Arhīvs: 2007. gada 6. augusts

ASV svin Hirosimas bombardēšanas gadadienu

496.jpg

Attēlā: acij tīkams retro dizains

Lai atzīmētu Hirosimas atombombardēšanas 62. gadadienu un nosūtītu sveicienus draudzīgajai japāņu nācijai, šorīt no ASV stratēģiskā bumbvedēja «B-2» tika izmesta bumba — precīza kopija 4 tonnas smagajai atombumbai «Little Boy», kas kopumā šajā Japānas pilsētā prasīja aptuveni 140 000 dzīvību.

Atombumbas kopija ar izpletni nolaidās Hirosimas memoriālajā Miera parkā brīdī, kad tur notika 1945. gada traģisko notikumu piemiņas ceremonija. Piezemējusies, bumba atvērās ar skaļu troksni un dūmu mākoni, liekot nodrebēt visiem klātesošajiem. Tomēr izrādījās, ka bumbas iekšienē ir vien sveiciens no ASV prezidenta Džordža Buša, jaunākā. ▼

Sāksies pīļu medību sezona

Nākamajā sestdienā, 11. augustā, plkst. 16 Latvijā tiks oficiāli atklāta pīļu medību sezona, kas ilgs līdz 15. novembrim, informēja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Vairums pīļu, kam izsniegtas attiecīgas atļaujas, jau ir sagādājušas gan ieročus, gan munīciju, un ir gatavas doties medībās.

(No DELFI.) ▼

Vīrietis pēc sievas lūguma iznīcina apdraudētu sugu

495.jpg

Attēlā: kārtīgi nopļauts zāliens

Pilsētas lauku teritorijā noticis traģisks negadījums, kas, iespējams, pilnībā noslaucījis no zemes virsmas apdraudētu savvaļas puķu sugu — zilās purva nāriņas. Lai gan šīs puķes jau vairāk nekā 50 gadus tika uzskatītas par pilnībā izzudušām, botāniķis Kārlis Spuntāns pirms divām dienām izdarīja pārsteidzošu atklājumu: viņa kaimiņu Lūkinu nekoptajā pagalmā ar košiem ziediem bija uzziedējis zilo purva nāriņu cers.

«Tur nevarēja būt nekādu šaubu,» PATIESI! korespondentam pastāstīja Spuntāns. «Es mēģināju klauvēt pie Lūkinu durvīm, bet neviens neatbildēja. Tad man ienāca prātā doma, ka šis pagalms ir ideāla vieta nāriņām. Tāds mitrs. Un izkapti tas nekad nav redzējis. Tāpēc es pieļāvu kļūdu un devos mājās rakstīt sajūsminātu e-pastu saviem ārzemju kolēģiem.»

Kad Spuntāns atgriezās nākamās dienas pēcpusdienā, viņa izmisumam nebija robežu. Pagalms bija nopļauts ar mauriņa pļāvēju, turklāt ar viszemāko asmeņa regulējumu, tāpēc nelīdzenā reljefa dēļ apmēram puse platības bija nolīdzināta pat dažus milimetrus zem zemes virskārtas līmeņa. Tā kā nāriņas ir viengadīgi augi, un to sēklas vēl nebija nogatavojušās, vairs nav nekādu cerību šo augu vēl kādu reizi ieraudzīt.

Kā paskaidroja Didzis Lūkins, viņš vakar no rīta vairs neesot varējis izturēt sievas čīkstēšanu par nepļauto mauriņu. «Viņas māsa braukšot ciemos. Nu tad es vienreiz paņēmu no brāļa pļāvēju un piebeidzu visas tās nezāles tā, lai vairs ārā nelien. Vēl pa virsu palēkāju,» apmierināti piebilda mājas saimnieks. ▼