Attēlā: kārtīgi nopļauts zāliens
Pilsētas lauku teritorijā noticis traģisks negadījums, kas, iespējams, pilnībā noslaucījis no zemes virsmas apdraudētu savvaļas puķu sugu — zilās purva nāriņas. Lai gan šīs puķes jau vairāk nekā 50 gadus tika uzskatītas par pilnībā izzudušām, botāniķis Kārlis Spuntāns pirms divām dienām izdarīja pārsteidzošu atklājumu: viņa kaimiņu Lūkinu nekoptajā pagalmā ar košiem ziediem bija uzziedējis zilo purva nāriņu cers.
«Tur nevarēja būt nekādu šaubu,» PATIESI! korespondentam pastāstīja Spuntāns. «Es mēģināju klauvēt pie Lūkinu durvīm, bet neviens neatbildēja. Tad man ienāca prātā doma, ka šis pagalms ir ideāla vieta nāriņām. Tāds mitrs. Un izkapti tas nekad nav redzējis. Tāpēc es pieļāvu kļūdu un devos mājās rakstīt sajūsminātu e-pastu saviem ārzemju kolēģiem.»
Kad Spuntāns atgriezās nākamās dienas pēcpusdienā, viņa izmisumam nebija robežu. Pagalms bija nopļauts ar mauriņa pļāvēju, turklāt ar viszemāko asmeņa regulējumu, tāpēc nelīdzenā reljefa dēļ apmēram puse platības bija nolīdzināta pat dažus milimetrus zem zemes virskārtas līmeņa. Tā kā nāriņas ir viengadīgi augi, un to sēklas vēl nebija nogatavojušās, vairs nav nekādu cerību šo augu vēl kādu reizi ieraudzīt.
Kā paskaidroja Didzis Lūkins, viņš vakar no rīta vairs neesot varējis izturēt sievas čīkstēšanu par nepļauto mauriņu. «Viņas māsa braukšot ciemos. Nu tad es vienreiz paņēmu no brāļa pļāvēju un piebeidzu visas tās nezāles tā, lai vairs ārā nelien. Vēl pa virsu palēkāju,» apmierināti piebilda mājas saimnieks. ▼
2007. gada 6. augusts • Kategorija: Daba • 1 komentārs
(pl. 13.19, 06.08.2007)
Čārlzs Dikenss, “Lielais cers”.