Latvijas zinātnieki atklājuši visu
Attēlā: skats pa logu
Siltās maija dienas atnesušas sengaidītu vēsti: Latvijas Zinātņu akadēmijas līdzstrādnieki profesora Bruno Kusta vadībā ir atklājuši visu, kas līdz šim vēl nav ticis atklāts. Tas izrādījies daudz vienkāršāk, nekā uzskatīts līdz šim, profesors atzina sarunā ar PATIESI! Ar profesoru tikāmies viņa mājīgajā kabinetā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas plašumiem. Sirmais, bet joprojām enerģijas pārpilnais zinātnieks, kurš pagājušajā gadā nosvinējis jau 50 darba gadu jubileju, uz jautājumiem atbildēja ar vieglu smaidu, tomēr mums ne mirkli neradās sajūta, ka viņa vārdus varētu uztvert nenopietni.
«Sakiet, ko tieši jūs esat atklājuši?»
«Visu.»
«Kā tas iespējams? Neatrisināto jautājumu loks taču ir tik plašs, un ar katru jaunu atklājumu ir skaidrs, ka mīklu kļūst tikai vairāk…»
«Tieši tā! Jūs pilnīgi pareizi esat uztvērusi problēmas būtību. Tieši šī sarežģītā un psiholoģiski neizturamā situācija diktēja nepieciešamību atklāt visu un uzreiz.»
«Tātad jūs esat izveidojuši vienotā lauka teoriju?»
«Nē.»
«Vai tas nozīmē, ka šāda teorija vispār nav iespējama?»
«Var jau gadīties.»
«Tad kā ar gravitācijas vadīšanu?»
«Nekā.»
«Tas īsti nesaskan ar jūsu apgalvojumu, ka esat atklājuši visu…»
«Lieliski saskan! Redzat, zinātnes priekšā stāvošo uzdevumu saraksts ir tik garš, ka uzskatāms par neizsmeļamu, tātad bezgalīgu. Atrisinātie uzdevumi un pat uzdevumi, par kuriem zināms, ka tie jāatrisina, sauksim šo kopu par A, veido bezgalīgi mazu daļu no kopējā saraksta, un šī iemesla dēļ A var tikt noapaļots uz nulli. Tāpēc mierīgi var pieņemt, ka pagaidām nezināmo uzdevumu loks, sauksim to par N, jau ir atklāts, jo no tā nekas nemainās!»
«Man ir grūti izsekot domai…»
«Paskaidrošu vienkāršāk. Lūk, mans rakstāmgalds. Katru dienu berzes rezultātā no tā nokrīt lakas daļiņas. Kas ir rakstāmgalds: tas, kas paliek, vai tas, kas nokrīt?»
«Tas, kas paliek.»
«Nepareizi! Rakstāmgalda nav vispār! Rakstāmgaldu nevar uzskatīt par rakstāmgaldu, jo tas, ko mēs šodien saucam par rakstāmgaldu, kaut kad sabirzīs putekļos pavisam, un noteikt skaidru robežu starp šiem stāvokļiem nav iespējams. Rakstāmgalds ir tikai abstrakta ideja. Daļiņas, kas no tā nokrīt, par rakstāmgaldu var saukt vēl mazāk. Līdzīgi ir ar nezināmo zinātnes problēmu loku. Neuzzinot par tām, nav iespējams pierādīt, ka tās nav atrisinātas. Tās paliek abstraktas idejas līmenī, un mēs varam droši pieņemt, ka tās ir atrisinātas, tāpat kā mēs pieņemam, ka šis veidojums ir rakstāmgalds.»
«Bet kā tad ar vienotā lauka teoriju? Tā taču nav atklāta!»
«Vienotā lauka teorija pieder pie kopas A, par kuru jau vienojāmies, ka to var ignorēt.»
Man atlika tikai noliekt galvu profesora gudrības priekšā. ▼
2008. gada 10. maijs • Kategorija: Mūsu cilvēks, Zinātne • 8 komentāri
