PATIESI!

Nelegālajiem skaistumkopējiem jauni upuri

Attēlā: nelegālais frizieris

Lai gan medijos jau pirms vairākām nedēļām izskanēja brīdinājums, ka pilsētā uzdarbojas nelegālie frizieri, manikīri un kosmetologi, kuri apciemo klientus mājās un prasa mazāku samaksu par darbu, tādējādi kropļojot kopējo skaistumkopšanas jomu, daudzi joprojām neieklausās saprāta balsī. Katru dienu desmitiem cilvēku krīt par upuri nelegālo skaistumkopēju pakalpojumiem, kas ir ne tikai lēti, bet arī kvalitatīvi.

PATIESI! ir saņēmis vairākas sūdzības, kurās teikts, ka nelegālo skaistumkopēju darbam tiek izmantoti tikai augstvērtīgākie materiāli un labākās tehnoloģijas. Ja šīs absurdās situācijas novēršanā steigšus neiesaistīsies tiesībsargājošās iestādes, labu un lētu pakalpojumu sērga jau vistuvākajā laikā draud pārsviesties arī uz citām ekonomikas nozarēm. ▼

Gaidāma zemes vērtības krišanās Jūrmalā

Attēlā: Jūrmalas šoseja pie Piņķiem

Saskaņā ar jaunākajām zinātnieku prognozēm, tuvāko 50 gadu laikā globālā sasilšana un tai sekojošā polāro ledāju kušana izraisīs Baltijas jūras līmeņa celšanos par pieciem līdz desmit metriem. Latvijas jūras piekrastes, piejūras pilsētu (tādu kā Rīga, Jūrmala, Liepāja vai Ventspils), piejūras līdzenumu un lielo upju grīvu pilnīgu applūšanu novērst vairs nav iespējams.

Kā norāda nekustamo īpašumu eksperti, gadījumā, ja zeme applūdīs, tās vērtība var samazināties pat Jūrmalā, tāpēc tālredzīgākie zemes uzpircēji pēdējā laikā aktīvi iegādājas salīdzinoši lēto zemi augstieņu malās, kam ir potenciāls ar laiku kļūt par vietu ekskluzīviem īpašumiem nākamo jūras līču krastā. ▼

Īsumā

Krievijas kompānija «Lukoil» paziņojusi, ka Kaspijas jūras ziemeļu daļā atradusi pēdējos desmit gados lielākās naudas iegulas, kas varētu saturēt 36 miljardus dolāru un 209 miljonus eiro. ▼

Nodokļus apliks ar PVN

Attēlā: inflācija

Slēgtā valdības sēdē nolemts, ka, sākot no 1. marta, beidzot tiks uzsākti līdz šim slepenie un profānu apsmīkņātie inflācijas apkarošanas pasākumi. No tiem galvenais būs nodokļu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Plāna atbalstītāji uzsver, ka nodokļu iekasēšana, kas būtībā ir nodokļu maksātāju maksa par pakalpojumiem, ko tiem sniedz valsts, ir tieši tāds pats darījums kā visi pārējie, un tam nevajadzētu piemērot atšķirīgus nosacījumus, kas tikai ļauj nodokļu maksātājiem paturēt savā rīcībā līdzekļus, kurus pēc tam tērējot, ceļas inflācija.

Ņemot vērā, ka arī tas PVN, ko maksās par PVN, būs jāapliek ar PVN, kurš arī būs jāapliek ar PVN, utt., nodokļu aprēķinu varēs ievērojami vienkāršot, uzreiz atņemot nodokļu maksātājiem visu naudu. Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz jau pastāvošajām iestrādēm, ir pilnībā gatavs šim uzdevumam.

Papildus tam paredzēts novērst arī šobrīd pastāvošo absurdo situāciju, ka valsts sarežģītā un dārgā veidā maksā nodokļus pati sev. Tāpēc valsts iestādes un valstij piederošie uzņēmumi turpmāk nekādus nodokļus vairs nemaksās.

Paredzams, ka jaunais, gudrais plāns ļaus jau pirmā mēneša laikā radīt budžetā vairāk nekā simtprocentīgu pārpalikumu un panākt vismaz deviņdesmitprocentīgu deflāciju. ▼

Īsumā

Lai gan horvātu kuģubūvētāji jau ilgstoši izmanto jaunā «Latvijas kuģniecības» tankkuģa ērtības, sestdien visās tualetēs svinīgā ceremonijā pirmoreiz nolaidīs ūdeni, informēja LK Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Marita Ozoliņa. ▼

Īsumā

Vientuļu muitas punkta muitnieku iespējamā līdzdalība spirta un tabakas kontrabandā no Krievijas ir izskaidrojama ar muitnieku vientulību, ko kliedēja cilvēciskās attiecības ar kontrabandistiem, noskaidrots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudē. ▼

Īsumā

Gatavojoties gaidāmajam sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpumam Rīgā, vakar pasažieri izpirkuši visas lētās biļetes. ▼

Īsumā

Lielveikals «Spice» iesniedzis tiesā prasību pret vīriešu dezodoranta «Old Spice» ražotāju «Procter & Gamble», pieprasot atsaukt dezodoranta nosaukumā atrodamās nepatiesās un nomelnojošās ziņas. ▼

Īsumā

Latvijas ražotāju zivju produktu eksports uz Krieviju varētu tikt atjaunots dažu sekunžu laikā, piektdien sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), stāvot uz Latvijas-Krievijas robežas ar sviedienam sagatavotu šprotu bundžu rokā. ▼

Šlesers aizvieto degvielu

Attēlā: atjaunojamais energoresurss

Jau ziņots, ka plānoto regulāro «Air Baltic» reisu vietā uz Dubaiju tiks veikti tikai trīs, turklāt divos no tiem lidos arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) ar ģimeni.

Kā pavēstīja kāds «Air Baltic» darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, šie reisi patiešām notiek tikai A. Šlesera dēļ, bet tam ir racionāls izskaidrojums. «Tā kā pieprasījums pēc šiem lidojumiem izrādījās zemāks nekā domājām, turklāt tik liela attāluma pārvarēšanai nepieciešams ļoti daudz degvielas, reisi būtu nerentabli, ja vien lidmašīnā neatrastos Šlesers. Ar viņa enerģiju pietiks, lai darbinātu lidmašīnas dzinējus pat bez degvielas. Vienīgais iemesls, kāpēc Šlesers lido nevis pats, bet ar lidmašīnu, ir brīvdienās līdzi paņemtā ģimene, kurai ministrs grib nodrošināt ērtu ceļojumu. Otra iespēja bija visus vienkārši sasiet ar garu virvi un aiznest pa gaisu,» PATIESI! informācijas avots atklāja aviopārvadājumu biznesa aizkulises. ▼

Īsumā

Eiropas Komisija, aprēķinājusi 1,25 miljonus eiro soda naudu Latvijai par uzkrāto liellopu gaļu, ķiplokiem un vīnu, nākusi klajā ar precizējumu, ka soda nauda palielināta līdz 2,5 miljoniem eiro, jo mūsu valsts pirms iestāšanās Eiropas Savienībā esot nepamatoti uzkrājusi arī laukakmeņus, tukšās pudeles un kašķīgumu. ▼

Īsumā

«Lattelecom» klientu skaits, kas pašapmierinās internetā, ceturtdien, 28. decembrī, sasniedza 499,4 tūkstošus, un var prognozēt, ka līdz gada beigām tas sasniegs 500 000, informē «Lattelecom» grupas preses sekretāre Maija Celmiņa. ▼

Īsumā

Tā kā «Air Baltic» lidojumi starp Rīgu un Liepāju tika pārtraukti, jo lidojuma kopējais laiks, ieskaitot ceļā uz lidostām un lidostās pavadīto laiku, izrādījās pārāk ilgs, bet biļešu cena pārāk augsta, tā vietā nolemts vienkārši pagarināt Liepājas lidostas skrejceļu līdz pat Rīgai un atļaut to izmantot automašīnām. ▼

Gumijas izraisa asfaltbetona nozares krīzi

Attēlā: Rīgas ietve tuvplānā

Lielākie Latvijas asfaltbetona ražošanas uzņēmumi nonākuši uz krīzes sliekšņa, jo otrreizējai pārstrādei izmantotais no ielām noņemtais asfalta segums izrādījies pārstrādei nederīgs, turklāt jau neglābjami sabojājis vairākas asfaltbetona ražošanas iekārtas.

«Agrāk šādas problēmas nebija, var teikt, ka ar to šogad saskaramies pirmoreiz,» pastāstīja ceļu būves uzņēmuma «Binders» pārstāve Lolita Portko. «Vainīgas ir uz ietvēm un ielām nomestās košļājamās gumijas. Tās ielīp asfalta segumā, sētnieka slota tās neņem, un tā nu gumijas tur paliek. Kad mūsu mašīnas asfaltbetona segumu noņem un tas tiek atvests uz pārstrādi, sākas problēmas.»

Ar košļājamo gumiju izraisītām problēmām saskāries arī ceļu būves uzņēmuma «ACB» pārstāvji. «Mašīnas pieķep ar tām gumijām un lūzt, mēs pat apsveram domu par asfaltbetona ražošanas pārtraukšanu,» atzīst «ACB Betons» direktors Aivars Geistards. «Domāju, būtu jāveido kāda reklāmas kampaņa, kas tomēr pievērstu šai problēmai sabiedrības uzmanību. Varbūt var piesaistīt ES līdzekļus. Lai cilvēks padomā, pirms tā pa roku galam nomest zemē to gumiju. Jo kādam tas var izmaksāt miljonus.» ▼

Īsumā

«Hansabankas» preses sekretāra Ivara Svilāna sniegto informāciju, ka Ingrīda Blūma pamet darbu šajā bankā, apstiprinājis «Swedbank» prezidents Jans Lidens: «Jā, patiešām, Ingrīda Blūma, par kuras aiziešanu baumots jau sen, paliek strādāt «Hansabankā»». ▼