezultātā Marģerim ir smadzeņu satricinājums un kreisajā acī sācies iekaisums, bet Anete spiesta sabiedriskās vietās uzturēties, zem šalles slēpjot uz kakla redzamos zilumus.

Par nesaskaņu cēloni kļuva Marģera ierašanās mājās pusvienos naktī pamatīgā reibumā. Viņš apskurbinošo dziru bija lietojis pēc sabiedriskās organizācijas par vardarbību ģimenē «Situ Rutu» sanāksmes un, nevēloties, lai sieva viņu traucē, izslēdzis mobilo telefonu. Aneti, kas bija devusies prom uzreiz pēc sanāksmes beigām, mājās gaidīja nepatīkams pārsteigums.

Salmu dēls Georgs (6), izmantojot brīdi, kamēr vecmāmiņa Daile Krone (70) viesistabā skatījās «Panorāmas» 50 gadu jubilejas raidījumu, bija nolēmis virtuvē pamazgāt traukus un atgriezis izlietnes krānu tik tālu, ka tas iesprūda. Izlietnes notece bija daļēji aizsērējusi, tāpēc ūdens drīz vien sāka tecēt uz grīdas. Georgs, baidoties no vecāku dusmām, noslēpās savā istabā zem gultas.

Anete, pārnākot no sanāksmes, gaitenī un virtuvē ieraudzīja vairākus centimetrus dziļu ūdeni, kas pamazām jau sāka tecēt pāri istabu sliekšņiem. Viņas māte joprojām skatījās «Panorāmu». Anete ar savām gandrīz jaunajām kurpēm aizbrida uz virtuvi, kur nesekmīgi mēģināja aizgriezt krānu. Kad tas neizdevās, viņa sāka ūdeni no izlietnes smelt ar katliņu un nest uz tualetes podu. Uz brīdi apturējusi plūdu līmeņa tālāku celšanos, viņa vispirms ilgi meklēja īstās atslēgas un tad skrēja uz mājas pagrabu, lai aizgrieztu ūdensvadu. Mēģinājumi sazvanīt vīru bija nesekmīgi.

Turpmākās stundas viņa pavadīja, lamājoties ar kaimiņiem, puse no kuriem bija neapmierināta ar noplūdušajiem griestiem, bet otra puse — ar to, ka mājā nav ūdens. Ar kaimiņu palīdzību aizgriezusi krānu, viņa paņēma divmetrīgu auduma gabalu, kas bija palicis pāri pēc guļamistabas drapēriju šūšanas un ķērās pie ūdens savākšanas.

Rezultātā pats pirmais, ko, pārnākot mājās, sajuta Marģeris, bija milzīgas, smagas un piemirkušas drānas trieciens pa seju. Sajūtot asas sāpes acī, viņš instinktīvi aizsargājās, izraujot drānu no sievas rokām, apmetot viņai ap kaklu un sākot žņaugt. Laulāto pāri izdevās izšķirt tikai Georgam, kurš no aizmugures iesita tēvam pa galvu ar skrituļdēli.

Salmi nolēmuši par notikušo sagatavot prezentāciju, ko visi trīs kopīgi rādīs nākamajā «Situ Rutu» sanāksmē nākamtrešdien. ▼

Aizturēts punduris

Valsts robežsardzes amatpersonas vakar kādā Krāslavas rajona ciemā aizturējušas punduri bez noteiktas pavalstniecības un rases. Turklāt punduris Latvijā uzturējās bez pases, vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kā arī nevarēja uzrādīt jebkādu burvja izsniegtu zīmi vai gredzenu. Daugavpils imigrācijas pārvaldes Krāslavas nodaļas darbinieki turklāt konstatējuši, ka aizturētā pundura pazīmes neatbilst nevienai no Tolkīna klasifikatorā minētajām sugām, rasēm, ciltīm vai ģintīm.

Pēc paša aizturētā stāstītā, viņš dzimis 158. gadā Krievijā, bet Latvijā ieceļojis tikai 988. gadā. Punduris, pateicoties niecīgajiem ķermeņa apmēriem, netika ievietots Krāslavas rajona Policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas vietā, bet tukšā 1 l apelsīnu sulas pakā. «Lai neaizmūk sīkais svoločs,» lēmumu komentēja kāda augsta policijas amatpersona.

(Iesūtīja NB.) ▼

Nozagta Ventas rumba

693.jpg

Attēlā: vieta, kur atradās rumba

Vēsturiskais koka gabals, kas atrasts, veicot ūdensvada rekonstrukcijas darbus Ventas krastā, un, saskaņā ar arheologu vērtējumu, XVIII gadsimtā kalpojis par kāda zemnieka ratu rumbu, pazudis no Kuldīgas novadpētniecības muzeja, secināts pēc inventarizācijas.

«Pēdējā laikā izplatījās baumas, ka rumba esot platākā visā Eiropā. Realitāte diemžēl tāda nebija. Domājams, ka rumba nozagta, lai nebūtu iespējams apstrīdēt šo absurdo apgalvojumu,» minēja muzeja darbinieks, kurš savu vārdu neatklāja, lai netiktu traucēta izmeklēšana. ▼

Īsumā

Kā ziņo policija, Jūrmalā mīklaini pazudušā ASV miljonāra Leonīda Rožeckina lietā pagaidām nav jaunas informācijas. Policija izvirza divas versijas par notikušo. Pirmkārt, pazušana varētu būt saistīta ar Rožeckina aizraušanos ar filatēliju. Tiek pieļauta arī versija, ka notikušajam ir sakars ar pazudušā uzņēmējdarbību, taču tas ir maz ticams. ▼