Atsakās doties uz Īriju bailēs no sliktas pārtikas
Attēlā: kur nu vēl smaka…
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Maksims Stremina (23) jau daudzus gadus ir spējis pretoties savu draugu un radinieku aicinājumiem doties strādāt un dzīvot uz Īriju. Par spīti drausmīgajiem dzīves apstākļiem Maksima tagadējā dzīvesvietā — kādreizējā kolhoza cūku fermā, jaunā vīrieša nostāja ir bijusi nesatricināma. Visi viņa radinieki jau divus gadus ir Īrijā. Kāds gan ir Maksima noslēpums? To noskaidrot devās PATIESI! korespendente.
Maksimu viņa sastapa, blakus cūku fermas bijušajai vircas bedrei rokot kārklu saknes ikvakara maltītei. Kā noskaidrojās vakara gaitā, uzņēmīgais Latvijas iedzīvotājs ir izstrādājis vairākas receptes, kas ļauj saknes pagatavot gan ar kartupeļu, gan ar gaļas garšu, vienlaikus saglabājot svaigu kārklu sakņu veselīgās īpašības. Pārtiku dažādo arī egļu skujas un ozolzīles. Šobrīd Maksims lieliski iztiek ar 10 eiro mēnesī. Vairāk radinieki viņam nesūta, cerot, ka trūkums piespiedīs viņu pārdomāt savu izvēli.
«Viņi būtu gatavi finansēt man visu, ieskaitot pat jaunu pasi, drēbes un lidmašīnas biļeti,» rosoties pie garšīgi smaržojošā katla, skaidro Maksims. Pagaidām viņam nav nekāda personu apliecinoša dokumenta, tāpēc ne uz kādu atbalstu no valsts viņš pat necer.
Bet izturību cīnīties ar kārdinājumu pamest Latviju slaidajam vīrietim dod blakus sūnām izklātajai guļasvietai noslēptā, vairākos plastmasas maisiņos ietītā Džeroma K. Džeroma grāmata «Trīs vīri laivā», un it īpaši vieta, kur grāmatas varoņi gatavo tradicionālo ēdienu — īru sautējumu. «Kad nonāku līdz vietai par ūdensžurku pievienošanu īru sautējumam, es vienmēr vemju. Pat tad, ja pirms tam neko neesmu ēdis nedēļu,» atzina Maksims. Viņš uzsmaidīja korespondentei it kā skumji, bet aiz šī smaida bija nojaušams milzu gribasspēks, kas liek cerēt, ka mēs par Maksimu vēl dzirdēsim ne vienreiz vien. ▼
2008. gada 15. aprīlis • Kategorija: Sadzīve • 4 komentāri
