Arhīvs: 2008. gada 7. June

Ķīnas medus noslēpumi

Attēlā: medus vācējiņa

Jūs noteikti esat veikalos redzējuši medus burciņas, kam uz etiķetes greznojas uzraksts «Made in China», un varbūt pat iegādājušies tās. Šīs nedēļas rubrikā «Daba» mēs iepazīstināsim jūs ar interesantajām medus ievākšanas tradīcijām šajā Austrumāzijas lielvalstī. Ķīnas medus galvenā atšķirība no citās valstīs ievāktā garduma slēpjas faktā, ka medu ievāc nevis bites, bet paši ķīnieši. Tas izskaidrojams ar gandrīz neierobežotajiem cilvēkresursiem, kas izmaksā lētāk nekā bišu saimju selekcija un aprūpe.

Nektāru ķīnieši atrod pēc ziedu krāsas, formas un smaržas. No tālienes ķīnieši orientējas pēc krāsas un formas, bet tuvumā — pēc smaržas. Ja reizē zied vairāki nektāraugi, ķīnieši vispirms izmanto tos, kam nektārā lielāka cukura koncentrācija un kas vieglāk pieejami. Labā laikā medus vācējs ķīnietis katru dienu dodas pēc nektāra 9–10 reizes, apgaita ilgst apmēram stundu, un pēc tās ķīnietis uz medus fasēšanas cehu atnes 30–40 mg nektāra vai 8–15 mg putekšņu. Lai savāktu 1 kg medus no liepām, ir nepieciešami 25 000 apgaitu. Vācot nektāru no augiem, kas to izdala mazāk, 1 kg medus savākšanai nepieciešami pat 100–120 tūkstoši apgaitu. 19 dienās viens veselīgā ģimenē audzis ķīnietis no liepām var savākt 900–950 mg nektāra. No viena zieda ķīnietis nektāru savāc 5–12 sekundēs, bet nektāra nodošanai cehā sarežģīto formalitāšu dēļ nepieciešamas aptuveni 15 minūtes.

Nektāru ķīnieši iesūc savā kuņģī. Nektāra pārstrādes procesā ķīnietis daudzkārt, pat līdz 200 reizēm, izlaiž no kuņģa uz mēles nektāra pilienu un norij atpakaļ. Šajā procesā notiek saharozes pārvēršanās glikozē un fruktozē, un medus piesātinās ar fermentiem, vitamīniem un bioloģiski aktīvām vielām, kas nāk no ķīnieša kuņģa. Pārstrādāto nektāru ķīnieši ielej medus burciņās, nogatavina un aizvāko. ▼