Attēlā: aicinām uz toleranci
Oktobris tradicionāli ir mēnesis, kad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta garīgās veselības jautājumiem. Garīgās slimības dažādās to izpausmēs vienmēr bijušas divējādi vērtētas: no vienas puses, cilvēkus interesē to nesaprotamā daba, no otras — ir norobežošanās un noliegums. Garīgās slimības iet roku rokā ar sociālo un ekonomisko spriedzi, ar deputātu spēju pielāgoties kādām noteiktām situācijām.
Visizplatītākā garīgā slimība — šizofrēnija. Iespējams, tā ir slimības īpašā daba, kas neļauj deputātiem adekvāti uztvert realitāti un tajā dzīvot. Pacienti bieži noliedz vai nepieņem slimību. Nelieto medikamentus, izvairās par slimību domāt. Līdz ar to veidojas situācija, ka daudzi slimnieki regulāri atgriežas Saeimā.
Bieži vien sabiedrības distancēšanās un pacienta vēlme neatšķirties no citiem arī veicina nevēlēšanos atzīt slimību. Tas, savukārt, noved pie traģēdijām, kas gūst atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos. Tas veido negatīvu sabiedrības viedokli, kas apgrūtina deputāta dzīvi starp pārējiem cilvēkiem.
Šizofrēnija ir slimība, kura ļauj dzīvot un strādāt atbilstoši talantam, ja tā tiek laikus diagnosticēta un ārstēta. Īpaši nozīmīgi tas ir mūsdienās, kad pieejamie ārstēšanas veidi ļauj cilvēkam nebaidīties no blakusparādībām un citiem apziņu nomācošiem faktoriem. Daudzi deputāti, neskatoties uz slimību, ir radījuši nozīmīgus zinātnes, kultūras un literatūras darbus. Galvenais ir, lai pacients pats vēlētos atveseļoties. ▼
2008. gada 21. oktobris • Kategorija: Sabiedrība, Veselība • 10 komentāri
(pl. 22.09, 21.10.2008)
Apņirgt kāda Cilvēka veselā saprāta piemiņu nav grūti, protams.
Īpaši jau – ja apņirgšanai izvēlētais Cilvēks nav apņirdzēja tuvinieks, bet apņirdzējs, savukārt, cenšas šādi apliecināt savu kretīnismu.
Nu jā: “katram = savs”, kā ir sacīts…
(pl. 22.20, 21.10.2008)
Natālijai Oukhilai par prieku paņirgāšos par savu tuvinieku.
Mans tēvocis Jānis, kad apdzeras, mēdz gulēt salātu bļodā. Nu, vai nav mērkaķis. Dienām varu ņirgt par viņu.
Uzreiz vēlos norādīt, ka kretīnismu nevēlos apliecināt, to darīšu pie psihiatra.
(pl. 22.27, 21.10.2008)
> Vidējais iedzīvotājs
Ja tevi tas interesētu (ņemot vērā to, ka tev šī tēma šķiet gana aktuāla – pretējā gadījumā tu nebūtu attiecīgi “klaji” tendenciozi izpildījies) – “uzprasīties” nav īpašas nepieciešamības (manuprāt, vismaz): jebkura kretīnisma novērtējums vai nu ir, vai arī – nav. Piemēra pēc: ar to kretīnismu, kas ir, man pietiek pilnīgi & paliek pāri (ko labprāt varētu atdot tev, ja jūties kretīnisma deficīta ’sagruzīts’).
(pl. 22.39, 21.10.2008)
Ontūn, Natālija un visas pārējās Tavas personības šķautnes!
Es joprojām īsti nesaprotu, kas kur īsti tiek apņirgts un kas kur ir kretīnisks?
(pl. 22.42, 21.10.2008)
ā nē, tā tomēr ir īsta Ozolkalne :)
(pl. 23.02, 21.10.2008)
Meitenes!
(pl. 23.05, 21.10.2008)
Nav tik traki, Artmane par to neapvainotos.
(pl. 02.12, 22.10.2008)
ko?
(pl. 11.02, 22.10.2008)
īpašas vajadzības viņiem ir, nevis uzmanība nepieciešama…
(pl. 20.58, 22.10.2008)
Nevis īpašas, bet lielas.