Attēlā: plūdu zona
Nebūtiskās sniega segas dēļ šogad pavasara palu ietekme uz hidroloģisko režīmu mūsu valstī ir mazāk jūtama nekā citus gadus, tomēr kopumā plūdi nav mazinājušies. Arī šogad, pārplūstot ezeriem, zem ūdens līmeņa ir nonākuši vairāk nekā 1,6% no Latvijas teritorijas jeb 1000 kvadrātkilometri, kas tādējādi padarīti par nederīgiem lauksaimniecībai, apdzīvoto vietu būvei un gandrīz visu veidu saimnieciskajai darbībai, izņemot zvejniecību. Turklāt ap 10% valsts teritorijas augstā ūdens līmeņa dēļ ir pārpurvojušies.
Ūdens, kas izplūdis no globālās sasilšanas rezultātā izkusušajiem Eiropas ledājiem, vietām sasniedz pat vairākus desmitus metru lielu dziļumu. Īpaši smagi no plūdiem cietusi Lubāna, Rāzna, Engure, Burtnieks, Liepāja, Usma un Babīte. Daugavas aizdambējumu dēļ applūdušas arī plašas teritorijas Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu apkārtnē.
Jūras piekrastē situācija ir tikpat dramatiska. Latvijas teritorija uz robežas starp jūru un sauszemi ir nemitīgi pakļauta plūdu riskam. Kilometra attālumā no krasta ūdens dziļums sasniedz jau daudzus metrus, un ir maz cerību, ka šīs platības jelkad izdosies atgūt normālai izmantošanai. ▼
2008. gada 11. marts • Kategorija: Daba • 2 komentāri
(pl. 14.25, 11.03.2008)
Njā, kaut Eiropas ledājs nebūtu aiztikts. Saule pie visa vainīga. Kaut nebūtu viss sākumā sasprādzis.
(pl. 10.05, 12.03.2008)
jaa, lielais spraadziens pamatiigi mums iegriezis..