PATIESI!

Spridzāns: jā, mēs spridzinām

Attēlā: kas dobelniekam aiz ādas?

Kā jau ziņots, Dobelē, Smilšu ielā 7 zem mājas pamatiem ir atrasti 2822 sprādzienbīstami priekšmeti no 2. Pasaules kara laikiem. Atklājies, ka artilērijas lādiņi izmantoti, lai nostiprinātu mājas pamatus.

Kā PATIESI! pastāstīja Dobeles domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Spridzāns, tas neesot nekas sensacionāls. Dobelnieki, un īpaši Spridzānu dzimta jau izsenis esot slaveni ar savu izmanību spridzināšanas lietās. «Izdaudzinātās Dobeles sveces ir nepelnīti aizēnojušas mūsu pilsētas rūpniecības galveno lepnumu — dinamīta stienīšus. Savukārt, ja šoreiz lādiņi bija tikai ēkas pamatos, tad ko jūs teiksiet par vairākām sabiedriskajām ēkām Dobelē, kas visā pilnībā, no pamatiem līdz jumtam, ir uzbūvētas no trotila briketēm?» viltīgi smaidot, vaicāja amatpersona. «Un neko, kalpo godam!» ▼

Īsumā

Uzzinājis, ka hokejs mīnus alus ir daiļslidošana, tātad daiļslidošana plus alus ir hokejs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Antuāns Šķelda (29) ir iegādājies trīs kastes alus un ar nepacietību gaida daiļslidošanas sacensību translāciju LTV1, jo tas ir vienīgais kanāls, ko spēj uztvert viņa vecais televizors «Горизонт». ▼

Papildina kaitīgo atkritumu sarakstu

Attēlā: potenciālās likumpārkāpējas roka

Izskatīšanai Seaimā pirmajā lasījumā sagatavotas izmaiņas likumā par kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Pēc vairāku deputātu ierosinājuma par kaitīgiem uzskatāmu atkritumu saraksts ir papildināts, un tagad tajā iekļauti arī

• nogriezti roku un kāju nagi;
• starp kāju pirkstiem savēlušās zeķu pūku bumbiņas;
• no deguna izķeksēti un starp pirkstgaliem savirpināti puņķi;
• baltā masa, kas ar klusu sprakšķi izlec, izspiežot nogatavojušās pumpas;
• taukainā plēve, ko uz rokām var iegūt, glaudot vairākas dienas nemazgātus matus;

un vairākas citas bīstamu atkritumu grupas. ▼

Nemiernieki Tallinā izmantojuši akmens metamo

Nemieros Tallinā cietusi Latvijas vēstniecība. Kāds Latvijas vēstniecības logā mests ķieģelis trāpījis vienai no vēstniecības darbiniecēm. Mājai, kas atrodas pretim vēstniecībai, izsisti visi logi. Lai nodrošinātu sevi ar metamo, nemiernieki uzlauzuši bruģi.

(No TVNET.) ▼

Īsumā

Komentējot Tautas partijas lēmumu prezidenta kandidatūrai izvirzīt bijušo Latvijas vēstnieku ASV un premjera biroja vadītāju Māri Riekstiņu, Einars Repše (JL) paziņojis: «Lai citiem Riekstiņš, Pīrādziņš, mums logā apaļš Mēnestiņš!» ▼

Igauņu policisti arestē statuju

Pēc Bronzas kareivja aizstāvju ceturtdienas vakarā sarīkotajiem grautiņiem Tallinā piemineklis «padomju atbrīvotājiem» naktī demontēts un izvests no Tallinas centra, paziņoja valdība. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, lai «novērstu tālākus sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kas apdraud iedzīvotāju veselību un dzīvības». Tūlīt pēc valdības lēmuma piemineklis demontēts un izvests no centra. Pašlaik tas atrodas neizpaustā vietā policijas apsardzē.

(No LETA-Postimees.) ▼

Īsumā

Nezināmi ļaundari naktī pārkaluši uzrakstu uz krievu karavadoņa Barklaja de Tolli pieminekļa Esplanādē. Tagad uzraksts skan «Marlboro de Tolli». ▼

Parakstās pret tautas nobalsošanas ierosināšanu

Attēlā: «Orbit» pagarinājis līgumu par reklāmas izvietošanu CVK logotipā

Jau ziņots, ka līdz 25. aprīlim tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos parakstījušies vairāk nekā 110 000 pilsoņu. Tomēr visos Latvijas novados ir reģistrēti gadījumi, kad atsevišķi vēlētāji mēģina parakstīties pret tautas nobalsošanas ierosināšanu. Kopumā šādu gadījumu ir vairāki simti.

Tā kā parakstu vākšanas lapās ir tikai divas parakstu ailes, kurās jāparakstās atkarībā no tā, vai vēlētājs izvēlas atbalstīt viena vai abu apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai, tie vēlētāji, kas iebilst pret nobalsošanas rīkošanu, paši ar lineāla palīdzību uzzīmē papildu ailes, kuras nosauc «Neatbalstu» vai «Pret», un parakstās tajās.

Kā noskaidroja PATIESI!, visos šajos gadījumos vēlētāji izrādījušies Tautas partijas biedri. ▼

Latviešu zinātnieki atklājuši Zemei līdzīgu planētu

Attēlā: Zemei līdzīgā planēta spēcīgā palielinājumā

Latvijas astronomi Saules sistēmā atraduši planētu, kas ārkārtīgi līdzinās Zemei. Tai dots pagaidu nosaukums «Tera», kas atvasināts no pornozvaigznes Teras Patrikas vārda. Jaunatklātās planētas masa ir aptuveni 6×10²⁴ kg. Planēta Sauli apriņķo apmēram 365 dienās, orbītā kustoties ar ātrumu ap 100 000 km stundā.

«Pēc mūsu aprēķiniem, šīs planētas temperatūra svārstās no mīnus 40 līdz plus 40 grādiem pēc Celsija skalas, līdz ar to daļai ūdens tur vajadzētu būt šķidrai,» sacīja LU Astronomijas institūta pētnieks (vārds dzēsts pēc šeit minētās izdomātās personas vārdabrāļa pieprasījuma). «Tās rādiuss varētu būt gandrīz tāds pats kā Zemes rādiuss, un planētai vajadzētu būt daļēji klinšainai un daļēji klātai ar okeāniem.»

Kaut arī Tera rada tik augstas cerības, ar latviešu tehnoloģijām nav iespējams sasniegt lielāko tās daļu vai nosūtīt bezpilota pētījumu zondi. Lietotās automašīnas, ar kādām pamatā pārvietojas latviešu zinātnieki, spēj attīstīt tikai niecīgu daļu no ātruma, kas būtu vajadzīgs, lai sasniegtu planētas attālākās vietas daudz maz normālā laikā. ▼

Dzeloņraja saņem balvu sabiedriskajās attiecībās

Attēlā: draugi apsveic Džonu (centrā)

Dzeloņraja, kas 2006. gada 4. septembrī iedūra sirdī pazīstamajam austrāliešu dabas pētniekam un televīzijas zvaigznei Stīvam Ērvinam, saņēmusi «The Holmes Report» pasniegto «Gold Sabre» starptautisko balvu sabiedriskajās attiecībās. Pateicoties dzeloņrajas sabiedrisko attiecību trikam («publicity stunt»), pasaules sabiedrības interese par dzeloņraju dzīvi un ieradumiem pieaugusi vairākas reizes.

Balvu saņēmusī dzeloņraja, vārdā Džons, jau vairākus gadus strādā par Austrālijas piekrastes dzeloņraju kopienas sabiedrisko attiecību daļas speciālistu. «Mūsu panākumi vēlreiz pierāda, ka nav sliktas publicitātes. Protams, tas, ka Stīvs Ērvins peldēja tieši virs manis, zināmā mērā bija veiksme,» apbalvošanas ceremonijas laikā atzina Džons. «Tomēr, kā mēs visi zinām, veiksme uzsmaida tiem, kas strādā.» ▼

Saeima izskata būvniecības normas

Kā laikrakstā «Diena» raksta komentētājs Askolds Rodins, lai gan pēc Tautas partijas (TP) ierosmes Saeimas vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja atteikšanos no griestiem, tomēr aizvakar Saeimas darba grupa vienojās, ka griesti jāsaglabā. Marta vidū notikusī sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka griestu saglabāšanu atbalsta 68% aptaujāto, bet atcelšanu — tikai nepilni 9%. Protams, vēl būs diskusijas par to, cik augstiem jābūt griestiem, jo tagadējie izskatās tādi pazemi. ▼

Īsumā

Visi Latvijas izlases hokejisti nolēmuši pārcelties uz Krieviju. Sportisti uz Maskavu dosies ar vilcienu, kas no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas aties pulksten 16.20. ▼

Latvijā iestudēs Virdžīnijas universitātes slepkavas lugas

Vairāki Latvijas jaunie rakstnieki iesaistījušies Virdžīnijas universitātes slepkavas Sjunga Čo daiļrades popularizēšanas kampaņā.

«Skolu slaktiņi ir kļuvuši par mūsdienu sabiedrības neatņemamu kultūras sastāvdaļu, tomēr šis ir pirmais, kurš tik cieši saistīts ar literatūru. Esmu pārliecināts, ka Sjunga Čo daiļradē ir atrodama spēcīga liecība par laiku, kurā dzīvojam, kas būs interesanta arī ikvienam lasītājam un teātra mākslas cienītājam tepat Latvijā,» atzina projekta idejas autors Nils Sakss.

Sjunga Čo rīcības iemesli, izraisot lielāko skolu slepkavību pasaules vēsturē, joprojām ir neskaidri. Tomēr jau iepriekš izskanējis apgalvojums, ka atslēga varētu būt meklējama 23 gadus vecā dienvidkorejiešu izcelsmes jaunieša daiļradē. Viņš ir sarakstījis vismaz 2 lugas, kuru vardarbīgā un slepkavnieciskā sižeta dēļ Sjungam Čo pat tika nozīmēts ārstniecības kurss pie skolas psihoterapeita.

Šobrīd abas lugas ir latviskotas un jau tuvākajā laikā ar tām varēs iepazīties Latvijas lasītāji. Kā pastāstīja projekta autori, lugas vispirms tiks ieskaņotas radiouzvedumā, bet vasarā plānots tās uzvest dažādās sabiedriskās vietās kā improvizācijas teātra hepeningus. Ja uzvedumi izpelnīsies skolnieku un studentu interesi, jau rudenī Sjunga Čo izrādes varētu doties turnejā pa Latvijas vidusskolām un universitātēm.

«Nevienam nav noslēpums, ka līdz šim Latvijas kultūras vide pamatīgi atpalika no pasaules tendencēm. Ar šo projektu mēs ceram to mainīt, kā vieni no pirmajiem visā pasaulē atbildot pašam aktuālākajam kultūras un sabiedrības fenomenam. Cik man zināms, Latvija būs pirmā valsts, kurā tiek tulkotas un iestudētas Sjunga Čo lugas,» skaidroja Nils Sakss, kurš teātra mākslu studējis Sanktpēterburgas teātra mākslas akadēmijā.

Projekta realizācijā piedalās arī laikraksta «Diena» žurnālists un literāts Vilis Kasims, bet lugu muzikālo noformējumu ir iecerēts uzticēt rakstniekam Edmundam Frīdvaldam.

«Jau tagad var apgalvot, ka Čo ar savu savdabīgo pieeju dramaturģijai un dzīvei ir atstājis paliekošu iespaidu gan uz topošajiem rakstniekiem, gan masu slepkavām, tāpēc viņa darbi var kalpot kā vienreizējs ieskats turpmākajā pasaules kulturālajā attīstībā,» norāda Vilis Kasims.

(No ¼ Satori.) ▼

Saeimas deputāti dodas strādāt uz Īriju

Attēlā: sēžu zāle ir tukša un klusa

Kā PATIESI! uzzināja Saeimas kancelejā, vairāk nekā puse deputātu ir uzrakstījuši iesniegumus par atteikšanos no deputāta mandāta. Par iemeslu šai masveida bēgšanai ir kļuvis Īrijas valdības aicinājums Austrumeiropas valstu parlamentu deputātiem un valdību vadītājiem doties strādāt par ierēdņiem Īrijas mazajās pašvaldībās, kurās katastrofāli trūkst darbinieku.

Aizbraucēju vidū ir arī Saeimas un Zaļo un Zemnieku partijas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Viņš mūsu korespondentam pastāstīja, ka dzīve Latvijā kļūst aizvien dārgāka, tāpēc ar deputāta algu vairs nav iespējams segt pat minimālās izmaksas, kas saistās ar ģimenes locekļu, mājas, vasarnīcas, divu mašīnu un laivas uzturēšanu

«Īrijā mums piedāvā patiešām labus darba apstākļus,» atzina amatpersona. «Protams, būs jāstrādā čaklāk, toties alga sanāks trīsreiz lielāka nekā Latvijā ar visu stipendiju. Es pilnībā pievienojos vārdiem, ka mīlu šo zemi, bet ienīstu valsti un tās politiķus, kuri mūs tik tālu noveduši…» ▼

Atklāta iespēja ceļojumiem laikā

Attēlā: laika mašīna

Niecīga rokas kustība pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam Jurim Gurlovam (49) ļāvusi nonākt pie pārsteidzoša atklājuma. «Es pagriezu pogu un izdzirdēju Freda un Ufo balsis,» pastāstīja Gurlovs. «Biju pilnīgi pārliecināts, ka viņus jau sen vairs neraida. Patiesībā biju par viņiem aizmirsis. Bet tagad izrādās — še tev! Tas nudien bija kā ceļojums laikā.» ▼