Rīgas pilī, kādā Ārzemju mākslas muzeja fondu glabātavas telpā negaidīti atrasts Valdim Zatleram līdzīgs priekšmets bez galvas, rokām, kājām un dzimumorgāniem. Kā liecina putekļos redzamās pēdas, priekšmets, kas izgatavots no marmoram līdzīga materiāla, telpā iekļuvis paša spēkiem. ▼
2008. gada 7. novembris • Kategorija: Kriminālziņas • 2 komentāri
Attēlā: valdes sēdēs neiztiek bez asumiem
Pilsētas lauku teritorijas zemnieku saimniecībā «Zurnas» sekmīgi darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes cehs. Tajā dažādus gaļas izstrādājumus izgatavo saimniecības briežu dārzā pēdējos gados izaugušie dzīvnieki. Saņēmuši labu izglītību, brieži pirms gada nolēma padzīt cilvēkus, dibināt kooperatīvu un uzsākt paši savu biznesu: pārstrādāt gaļu. Izveicīgie briežu māšu nagi katru dienu izgatavo vairākus simtus kilogramu visdažādākās formas un garšas cīsiņu, desu un kūpinājumu.
«Izvēle nebija īpaši liela: vai nu mēs paši, vai arī mūs,» spriež vecākā briežu māte Elīna Radzēviča, kura bauda visas kopienas uzticību un ir ievēlēta par kooperatīva valdes priekšsēdētāju. Pateicoties viņas apsviedīgumam, rūpals turpina strauji attīstīties. Lielu atspaidu darba plūsmas organizēšanā sniedz šovasar ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotā kautuve, kurā briežu buļļi ar saviem uzasinātajiem ragiem ekoloģiski tīrā veidā nodur atvestos dzīvniekus.
No darba brīvajā laikā visi četrdesmit astoņi brieži nododas savam sirds aicinājumam: ciltsdarbam. Auru laiks šoruden bijis īpaši kaislīgs: smagus ievainojumus guva vairāki buļļi. Ja nebūtu kautuves, kurā buļļiem ir iespēja izlādēt savu agresiju, darbs cehā būtu apstājies pavisam.
Neraugoties uz šo aizķeršanos, brieži krīzes laikā saglabā pārsteidzošu optimismu. Problēmas vietā viņi izvēlas saskatīt iespēju: zemniekiem izkaujot piena lopus, krītas gaļas iepirkuma cena. Ceha produkcija ir vēl jo konkurētspējīgāka tādēļ, ka tajā strādājošiem netiek maksāta alga.
Pat gadījumā, ja piegādes pēkšņi apstātos, darbs turpinātos, jo brieži varētu pārstrādāt vājākos un slinkākos dzīvniekus no pašu vidus. «Savā ziņā arī tā ir daļa no ciltsdarba,» skaidro Radzēviča. «Darvinu visi esam lasījuši. Bet ne jau viņš izdomāja šādus spēles noteikumus. To izdarīja pati daba.» ▼
2008. gada 7. novembris • Kategorija: Daba, Ekonomika • 8 komentāri
