Attēlā: protestētāji iziet stigās
Pirmdien briežu pārstāvji pauduši sašutumu par briežu minoritātes atainojumu režisora Viestura Kairiša filmā «Tumšie brieži», kas veidota pēc Ingas Ābeles lugas ar tādu pašu nosaukumu.
«Filma kārtējo reizi apliecina cilvēku ierobežoto un aizspriedumu pilno priekšstatu par Latvijas briežu populāciju,» norādīts presei izplatītajā briežu vēstulē. «Jau atkal tiek kultivēti vecie mīti un puspatiesības — sāls laizīšana no staba, badīšanās un majestātiskas pastaigas pa pļavām rīta agrumā.»
Tomēr briežu vislielāko sašutumu izraisījušas filmā nepārprotami rodamās norādes, ka brieži Latvijā dzīvo tikai nebrīvē, tā sauktajos «briežu dārzos».
«Tie ir klaji meli un nevēlēšanās skatīties patiesībai acīs,» savu sašutumu neslēpa viens no vēstules autoriem, trīsgadīgs bullis no Tērvetes apkaimes.
«Ņemot vērā, ka filmā atainoti arī no Vācijas iebraukuši briežu slepkavas, nebūtu brīnums, ja filmu demonstrētu arī ārpus Latvijas robežām. Kādu gan iespaidu ārzemnieki gūs par Latvijas briežiem?» retoriski vaicā saniknotais dzīvnieks.
Briežu iebildumus raisījušas arī filmas noslēguma ainas, kurās brieži tiek nogalināti un sadedzināti. «Nav saprotams, kāpēc būtu jārāda tāda zvērība. Latvijā jau gadsimtiem brieži un cilvēki ir dzīvojuši saskaņā. Šādas attiecības starp briežiem un cilvēkiem nebūt nav tipiskas, lai gan filmas veidotāji droši vien uzskata, ka ir. Tas, ko mēs redzam, ir cilvēku savstarpējo attiecību modeļa mākslīga uzspiešana cilvēku un briežu attiecībām,» norādījusi eksperte, kas mājo Ķemeru apkaimes mežos.
Brieži ir apņēmības pilni pieprasīt filmas veidotāju paskaidrojumus. ▼
2006. gada 19. septembris • Kategorija: Kultūra • Pievienot komentāru
