Arhīvs: 2008. gada jūnijs

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijā īstenots vērienīgs valsts nozagšanas mēģinājums. Pagaidām nenoskaidrota persona no pilsētas lauku teritorijas pamatskolas ģeogrāfijas kabineta sienas nozagusi 89×121 cm lielu Latvijas karti. ▼

Ar robotu palīdzību apzog bankas automātus

Attēlā: bankas automāts ar uzlabotu drošības sistēmu

Jau ziņots, ka Latvijā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad noziedznieki, izmantojot jaudīgu tehniku, mēģina nozagt bankas automātus. Taču, kā atklājušas nesenas pārbaudes, daudz veiksmīgāki jau ilgus gadus ir citi noziedznieki, kuri strādā ar prātu, nevis spēku. Viņi izmanto mūsdienīgus robotus, kas spēj izvilkt naudu tieši no bankas automāta seifa. Kopumā, saskaņā ar piesardzīgām prognozēm, ļaundari ir spējuši piesavināties daudzus simtus miljonu latu.

Izmantotā metode ir ārkārtīgi vienkārša: noziedznieks pienāk pie bankas automāta, izliekoties par parastu klientu. Tad sākas pats interesantākais: izrādās, ka visu bankas automātu korpusos konstrukcijas nepilnību dēļ ir atrodama kāda grūti pamanāma sprauga, caur kuru iespējams tiešā veidā iejaukties iekārtas darbībā. Šajā atverē tiek ievadīta vizītkartes izmēra datu karte, kurā ierakstīta automāta aizsardzību bloķējoša informācija. Šī informācija apvienojumā ar slepenu paroli ļauj dot komandas robotam, kas atrodas automāta iekšpusē, un piekļūt seifam, to pat neatverot.

Robots ar juveliera precizitāti izvelk no seifa bankai piederošās banknotes jebkādas norādītās summas apjomā un iedod noziedzniekam tieši rokās. Lai nepaliktu nekādi lietiskie pierādījumi, noziedznieks liek robotam izsniegt atpakaļ arī viņa datu karti, un aizbēg ar savu guvumu. Šādi gadījumi ir novērojami katru dienu, un nereti noziedznieki pat veido rindas pie bankas automātiem, lai sagaidītu savu iespēju tikt pie iekārotās summas.

Pēc šīs shēmas atmaskošanas tika veiktas pārbaudes lielākajās Latvijas bankās, un atklājās, ka datu kartes noziedzniekiem izsnieguši līdzdalībnieki, kas paši strādā bankās. Iespējams, par šo pakalpojumu viņi ir saņēmuši daļu no laupījuma. ▼

«Google» noindeksē blogu pirms tā uzrakstīšanas

Attēlā: laika mašīna ir iebūvēta arī «Mac OS X» operētājsistēmā

Pilsētas lauku teritorijas blogeri Arvīdu Viedmani (20) šodien, atgriežoties darbā pēc pusdienu pārtraukuma, sagaidīja nepatīkams pārsteigums vairāku sašutuma pilnu e-pasta vēstuļu izskatā. Vēstules bija no biedrības «Mozaīka», Latvijas ebreju reliģiskās draudzes, Sorosa fonda un laikraksta «Diena».

«No sākuma es nesapratu, par ko vispār ir runa. Vēstulēs bija citēts it kā manā blogā rakstītais, bet es taču skaidri zināju, ka neesmu to publicējis, un nevienu vārdu no tā neesmu rakstījis. Manā blogā nekā tāda nebija. Taču tad es pameklēju citātus caur gūgli un atradu iekešotu sava bloga versiju, kurā šis teksts bija redzams ar šodienas datumu!» izbrīnīts bija pilsētas lauku teritorijas konditorejas ceha noliktavas pārziņa palīgs. Izlasījis it kā paša veidoto ierakstu, Viedmanis bija spiests atzīt, ka katrs vārds tajā atbilst viņa visdziļākajai pārliecībai, un nopublicēja tekstu savā blogā.

Kā PATIESI! uzzināja «Google», interneta satura indeksēšana, apsteidzot tā tapšanu, ir informācijas tehnoloģiju giganta jaunievedums. Tas ļauj atjaunot meklēšanas datu bāzi bez aiztures, kas novērojama, ja indeksēšana tiek veikta tikai «post factum». ▼

Pilsētas lauku teritorijā novērots NLO

Kas gandrīz nedēļu maija beigās un jūnija sākumā biedējis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājus — robežsargu helikopters, spožais Jupiters vai patiešām citplanētiešu gaisa kuģis? Vietējie ir pārliecināti — dīvainais lidojošais objekts nav šīs zemes izcelsmes.

«Jupiters tas noteikti nav. Planēta taču nelidotu augšā un lejā un nelaistu violetu staru,» pārliecināts ir pilsētas lauku teritorijas pašvaldības vadītājs Kārlis Šmaukurs. Viņš nezināmo lidojošo objektu ir redzējis vairākkārt, maija beigās tas nedēļu no vietas katru vakaru atlidojis atrādīties. «Vakarā jau gandrīz biju nemierīgs, kur tas mūsu NLO ir pazudis. Tad tas pēkšņi nolaidās no augšas, turējās kādus 20 metrus no zemes. Objekts bija tik spožs, ka tā aprises nemaz nevarēja redzēt. Tas arī mainīja krāsu no violetas uz zaļu. Tad objekts aizlidoja prom. Sajūtas bija ļoti jocīgas, bet nobijies nebiju,» PATIESI! stāstīja Šmaukurs.

Jautāts, kas ārpuszemes civilizācijas pilsētas lauku teritorijā varētu interesēt — bijušie militārie objekti vai enerģētiskās zonas, Šmaukurs atbildēja vienkārši: skaistā daba. «Pilsētas lauku teritorija no augšas tiešām izskatās ļoti skaisti. Mums ir daudz piemājas dārziņu un skaistu ierūsējuša skārda jumtu! To viņi laikam arī skatās,» smej Šmaukurs. Pēc mīklainajām debesu parādībām vietējie pat sākuši baumot, ka vienā ezerā ūdens kļuvis zaļš, un pašvaldības vadītājs ironiski atbildējis: «Laikam citplanētieši tur mazgājušies.»

Armijas radari nekādus neidentificētus lidojošus objektus pilsētas lauku teritorijas gaisa telpā nav konstatējuši.

(No NRA.) ▼

Obamas kampaņu konsultē «asiņainie punduri»

Attēlā: $20.95

Kā PATIESI! uzzinājis no neoficiāliem, bet nepārbaudītiem avotiem, ASV prezidenta amata kandidāta Baraka Obamas augošais pārsvars pār demokrātu kandidāti Hileriju Klintoni un tagad arī pār republikāni Džonu Makeinu izskaidrojams ar Latvijas ekspertu atbalstu. Viens vai vairāki cilvēki no Andra Šķēles «asiņainajiem punduriem» ir iesaistījušies Obamas komandā, palīdzot izstrādāt gan uz pārmaiņām sabiedrībā vērsto stratēģiju, gan taktiskos risinājumus.

Piemēram, mūsu speciālistu nopelns ir emocionālais un optimistiskais sauklis «The Country I Love», kas ir Tautas partijas 1998. gada priekšvēlēšanu kampaņas saukļa «Mēs mīlam šo valsti» adaptācija. Līdzīgā veidā tiek izmantota arī oranžā krāsa vizuālajos materiālos un tādas Šķēles publiskā tēla paradoksālās šķautnes kā «godīgs cilvēks, kas spējis kļūt bagāts» un «patīkams cilvēks, kas spējīgs mainīt sistēmu».

«Tāda mēroga afēra vienā valstī var nostrādāt tikai vienreiz. Bet valstu, tā izskatās, vēl ir pietiekami daudz,» savu kolēģu jauno veikumu komentēja kāds bijušais Šķēles līdzgaitnieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Pagaidām nav zināms, vai «asiņainie punduri» ir nolīgti vēlēšanām vēl kādā valstī. ▼

Starptautiskā festivālā laurus plūc Latvijas pārstāvji

Attēlā: apbalvošanas ceremonija

Starptautiskā reklāmas festivāla «Nihil novi» galveno balvu, kā arī visas zelta, sudraba un bronzas godalgas Jāņu dienas vakarā saņēmuši Latvijas pārstāvji, teikts festivāla organizatoru izplatītajā paziņojumā presei. Ar tik labiem panākumiem Latvijas reklāmisti var lepoties pirmoreiz.

Stingra starptautiska žūrija, kuru vadīja pilsētas lauku teritorijas pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja sieva, pēc tautības baltkrieviete, sadalīja 36 balvas 12 kategorijās un piešķīra arī «Grand Prix». Kopumā vērtējumam tika iesniegti vienpadsmit darbi, kas aizvadītā gada laikā bija publicēti pilsētas lauku teritorijas laikrakstā «Druvas taka». Iespējams, baidoties no spēcīgās konkurences, neviena ārzemēs tapusi reklāma konkursam tā arī netika pieteikta.

Lielākā daļa no darbiem saņēma par «Jāņiem» dēvētās godalgas uzreiz vairākās kategorijās. «Grand Prix» ieguvušais preses makets «Cūka skurstenī» (reklāmas autors: Gotlībs Šmitiņš, reklāmdevējs: pilsētas lauku teritorijas kūpinājumu cehs)  kategorijās «Reklāma preses izdevumos», «Reklāma reģionālajos medijos» un «Reklāma laikrakstos» saņēma gan zelta, gan sudraba, gan bronzas «Jāņus».

Festivāls tiek organizēts pilsētas lauku teritorijas pašvaldības aktu zālē jau pirmo gadu, un arī šogad tas tieši konkurē ar reklāmas festivālu «Cannes Lions», kas katru gadu ap šo pašu laiku norisinās Francijas kūrortpilsētā Kannās tikai 55. reizi. ▼

Īsumā

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) sestdien izteicis pieņēmumu, ka varētu atteikties no zirgu rotas. Īpaši zirgiem paredzētā rota — iemauktu un iemaušu komplekts, kas izgreznots ar tautiskiem izšuvumiem — varētu tikt noņemta no ministra kakla un mutes jau tuvākajās dienās. ▼

Ārsti: Godmanim nav labi ar galvu

Attēlā: savādas smadzenes

Lai gan ārsti prognozēja, ka premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) pēc trešdien notikušās smagās avārijas būs nepieciešams ārstēties vismaz mēnesi, viņš šodien patvaļīgi atstājis Rīgas 1. slimnīcu, secināts pēcpusdienas apgaitas laikā. Ārsti pieļauj iespēju, ka Godmanis palātu atstājis, nolaižoties no slimnīcas trešā stāva pa improvizētu virvi, kas bija sasieta no gultas veļas un piestiprināta pie radiatora.

«Nesaprotu, kā viens pieaudzis cilvēks tā rīkojas par spīti riskam, ka var iestāties neatgriezeniskas sekas veselībai. Tā teikt, uz mūžu! Tur kaut kas nav kārtībā ar smadzenēm,» savu spriedumu notikušajam deva traumatologs Ansis Laputa. «Viņš burtiski rāvās projām, kaut ko murminot, ka viņa darbs ir svarīgāks par visu pasaulē. Nav jābūt ar diplomu, lai saprastu, ka šādos gadījumos galva jāārstē,» kolēģa teikto papildināja neiroloģe Natālija Pričastnija. ▼

Īsumā

Latvijas Banka pozitīvi vērtē faktu, ka valstij ir izdevies samazināt tekošā konta negatīvo saldo, tomēr norāda, ka, patiesībā to vajadzētu saukt nevis par negatīvo saldo, bet gan par rūgto. ▼

Kondolīza Raisa skries 4500 km garu sprintu

«Man vēl ir palikuši seši mēneši, lai pabeigtu dažus svarīgus uzdevumus, ko šī administrācija uzsākusi,» sacīja Raisa. «Prezidentam ir ļoti intensīva darba kārtība. Mēs dosimies sprinta tempā līdz finišam, un tad es sprinta tempā atgriezīšos Rietumkrastā.»

(No DELFI.) ▼

Īsumā

Lielākā daļa jeb 76% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin, liecina aptaujas rezultāti. 

(No DELFI.) ▼

Veselības ministrija: dzīve Rīgā ir nāvējoša

Noslēdzies Latvijas Republikas Veselības ministrijas pasūtītais pētījums par Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un pētījuma rezultāti ir šokējoši. Kā atzina LR VM vecākais referents Laimonis Spēkazars (43), «pētījuma rezultāti noteikti apliecina: dzīve Rīgā ir nāvējoša».

Pētījuma gaitā profesionāļu komanda iepazinās ar vairāku mūžībā aizgājušu cilvēku biogrāfijām. To vidū bija arī sabiedrībā pazīstamas personas. Gandrīz visu šo personu dzīves gājumos bija kāda interesanta sakritība: lai arī šīs personas bija dzimušas ārpus Rīgas (dažos gadījumos — pat ārpus Latvijas robežām), tomēr dažādas enciklopēdijas, zinātniski pētījumi un uzziņu krājumi liecina, ka to nāve bija iestājusies tieši Rīgā.

«Pietiek tikai nosaukt dažus kliedzošākos piemērus, lai situācija kļūtu viennozīmīgi skaidra,» klāstīja Spēkazars. «Piemēram, mūsu Dainu tēvs Krišjānis Barons ir dzimis Strutelē, izcilā baletdejotāja Velta Vilciņa — Upesgrīvas pagastā, ievērojamais dzejnieks Jānis Sudrabkalns — Inčukalnā, Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste — Lielsesavā, savukārt leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere — Augstkalnē. Un, kā jums šķiet, kur visi šie izcilie cilvēki ir aizgājuši mūžībā? Protams, Rīgā! Un tāda pati tendence ir vērojama ar jebkurā profesijā strādājošiem cilvēkiem jebkurā laikmetā. Var teikt, ka Rīga cilvēkus burtiski nogalina!»

LR VM jau izveidojusi darba grupu, kas cīnīsies ar Rīgas nāvējošo ietekmi. Paredzēts, ka visus cilvēkus, kas dzimuši ārpus Rīgas, šīs vasaras laikā sadarbībā ar Valsts policiju un bruņotajiem spēkiem deportēs uz dzimšanas vietām, konfiscējot tiem jebkādu Rīgas teritorijā atrodošos nekustamo īpašumu. Katrs deportētais saņems Ls 250 kompensāciju jaunas mājvietas izveidošanai.

Tā kā daudzi Latvijas iedzīvotāji diemžēl ir dzimuši Rīgā, viņu izvietošanu paredzēts veikt lielākajos latviešu viesstrādnieku centros Īrijā un Lielbritānijā. Kā pirmais uz Īriju pārcelsies Valsts prezidents Valdis Zatlers ar ģimeni un, ja izveseļosies, arī Ministru prezidents Ivars Godmanis — kā zināms, viņi abi ir dzimuši Rīgā.

(Iesūtīja Kafija.) ▼

Latvijā beidzot taps supergrupa

Attēlā: Aivis (no labās) ar domubiedriem

Patīkami uzzināt, ka, par spīti aizvien augošajam bezdarbam laukos, cilvēku izdomai un optimismam nav robežu. Kā atklāja PATIESI! izbraukuma korespondents, Latvijas Radio 2, pats to negribot, vairākiem iniciatīvas bagātiem pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem ir palīdzējis pieņemt lēmumu beidzot arī pašiem dibināt grupu, kas spēlēs «latvisku mūziku».

Kā pastāstīja pilsētas lauku teritorijas autoservisa meistars Aivis, jaunais kolektīvs no citām muzikālām vienībām atšķirsies ar pliekanu elektronisku ritmu, pāris ģitāras akordiem, sentimentāliem tekstiem un «tādā riktīgā kantrī stilā» ieturētu griezīgu vokālu.

«Ikviens idiots ir spējīgs ierakstīt dziesmas, kas cauru dienu skan radio, tad kāpēc gan es nevarētu?», Aivis uzdeva jautājumu šķietami agresīvā tonī, bet tad no visa spēka uzsita PATIESI! korespondentam pa muguru tieši tajā vietā, kur pirms mēneša bija veikta skriemeļu operācija, tādējādi parādot, ka teiktais ir tikai joks.

Aivis jau sācis darbu pie pirmā grupas albuma, kurā tiks iekļautas kompozīcijas «Vai nu tā, vai tā», «Kaut kas tāds» un «Varbūt iespējams». Albuma nosaukums vēl nav izvēlēts, bet gaidāms, ka tas tiks izveidots no atsevišķiem vārdiem, kas atrodami citu grupu agrāk izdotu veiksmīgu albumu nosaukumos, tāpēc nepaliks atmiņā. ▼

Īsumā

Saskaņā ar baumām, ko PATIESI! neoficiāli ir lūguši izplatīt KNAB pārstāvji, kas vēlējās palikt anonīmi, Ivars Godmanis ir pirmā ar speciāli izveidoto valdības komisiju saistītā amatpersona, ar kuru notiek šķietami nejaušs nelaimes gadījums. Nav izslēgts, ka līdzīgas neveiksmes varētu piemeklēt arī Saeimas deputātus, kas balsos par Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata. Oficiāli KNAB ir gatavs noliegt savu saistību gan ar šiem nelaimes gadījumiem, gan ar PATIESI!. ▼

LTV demonstrēs jaunu krāmu


Attēlā: negaidīti iedegas gaisma

Līdztekus tādiem populāriem seriāliem kā «Neprāta cena», «Likteņa līdumnieki» un «Mīlas viesulis 2» LTV drīzumā sāks demonstrēt jaunu Austrijas un Šveices kopražojuma daudzsēriju psiholoģisko krāmu «Līkloči tumsā».

Seriāla darbība norisinās milzīgā ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā Vīnes pievārtē. Psiholoģiskajā krāmā mēs varēsim sekot suņa, policista un trīs elektriķu gaitām piķa melnā tumsā. Sižets aizsākas ar tālruņa zvanu, kurā rūpnīcas dežurants lūdz palīdzību, jo uzņēmumā nakts vidū pēkšņi ir pazudusi elektrība. Drošsirdīgie elektriķi dodas pildīt savus pienākumus, nemaz nenojaušot, ka pa rūpnīcu klejo arī policists ar suni, kuri izmeklē kāda strādnieka maciņa pazušanas mīklainos apstākļus. Skatītājus gaida mīlas piecstūris, aizraujoša pakaļdzīšanās ar kravas pacēlājiem, veselībai nekaitīgi lēcieni no 10 metru augstuma, kā arī daudz noderīgas informācijas par dzelzceļa cisternu labturību.

Kamēr mēs vērosim seriāla pirmo sezonu, jau top turpinājums, kura nosaukums būs «Nodzisušais lukturītis». Varam atklāt kārtis un pačukstēt, ka jaunās sezonas notikumu centrā būs policista mokošie mēģinājumi izprast, kāpēc kabatas lukturītis nodziest, tiklīdz tiek uzspiests uz noslēpumaina slēdža, kas iepriekšējās sezonas pēdējā sērijā dramatiskos apstākļos ir atrasts uz lukturīša sāna. ▼