Attēlā: zilajam lakatiņam nemaz neesot bijusi tik liela nozīme
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, bijušais leģionārs Georgs Šmitiņš (92) jau ceturtdienas pievakarē ieradīsies Rīgā, lai apmeklētu 16. martā paredzētos leģionāru piemiņas pasākumus. Nakti viņš paredzējis pavadīt pie drauga, arī bijušā leģionāra.
Šmitiņš pauda sašutumu par mēģinājumiem «nomelnot leģionāru piemiņu» un neatļaut vērienīgu pasākumu Rīgas centrā: «Domāju, būtu tikai pareizi, ja leģionāru piemiņas gājienā piedalītos gan indivīdi, gan ģimenes, gan uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas, kas vēlas izteikt savu atbalstu sirmajiem cīnītājiem un pieminēt viņu drošsirdību, zem svešiem karogiem cīnoties par Latviju. Šāds gājiens nebūtu nedz «fašisma propagandēšana», nedz klaja un nekaunīga izrādīšanās vai vienas sabiedrības grupas lielāku tiesību pieprasīšana. Mēs ar draugu roku rokā dosimies miermīlīgā demonstrācijā ar mērķi atgādināt par mūsu kopīgo vēsturi.»
«Vienīgais, es nesaprotu, kāpēc tagad leģionārus vairs nedrīkst saukt par leģionāriem, bet jāmērkaķojas pakaļ rietumniekiem un jāsaka «geji»,» savu sašutumu neslēpa sirmais, tomēr vēl arvien staltais dzelzs krusta kavalieris. ▼
2007. gada 15. marts • Kategorija: Sadzīve • 3 komentāri
(pl. 12.20, 18.03.2007)
man īsti nepieleca. tā apmēram jau sapratu :D kopīga vēsture, vīrieši :D
(pl. 20.04, 18.03.2007)
Ņemot vērā ilgo laiku, kas pagājis kopš ziņas publicēšanas, atļausimies minēt vēl dažas kopīgas iezīmes: gājiens pilsētas centrā, sabiedrības neinformētība, radikālo grupējumu naidīgās izpausmes, sakāpinātā interese, lakatiņa krāsa, notiekošā komiskums, galu galā… Te nu nepavisam nav “dažas” līdzības.
(pl. 17.56, 19.03.2007)
uz pirmo reizi TIK daudz līdzību nesaskatīju.. mjā.. :))