Attēlā: «Kārums» arī Āfrikā ir kārums
Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) veikusi apjomīgu pētījumu, kura nolūks bija novērtēt mūsu valstī ražoto pārtikas produktu noieta iespējas pagaidām neapgūtajos tirgos. Vienlaikus tika pētīta gan produktu garša, gan to reklāma, turklāt tika veikta arī cenu aptauja.
Pētījums tika veikts bada skartajos Etiopijas, Angolas un Mauritānijas reģionos, kas milzīgā pārtikas produktu pieprasījuma dēļ tika novērtēti kā visperspektīvākie. Rezultāti parādīja, ka pilnīgi visi Latvijas produkti degustāciju laikā saņēma visaugstāko atzīmi. 100% respondentu neatkarīgi no vecuma un dzimuma atzina, ka būtu gatavi ēst vēl un vēl.
Mazliet sliktāki rezultāti bija testētajām reklāmas koncepcijām, kas pētījuma vajadzībām bija pārtulkotas vietējās valodās. Izrādījās, ka lielākā daļa aptaujāto neprot lasīt un tādēļ nesaprot uz planšetēm rakstīto. Toties nedalītu sajūsmu izpelnījās visi vizuālie materiāli, kuros bija attēlots ēdiens vai ēšanas process.
Kā parādīja cenu aptauja, runas par Āfrikas iedzīvotāju zemo pirktspēju ir tikai mīts. «Mēs uzskatāmi rādījām respondentiem aizvien augstāku un augstāku cenu — dolārs, desmit dolāri, simt dolāri, vesela paciņa dolāru… Reakcija pat uz visaugstāko cenu bija absolūti pozitīva, tas bija vienbalsīgs «jā, mums to vajag»,» iespaidos dalījās LPUF atbildīgais sekretājs Ilgvars Skuja.
Vienīgā darvas karote pārtikas eksportētāju medus mucā ir nestabilā ekonomiskā un politiskā situācija minētajās valstīs, kas spiež izvirzīt stingrākus nosacījumus. «Pētījums parādīja, ka sadarbības potenciāls ir neaptverams, tomēr tā nav labdarība, tāpēc mēs pieprasām priekšapmaksu pilnā apmērā,» paskaidroja Skuja. Priekšlikumi jau ir izsūtīti, tāpēc pavisam drīz Latvijas pārtikas ražotāju kontos sāks ieplūst maksājumi no Melnā Kontinenta. ▼
2008. gada 2. jūnijs • Kategorija: Ekonomika • 4 komentāri
(pl. 19.04, 02.06.2008)
gaidam ar maisu!
(pl. 12.25, 03.06.2008)
auč, melni, melni (par joku) :)
(pl. 14.13, 03.06.2008)
I am the late president of Nigeria
(pl. 16.15, 05.06.2008)
buutu reeciigi ja tas nebuutu “patiesi”