PATIESI!

Attēlā: Indijā izsīkusi pēdējā kanalizācijas caurule

Tā vien šķiet, ka pēdējā pusgada notikumi iezīmē daudzu pamazām veidojušos problēmu saplūšanu vienā veselā. Runa, protams, ir par globālo sasilšanu, energoresursu dārdzības pieaugumu, ASV finanšu krīzi un Latvijas ekonomikas straujo piezemēšanos. Kā mums, parastiem cilvēkiem, vajadzētu rīkoties šajā grūtajā laikā?

Diemžēl nav citas izejas kā pārskatīt līdzšinējo nenopietno attieksmi pret savu līdzdalību oglekļa izmešu vairošanā, apturēt un pavērst pretējā virzienā neapdomīgo aizņemšanos, un pielikt punktu izšķērdīgajam dzīvesveidam. Ir tik daudz iespēju dot savu ieguldījumu planētas ekosistēmas un ekonomikas atveseļošanā!

Sāksim ar bīstami augstajiem apkures tarifiem. To ietekmi uz ikviena iedzīvotāja maciņu var apturēt! Paraugieties apkārt vērīgi. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pastāv liela varbūtība, ka cauri jūsu dzīvoklim stiepjas tā dēvētās «trubas». Kā izrādās, tieši apkures trubas ir galvenais augsto rēķinu cēlonis. Ja vēl nav uzsākta apkures sezona, aizmetiniet tās, un dārgā siltuma zudumi visos jūsu kāpņu telpas dzīvokļos nekavējoties tiks novērsti. Ja apkures sezona jau ir sākusies, arī aizmetiniet. Būs grūtāk, bet ne neiespējami. Pēc tam vienojieties ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ka visi ziemosiet vienā dzīvoklī. Tad gaisu sildīs jūsu ķermeņu siltums, un nekāda apkure nemaz nebūs nepieciešama. Tieši šādu metodi izmanto eskimosi, kas ziemā lieliski jūtas pat ledus alās. Padomājiet par atbilstošu apģērbu. Viens kažoks ļauj pazemināt komforta temperatūras līmeni par 20 grādiem, attiecīgi divi par 40, bet trīs — par 60 grādiem.

Pārtikas ražošana ir iemesls mežu izciršanai un planētas virsmas erozijai. Lai izaudzētu produktus, it īpaši gaļu, nogādātu tos no laukiem līdz ražotājam un pēc tam līdz veikalam, tiek sadedzināts milzums degvielas. Sāciet ēst mazāk un lietojiet uzturā lētāku pārtiku. Tas būs arī labs atspaids ģimenes budžetam. Ideālā gadījumā ēdiet tikai katru otro vai trešo dienu. Kad sāks birt lapas, savāciet tās. Izžuvušas lapas ne vien var lieliski kalpot par siltumizolācijas slāni jūsu dzīvoklī, bet ir arī vērtīgs vitamīnu avots.

Ar ūdens daudzumu, ko mēs katrā mazgāšanās reizē vienkārši iztecinām kanalizācijā, sausuma skarto apgabalu iedzīvotāji varētu izdzīvot mēnesi. Ja domājat par planētas nākotni, centieties mazgāties pēc iespējas retāk. Netīrās vietas lieliski iespējams notīrīt, vienkārši paberžot ar mitru dvieli. Pēc kāda laika jūs iemācīsieties panākt tādu pašu efektu arī ar sausu dvieli vai nagiem.

Veļas pulveris, ko bieži vien lietojam pārmērīgi, pamazām nogalina Baltijas jūru, tāpēc mazgājiet drēbes pēc iespējas retāk un mazākā daudzumā ūdens, turklāt neizmantojot veļas pulveri. Mazs ieteikums: ja kādas drēbes šķiet netīras, vienkārši nolieciet tās malā. Varu garantēt, ka agrāk vai vēlāk izrādīsies, ka tās ir tīrākas par tām, kas jums būs mugurā.

Līdzīga pieeja palīdzēs ietaupīt arī degvielu. Nebrauciet ar automašīnu. Pārdodiet to. Nebrauciet ar sabiedrisko transportu. Tas tērē enerģiju un piesārņo vidi tieši tāpat kā vieglās automašīnas. Uz darbu dodieties skriešus vai ar slēpēm. Tomēr uzmanieties no pārmērīgas elpošanas — tādā veidā jūsu organisms ražo daudz globālo sasilšanu veicinošās ogļskābās gāzes.

Jūs neticēsiet, cik daudz naudas šādi iespējams ietaupīt! Bet ietaupīto naudu noguldiet «Parex bankas» «Maxi kontā».

Jūsu Māris Olte. ▼