Kategorijas «Fotomirklis» arhīvs

DELFI: Mēness ir zvaigzne

Neticamu atklājumu veikusi interneta portāla DELFI Latvijas redakcija: mūsu planētas pavadonis Mēness ne tikai ir zvaigzne, bet arī vislielākā zvaigzne no līdz šim zināmajām. ▼

Ernestas Gulbisas gūst jaunus panākumus

Pasaulē labākais lietuviešu tenisists pagaidām ārkārtīgi sekmīgi turpina cīņu Romas turnīrā. ▼

Vai mēs viņam ticam?

Tā vien gribas atbildēt ar slavenā portugāļu futbolista vārdu: Figu! ▼

Rīgā atvērta klimpu lieltirgotava

Pie vienas no Rīgas svarīgākajām satiksmes artērijām darbu uzsākusi plaša un mājīga lieltirgotava, kurā būs iespējams iegādāties visu veidu un izmēru klimpas. Jauno veikalu sākotnēji bija iecerēts nosaukt vienkārši «Klimpija», taču pēc dizainera ieteikuma vārds ieguva mūsdienīgāku skanējumu — «Qlimpia». ▼

Orbītā ap Zemi atrasts gigantisks fēns

ASV kosmiskais kuģis «Atlantis» atradis milzīgu, fēnam līdzīgu priekšmetu, kas riņķo ap Zemi. Pietuvojoties tam, izrādījies, ka fēns ir salauzts, tāpēc astronauti to salabojuši. Tagad fēns sekmīgi darbosies vēl vismaz 5 gadus. ▼

Izpētīts, kā cilvēki Latvijā ēd brokastis

Labdien, nosūtu īsu aprakstu par LNT zvaigznes Lienes Zostiņas brokastu paradumiem. Ceru, ka arī fotogrāfijas būs noderīgas publicēšanai.

(Iesūtīja Inta Pēdiņa.) ▼

Sončikas sunim veikta krūšu palielināšanas operācija

Unikāla ķirurģiska operācija, kuras mērķis bija palielināt krūtis, pirms mēneša veikta Latvijas «ballīšu karalienes» Anetes Sončikas sunim. Nu jau dzīvnieks ir atlabis un var sākt pozēt fotogrāfiem. PATIESI! kā viens no pirmajiem ieguvis tiesības publicēt unikālos kadrus. Operācijas rezultātā kuce var lepoties ar aptuveni divreiz lielākiem zīdekļiem nekā līdz šim. ▼

Guntim Ulmanim pārstādīta sejas apakšdaļa

Pēc ilgāka laika atkal parādoties sabiedrībā, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis daudzus pārsteidza ar savu jauno izskatu. Kā noskaidroja PATIESI!, Ulmanim pirmoreiz Latvijā veikta unikāla operācija, kurā pārstādīta sejas apakšdaļa, kas tika apsaldēta ekspedīcijā uz Everestu. Pagaidām netiek atklāts, no kuras eksprezidenta ķermeņa daļas ņemts pārstādīšanā izmantotais fragments. ▼

Domājot par sabiedrības mazāk aizsargātās daļas ērtībām

Pieaugot konkurencei lielveikalu segmentā, tirdzniecības centrs «Spice» ir spēris lielu soli pretī kādam nelielam, bet nozīmīgam tualešu apmeklētāju segmentam — narkomāniem. Arī iepriekš «Spice» rūpējās par narkomānu ērtībām, kabīnēs atstājot parasto apgaismojumu un neuzstādot apgaismes ķermeņus, kas traucē saskatīt vēnas.

Šobrīd labierīcības ir aprīkotas arī ar Austrijas firmas «Hagleitner» īpaši izstrādāto tualetes papīra turētāju. Padziļinājums turētāja augšpusē atrisina sāpīgo problēmu, kad devas gatavošanas procesā bieži vien nav, kur nolikt šļirci, un nākas to likt zemē vai balansēt uz ceļgala. «Tagad «Spice» ir mana izvēle numur viens,» jaunievedumu atzinīgi novērtēja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Normunds B. (25), narkomāns kopš 7 gadu vecuma. ▼

Atklāj pieminekli Godmanim un Šleseram

688l.jpg

689l.jpg

Oslo atklāts piemineklis Ivaram Godmanim un Aināram Šleseram. Pieminekļa izveidošanas iniciatori un finansētāji ir Šlesera biznesa partneri Norvēģijā. ▼

«Doom» veidotāji spēles noformējumā izmantojuši «Apple» vadītāja Stīva Džobsa portretu

661l.jpg

1992. gadā, kad tapa pirmās «Doom» versijas, Stīvs Džobss bija aizgājis no «Apple», ko savulaik bija dibinājis, un izveidojis jaunu uzņēmumu «NeXT», kura radītā operētājsistēma šobrīd ir «MacOS X» pamatā. Pirms «Doom» tika portēts uz «Intel» procesoriem un «MS-DOS» operētājsistēmu, tas tika programmēts, izmantojot savam laikam vismaz 10 gadus priekšā esošos «NeXT» programmu izstrādes rīkus. Iespējams, tieši tādēļ spēles interjerā atrodama vizuāla atsauce uz Stīvu Džobsu. ▼

Aizdomās par E. Ivanovas slepkavību turēto nolaupa citplanētieši

638m.jpg

(No Apollo, foto: R. Oliņš.) ▼

Rasta iespēja glābt jūru (papildināta)

karte.jpg

Attēlā: alternatīvais jūras glābšanas plāns paredz Latvijas un Igaunijas nogremdēšanu

Ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā kļūst aizvien draudīgāka. Ūdens sāļums un, līdz ar to, spēja piesātināties ar skābekli aizvien samazinās, jo iztvaikošana ir nepietiekama, bet no upēm jūrā nemitīgi ieplūst saldūdens. Sāļais un ar skābekli bagātais Ziemeļjūras ūdens nenonāk mūsu jūrā pietiekošā daudzumā, tāpēc dziļākajās ieplakās jau veidojas tā dēvētās «mirušās zonas», un arī zivju daudzums sarūk.

Tāpēc latviešu zinātnieki ir nākuši klajā ar priekšlikumu glābt Baltijas jūru, kas jau konceptuāli atbalstīts vairākumā Baltijas jūras baseina valstu. Turpmāk ikvienam iedzīvotājam, kas brauks uz pludmali peldēties vai pat vienkārši pastaigāties, projekta «Pieber sāli!» ietvaros būs līdzi jāņem vismaz kilograms vārāmās sāls, kas jāieber jūrā. Tiem, kas jūru šķērsos ar prāmi, būs jāieber ūdenī vismaz divi kilogrami sāls. Tie cilvēki, kas pie jūras ir reti, varēs laiku pa laikam piezvanīt pa labdarības tālruni un ziedot vienu latu, kas tiks izmantots sāls iegādei un izkaisīšanai jūrā. Papildus tam katra valsts apņemas gada laikā nopirkt un aprīkot vismaz vienu kuģi, kas regulāri jūrā izkaisīs sāls kravas.

Par spīti aprēķiniem, ka projekts varētu jau pēc dažiem gadiem uzlabot Baltijas jūras sastāvu par vairākām sāļuma promilēm un attiecīgi veicināt zivjsaimniecības attīstību, netrūkst skeptiķu, kas izvirza vecumvecos argumentus, ka veiktie pasākumi būšot pārāk sālīti, bet rezultāts — pārāk atšķaidīts. ▼