Arhīvs: 2006. gada decembris

Īsumā

«Lattelecom» klientu skaits, kas pašapmierinās internetā, ceturtdien, 28. decembrī, sasniedza 499,4 tūkstošus, un var prognozēt, ka līdz gada beigām tas sasniegs 500 000, informē «Lattelecom» grupas preses sekretāre Maija Celmiņa. ▼

Remontēs ceļu uz baznīcu

276.jpg

Attēlā: ko sēroji, tu, kundziņi?

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) šodien sasauktajā preses konferencē paziņojis, ka nākamā gada budžetā līdzekļi ceļu remontam dievnamu tuvumā tiks palielināti vairākas reizes.

«Uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains,» bija sašutis enerģiskais politiķis. Par situācijas nopietnību A. Šlesers pārliecinājās, kad pēc neskaitāmu dievnamu apmeklēšanas Ziemassvētkos nejauši nokļuva uz līdzenas, visām mūsdienu prasībām atbilstošas, ar ES struktūrfondu palīdzību rekonstruētas šosejas, kas veda kādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes virzienā. «Pats par savu naudu dzēru, pats skrēj’ savu kumeliņ’,» savu braucienu attaisnoja ministrs.

Konferences noslēgumā A. Šlesers novēlēja visiem klātesošajiem priecīgus svētkus un neaizmirsa pieminēt arī opozīcijā esošo partiju lomu valsts nākotnes veidošanā. «Eima bišu klausīties Ziemassvētku vakarā. Ja bitītes daiļi dzieda, tad būs silta vasariņa,» savu principiālo nostāju pauda Jaunās partijas līderis. ▼

Īsumā

Tā kā «Air Baltic» lidojumi starp Rīgu un Liepāju tika pārtraukti, jo lidojuma kopējais laiks, ieskaitot ceļā uz lidostām un lidostās pavadīto laiku, izrādījās pārāk ilgs, bet biļešu cena pārāk augsta, tā vietā nolemts vienkārši pagarināt Liepājas lidostas skrejceļu līdz pat Rīgai un atļaut to izmantot automašīnām. ▼

Sāk glābt valsti

275.jpg

Attēlā: ģenerālis A. Pencis

Klusās svētku dienas ir vispiemērotākais laiks, lai sāktu un veiksmīgi īstenotu valsts apvērsumu, savā nule kā izplatītajā paziņojumā presei norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs, ģenerālis Ainars Pencis. Tāpēc dienests beidzot ir atmetis liekulīgo piebildi par ugunsdzēsību, tagad saucas Valsts glābšanas dienests (VGD) un ir ķēries pie sava tiešā uzdevuma — Latvijas valsts glābšanas no oligarhiem, korumpantiem, kūlas dedzinātājiem, neapdomīgiem Ziemassvētku svecīšu lietotājiem un tamlīdzīgi.

Paziņojumā teikts: «Mūsu pacietības mērs ir pilns. Brīdī, kas jūs visi lasīsiet šo te, valsts glābēju vienības jau būs ieņēmušas Saeimu, Ministru kabinetu, televīziju studijas, radiostacijas un interneta portālus. Jebkāda pretošanās tiks apspiesta bez liekas varmācības, bet stingri un nesaudzīgi. Sākot ar šo mirkli, par valsts pagaidu galvu kļūstu es, ģenerālis Ainars Pencis. Kategoriski lūdzu visiem palikt savās mājās, nespēlēties ar uguni, izslēgt elektriskos sildītājus un nomainīt novecojušo elektroinstalāciju.» ▼

Īsumā

Ņemot vērā divu Latvijas karavīru bojāeju Irākā, Aizsardzības ministrija sākusi izstrādāt likumprojektu, kas paredz turpmāk mūsu karavīrus sūtīt tikai uz valstīm, kas nav bīstamas. ▼

Atliek 2007. gada ieviešanu

274.jpg

Attēlā: Vecgada naktī tiks apstādināti visi pulksteņi

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Latvija nav gatava 2007. gada ieviešanai iepriekš paredzētajā termiņā — 2007. gada 1. janvārī. Pēc EK domām, mēs neesam izpildījuši t. s. Grinvičas kritērijus: radiostacijas neatskaņo precīzā laika signālus, pulksteņi sabiedriskajās vietās nedarbojas, un kalendāru izgatavošana daudzo vārdadienu dēļ ir apgrūtināta.

Zīmīgi, ka šīs pašas problēmas mūs vajāja arī iepriekš, tomēr Latvijai tika atļauts ieviest 2006. gadu apmaiņā pret solījumu uzlabot situāciju. Taču valsts iestādes, uzņēmumi un arī atsevišķi iedzīvotāji vietējā laika trūkuma dēļ nespēja pilnībā apgūt piešķirtos Eiropas kalendāros resursus. Gada sākumā situāciju vēl dramatiskāku padarīja neskaitāmās pārrakstīšanās kļūdas, datējot dokumentus ar nepareizo, iepriekšējo gadskaitli.

Kā atzīst eksperti, Latvijā kopumā attieksme pret Jaunā gada pienākšanu esot ārkārtīgi vieglprātīga: vairums iedzīvotāju uzskatot, ka viņiem nekas nav jādara, jo Jaunais gads pienāks pats no sevis. Tāpēc Eiropas Komisijas lēmums būs kā šoka terapija — sāpīga, bet nepieciešama.

Lai gan valdība šo jautājumu atrisināšanai ir izveidojusi īpašu darba grupu, tas noticis ar pamatīgu nokavēšanos, tāpēc sagaidāms, ka mēs 2007. gadam varēsim pievienoties ne ātrāk kā 2008. gada pavasarī. ▼

«Da Vinči koda» saknes meklējamas Rīgā

273.jpg

Attēlā: aktieri zināja sižeta noslēpumu, tāpēc viņu sejas filmā izskatījās izcili muļķīgi

Pagājušās nedēļas nogalē Dens Brauns, pēdējo gadu vispopulārākā romāna «Da Vinči kods» autors, sniedzot interviju izdevumam «The Christian Science Monitor», atklājis jaunus, interesantus faktus par romāna sižeta tapšanu.

Par to, ka patiešām pastāv tāda katoļu organizācija «Opus Dei», kas grāmatā attēlota visai drūmās krāsās, Brauns esot uzzinājis tikai pēc romāna pabeigšanas. «Tā bija neticama sagadīšanās, kas no publicitātes viedokļa nostrādāja mums par labu, bet literārā gandarījuma ziņā man atstāja pamatīgas mieles,» atzīst rakstnieks.

Patiesībā iedvesmu šādas organizācijas aprakstam viņš esot guvis, pirms daudziem gadiem viesojoties Rīgā un nejauši satiekoties ar Latgales priekšpilsētas krieviski runājošo jauniešu pagrīdes kustību «Gansov bei». Jauniešu uzticība organizācijas mērķiem un atsvešināšanās no realitātes «bija izšķirošais impulss grāmatas tapšanai». Romāna viengabalainības vārdā Brauns organizācijas darbību pārcēla citā vidē un izdomāja tai citu, bet līdzīgu nosaukumu.

Uz «The Christian Science Monitor» jautājumu, kādas tēmas dominēs rakstnieka nākamajos darbos, viņš atbildēja: «Protams, ka to es atklāt nedrīkstu. Varu pateikt tikai to, ka viesošanās Rīgā ir devusi man materiālu vēl vismaz desmit sensacionālām grāmatām.» ▼

Pantiņš

Ja nu kādam pēkšņi ievajagas svaigu Ziemassvētku pieeglītes pantiņu, PATIESI! piedāvā glābšanas riņķi:

Sidrabiņa lietiņš lija
Ignalinas apkaimē
Visi sīki lietuvieši
Sidrabkaulus vizināja ▼

Īsumā

Latviešu ceļotājs, kurš pēc miglas radītā haosa beidzot atgriezies no Londonas, atzīst, ka serviss Lielbritānijas galvaspilsētas viesnīcā bijis tik slikts, ka viņš uz īsu brīdi noticējis, ka atkal nonācis Francijā. ▼

Rīgā ieviesīs skaidrojošus uzrakstus

272.jpg

Attēlā: līdzīgas izmaiņas jau ieviestas citur Eiropā

Kā jau ziņots, ar nākamā gada 1. janvāri 21. maršruta trolejbuss iegūs jaunu numuru — 25.

Maršruta numuru mainīs, jo trolejbusa maršruts vienā posmā pārklājas ar 21. autobusa maršrutu. Tā kā pēc virsbūves un krāsas transportlīdzekļi ir līdzīgi, vecāka gadagājuma cilvēki bieži tos sajauc. Taču, kā norāda SIA «Rīgas satiksme» preses sekretārs Oskars Fīrmanis, ar numura nomaiņu nepietiks. Pastāv bažas, ka vecākā gadagājuma cilvēki tagad apmulsīs vēl vairāk, jo, ieraduši braukt ar 21. maršruta trolejbusu, gaidīs to pieturā bezgalīgi. Tāpēc uz trolejbusu priekšgaliem būs uzraksts «25, bijušais 21».

Diemžēl tā ir tikai aisberga virsotne. Lai novērstu trolejbusu un autobusu līdzīgā krāsojuma problēmu visā pilsētā, kā arī neizbēgamos pārpratumus, kad vecākā gadagājuma cilvēki mēģinās ar 25. maršruta trolejbusu nokļūt Mārupē, jo noturēs to par 25. maršruta autobusu, uz trolejbusu priekšgaliem turpmāk būs uzraksts «Trolejbuss», bet uz autobusu priekšgaliem «Autobuss». Ar līdzīgiem skaidrojošajiem uzrakstiem tiks aprīkotas arī sabiedriskā transporta pieturvietas, ietves, brauktuves, gājēji, automašīnas, stabi un koki.

Pēc Fīrmaņa domām, būs nepieciešams zināms laiks, iespējams, pat vairāki gadi, pirms vecākā gadagājuma cilvēki beidzot apjēgs, kas tās par izmaiņām visapkārt, un sapratīs, ka šīs izmaiņas ir ieviestas ar nodomu viņiem palīdzēt. Šajā laika posmā haoss esot neizbēgams. Toties pēc tam vecākā gadagājuma cilvēku dzīve kļūšot ievērojami vieglāka. ▼

Īsumā

Latvijas aptiekās jau vairāk nekā gadu kā bezrecepšu medikaments ir pieejams mūžīgās jaunības eliksīrs, tomēr neviens to nepērk, jo neiedomājas pavaicāt. ▼

Notverts autopirāts

271.jpg

Attēlā: vienmēr pievērsiet uzmanību tam, vai iegādājaties oriģinālu

Ceļu policijas reida laikā aizturēts pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Auseklis Rietums (41), kurš brauca ar automašīnu «Peugeot 608» — modeli, kas vēl nemaz nav laists pārdošanā. Pārbaudē atklājās, ka Rietums automašīnas beta versiju ir lejupielādējis internetā un piereģistrējis ar pirātisku numuru.

Saņēmuši tiesneša atļauju, tiesībsargi pārmeklēja Rietuma dzīvesvietu, kur atrada pirātiskās versijas vēl vairākām automašīnām: trešās paaudzes «VW Scirocco», «Лада Калина» ar hibrīda dzinēju, kā arī īpaši Anglijas karalienei izgatavoto «Bentley State Limousine».

Rietumam konfiscēts nelikumīgi uzstādīts trīsdimensiju printeris, ar kuru viņš pavairoja lejupielādētās automašīnas un tuvējā mežiņā pārdeva tās par cenām, kas ir desmitiem reižu zemākas nekā legālajām kopijām. ▼

Īsumā

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) kategoriskajiem iebildumiem pret reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) nostāju nepiešķirt Rīgai ne santīmu no Latvijai papildus pieejamā pusmiljarda eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, Štokenbergs mainījis savu viedokli un piekritis vienu santīmu tomēr iedot. ▼

Mācīs neiecietīgi izturēties pret neiecietību

270.jpg

Attēlā: viņi zina laimīgas līdzāspastāvēšanas noslēpumu. Un tu?

Meklējot cēloņus sabiedrības vienaldzībai pret nesenajiem ksenofobijas un homofobijas uzliesmojumiem, valdība nonākusi pie secinājuma, ka tā saucamā «klusējošā vairākuma» pārstāvji par tādiem kļūst jau bērnībā. Lai gan skolās tiek pieliktas maksimālas pūles, lai atradinātu bērnus no vienaldzīgas malā stāvēšanas gadījumos, kad tiek pārkāptas kāda mazākuma tiesības, diemžēl nav iespējams izsekot, kas ar bērniem notiek ģimenēs vai uz ielas.

Tāpēc ar Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu nākamajā mācību gadā ikvienā mācību iestādē, kurā mācās vairāk par simt skolēniem, vienam skolotājam nāksies aktīvi pārstāvēt kādu seksuālo minoritāti. Savukārt mācību iestādēs, kur mācās vairāk nekā trīssimt skolēnu, būs obligāti jāuzņem arī kāds citas rases pārstāvis.

Šie pasākumi ļaus jau laikus pamanīt atsevišķu bērnu izrādīto ksenofobiju un homofobiju. Kad problēma būs diagnosticēta, mācībspēki mudinās pārējos bērnus organizēti vērsties pret pārkāpējiem ar sabiedrībā vispārpieņemto negatīvas attieksmes paušanas līdzekļu palīdzību — izstumšanu, pazemošanu un dažādām sīkām riebeklībām. ▼

Īsumā

Meitenes robežkontroles punktā aizturējušas kādu 1979. gadā dzimušu Latvijas nepilsoni, kurš piesaistījis viņu uzmanību ar neadekvātu uzvedību, informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre. ▼