Arhīvs: 2007. gada maijs

Pierunā iznīcināt izdevušos dziesmu

420.jpg

Attēlā: gatavojoties jubilejas koncertam

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Kraučis (29) vakar ir pierunājis savu attālu radinieku Valdi Kasanoviču (17) izdzēst datorfailu ar patiešām izdevušās dziesmas demo versiju.

Kraučis apmēram minūti garā monologā aprakstīja, kas sagaida Kasanoviču gadījumā, ja viņa dziesmu internetā nejauši atradīs kāds ietekmīgs producents, un viņam tā iepatiksies. Kasanovičam sāksies strauja karjera, kas sev līdzi nesīs virkni problēmu: žurnālistu uzmācību, narkotikas un vilšanos pilnu intīmo dzīvi. Kasanovičs uzplaiksnīs pie mūzikas debesīm kā zvaigzne viendienīte, jo nežēlīgais šovbizness viņu izspiedīs kā citronu, tad samals miltos un izsviedīs miskastē. Mācības būs iekavētas un nāksies ārstēties no iegūtajām atkarībām. Gadījumā, ja Kasanovičs neizdarīs pašnāvību, viņa eksistence bijušās slavas ēnā būs nožēlojama, un vēl sešdesmit gadu vecumā viņš būs spiests iztikas vārdā uzstāties viszemākās raudzes dzertuvēs. Joprojām izpildot šo pašu dziesmu. «Ja vēlies sagraut savu dzīvi, droši uz priekšu!» savu uzrunu noslēdza Kraučis, kurš pirms šīs sarunas bija paguvis slepus pārrakstīt dziesmu savā USB atmiņas modulī. ▼

Īsumā

LPP/LC negaiditi izvirzijusi vienotu prezidenta amata kandidatu ar partiju «Jaunais laiks» — Krisjani Karinu Petersoni. ▼

Īsumā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes novērtējumu, kas pamatojas uz šobrīd pieejamajiem statistikas datiem un ekonometriskajiem modeļiem, darba apjoms, ko krievvalodīgās kopienas pārstāvji ir ieguldījuši, lai panāktu, ka viņiem nav jāmācās latviešu valodu, 2007. gada aprīlī ir trīs reizes pārsniedzis darba apjomu, kas būtu nepieciešams, lai iemācītos latviešu valodu. ▼

Vīrietis balsos par visām «Eirovīzijas» dziesmām

419.jpg

Attēlā: Latvijas pārstāvji

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Indriķis Meniķis (50) šovakar «Eirovīzijas» konkursā nolēmis balsot par Bosnijas-Hercegovinas, Spānijas, Baltkrievijas, Īrijas, Somijas, Maķedonijas, Slovēnijas, Ungārijas, Lietuvas, Grieķijas, Gruzijas, Zviedrijas, Francijas, Krievijas, Vācijas, Serbijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Rumānijas, Bulgārijas, Turcijas, Armēnijas un Moldovas pārstāvju izpildītajām dziesmām.

«Visas dziesmas ir patiešām lieliskas. Nav nevienas, kas man kaut mazliet nepatiktu, tāpēc vēlos paust savu atbalstu šiem talantīgajiem mūziķiem,» Meniķis skaidroja savu rīcību. «Protams, žēl, ka nevarēs nobalsot par Latviju, bet domāju, ja citās valstīs balsotāji būs tikpat aktīvi kā es, Latvija noteikti uzvarēs!» ▼

Īsumā

Pilsētas laiku teritorijas iedzīvotājs Žerārs Krievuškāns (20) šorīt nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa gatavība vakarnakt ielaisties gadījuma sakaros ar jebkuru sievieti, kas vien tam piekristu, bijusi «vieglprātība, kas tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebeidzās ar traģēdiju», un viņa augstie standarti dzimumpartnera izvēlē šobrīd «ir pilnībā atjaunoti». ▼

Īsumā

PATIESI! izdevies noskaidrot, ka biežie gadījumi, kad Rīgā mašīnām tiek izsisti logi, salauztas atslēgas un izzagti CD atskaņotāji, ir daļa no pilsētas domes stratēģiskā plāna samazināt uz ielām privāto automašīnu skaitu un, līdz ar to, arī sastrēgumus. ▼

Liecinieks: notikumi bija asinis stindzinoši

418.jpg

Attēlā: nepieciešama psihologa palīdzība

Kā PATIESI! kriminālziņu korespondentam pastāstīja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Manfreds Kākulis (25), viņš vakar vakarā kļuvis par liecinieku asinis stindzinošiem notikumiem. Kākuļa sieva un sievasmāte no nesen nokautās cūkas asinīm gatavoja asinsdesas un lika tās ledusskapī sastingt.

«Tas bija pretīgs skats,» mūs informēja Kākulis. «Tās ādas un asinis bija pilnīgi visur! Pat ja man garšotu asinsdesas, es pēc vakardienas nespētu vairs tās iedabūt mutē.» ▼

Pārdēvēs Uzvaras pieminekli

417.jpg

Attēlā: skice piemineklim, kas tiks novietots Bronzas kareivja vietā Tallinā

Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzskata, ka Uzvaras parka piemineklis daļai Latvijas iedzīvotāju saistās ar valsts okupācijas periodu, tomēr patlaban nebūtu atbalstāma pieminekļa pārvietošana līdzīgi kā Igaunija rīkojās ar Bronzas kareivi. Tāpēc tas vienkārši tiks pārdēvēts par «Varbūt kādam uzvaras, bet citiem pusgadsimta okupācijas, izsūtīšanu un komunistu patvaļas pieminekli». ▼

Īsumā

Rīgā izveidojusies sarežģīta situācija, jo nami, kuriem apkure tika pieslēgta atkārtoti pēc tam, kad tā vienreiz jau tika atslēgta, vēlas to atslēgt, bet nami, kuriem apkure netika atkārtoti pieslēgta, joprojām gaida, kad tā tiks pieslēgta, pastāstīja AS «Rīgas siltums» Informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis. ▼

Īsumā

Britu zinātnieks, Oksfordas universitātes profesors sers Bendžamins Daunlouds  paziņojis, ka šķiras no sava ilggadējā asistenta Pola Saundtreka, lai pilnībā veltītu sevi zinātnei. ▼

Atveries pavasarim!

416.jpg

Attēlā: ļaujoties siltajam vējam

Līdz ar siltāku laiku Rīgas dārzos un parkos atkal sastopami kādas retas, tomēr daudzām teiksmām un nostāstiem apvītas sugas pārstāvji. «Es uzskatu, ka mēs esam vienā līmenī kaut vai ar to pašu Santaklausu,» bārdā smej Mārtiņš (vārds mainīts), kas saulainā pavasara dienā devies savās dienišķajās gaitās pa Lielajiem kapiem.

Nolūkojies piesaulītē sēdošu romantiski noskaņotu jauniešu pāri, Mārtiņš nesteidzīgi viņiem tuvojas un ar ievingrinātu kustību pārsteigto jauniešu acu priekšā paver savu pelēko mētelīti.

«Darbs nav grūts, bet atbildīgs,» piebilst Mārtiņš pēc tam, kad arī PATIESI! korespondenti ir iepazīstinājis ar saviem amata rīkiem. Nekādas arodorganizācijas vai kluba šīs senās profesijas pārstāvjiem pagaidām neesot. «Mēs viens otru vienkārši pazīstam. Ir arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki,» stāsta Mārtiņš. «Cenšamies nepārkāpt viens otra medību lauka robežas, un caurmērā uz vienu parku sastopams tikai viens īpatnis. Es kategoriski iebilstu, ka mūs jauc ar tā sauktajiem «konfekšu onkuļiem». Varbūt varētu palikt pie apzīmējuma «vērmanīši»?» ▼

Skalotāji draud ar streiku

413.jpg

Attēlā: atkal svaigi

Vairāku lielveikalu ķēžu kulinārijas nodaļās nodarbinātie salātu mazgātāji draud ar visaptverošu streiku, ja vien jau tuvākajā laikā netiks uzlaboti viņu darba apstākļi, palielināta darba samaksa vismaz par 50% un nodrošinātas sociālās garantijas, piemēram, veselības apdrošināšana.

Kā PATIESI! pastāstīja viens no streika organizētājiem, lielveikala «Omega» salātu mazgātājs Valters (32), lēmumu par streiku pasteidzinājusi tirdzniecības ķēžu vadītāju nevēlēšanās ieklausīties savu darbinieku vēlmēs un attieksme, kuru viņš nodēvēja «vienkārši kā ņirgāšanos».

«Mēs strādājam nakts maiņā, laikā, kad veikali ir slēgti, un tas jau pats par sevi prasa atbilstošu samaksu,» pastāstīja Valters. «Darbs ir fiziski smags, daudzi šajā arodā spēj izturēt tikai pavisam neilgu laiku, taču ko gan iesākt tādiem kā man, kam tas ir aicinājums?» retoriski vaicā Valters.

Salātu mazgātāji ir viena no viszemāk apmaksātajām un, iespējams, arī vismazāk zināmajām profesijām. Pēc aptuvenām aplēsēm Rīgas un pārējo Latvijas pilsētu lielveikalos darbojas nedaudz vairāk par simtu šīs unikālās profesijas pārstāvju, kas ik vakarus apvelk gumijas skoteles, no kulinārijas nodaļu vitrīnām savāc pa dienu neizpārdotos gatavos salātus, un īpašās vannās ar spēcīgu ūdens strūklu izskalo no tiem krējumu, majonēzi vai eļļu, lai jau nākamajā rītā kulinārijas nodaļas darbinieki salātiem varētu pievienot svaigu mērci. «Tādējādi produkcija mūsu veikalos allaž ir svaiga,» piebilst Valters. «Taču par šo smago darbu mēs vēlamies saņemt pienācīgu samaksu.» ▼

Naktī pārvietots Uzvaras piemineklis (turpinājums)

412.jpg

Attēlā: arī pulksteņu vidū nevaldīja saskaņa

Kā mūsu korespondents ziņo no bijušās Uzvaras pieminekļa vietas, liels bija NSS pārstāvju un pasākuma dalībnieku pārsteigums, kad, ap plkst. 8 ieradušies Uzvaras parkā, viņi neatrada nedz zelta zvaigznēm rotāto kolonnu, nedz bronzas skulptūras, kas atainoja padomju armijas kareivjus un Māti Dzimteni.

NSS plānotajā pasākumā pie Uzvaras pieminekļa bija plānots nomest vecus pulksteņus, «lai tie, kas tos laupīja 1945. gada maijā, atcerētos savu necienīgo uzvedību». Kā novēroja PATIESI!, pasākuma dalībnieki atnestos pulksteņus žņaudzīja rokās, nezinot, ko ar tiem iesākt, bet pēc tam nometa, kur pagadās. Kāda mītiņa dalībniece, kas atteicās PATIESI! nosaukt savu vārdu, izteica aizdomas, ka notikušais ir «kārtējā čekistu provokācija» un ka «krievi droši vien jau no agra rīta svin savu uzvaras dienu pie pieminekļa tā jaunajā vietā». ▼

Naktī pārvietots Uzvaras piemineklis

409.jpg

Attēlā: Uzvaras piemineklis vēl vecajā vietā

Naktī no 8. uz 9. maiju ar Rīgas Domes ziņu un saskaņā ar slepenu pavēli uz pagaidām nezināmu vietu pārvietots Uzvaras piemineklis, pie kura trešdienas rītā grasījās pulcēties Nacionālās spēka savienības (NSS) rīkota ziedu nolikšanas pasākuma dalībnieki, bet drīz pēc tam — organizācijas «Harmonika» Otrā pasaules kara noslēguma piemiņas pasākuma dalībnieki. Jau iepriekš izskanēja viedoklis, ka abu pasākumu dalībnieku starpā varētu izcelties konflikti, un Rīgas Dome NSS rīkoto pasākumu no plkst. 9.30 pārcēla uz plkst. 8.45.

Mēs turpināsim sekot notikumu attīstībai. ▼

Kārtējo reizi apstiprinās ziņas par zombijiem

Pārbaudot tautas nobalsošanā piedalījušos personu datus, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) konstatējusi, ka par referendumu nobalsojuši četri cilvēki, kas pēc Iedzīvotāju reģistra datiem ir miruši.

(No DELFI.) ▼