Attēlā: seno ēģiptiešu priekšstats par jauno projektu
Britu zinātnieki jaunā un daudzsološā zinātņu doktora Pola Saundtreka vadībā beidzot atrisinājuši Ēģiptes piramīdu celtniecības noslēpumu. Izrādās, ka tas slēpjas dziļajās atšķirībās starp tā laika ekonomiku un situāciju mūsdienu darba tirgū.
«Noslēpums ir tāds, ka nekāda noslēpuma pašā celtniecības metodikā nav! Viņi vienkārši nesa klinšu bluķus un lika vienu uz otra,» savā rakstā žurnālā «Nature» atklāj Saundtreks. «Īstais noslēpums ir darba ražīgumā — Gizas piramīdas ir visās nozīmēs neapgāžams pierādījums tam, cik neticami efektīvs un kārtīgs, salīdzinot ar tagadējo nīkulīgo «40 stundu darba nedēļas/algas pielikumu/sociālo garantiju» strādāšanu, bijis vergu darbs.» ▼
2007. gada 7. septembris • Kategorija: Ekonomika, Zinātne • 11 komentāri
(pl. 11.54, 07.09.2007)
nav smiekliigi, bet izklausaas patiesi :)
(pl. 12.22, 07.09.2007)
Gizas piramida sastav no 2,3 miljoniem bloku. Pec matematiskiem aprekiniem tas liekas absurdi, ka cilveks to spetu uzcelt pārdesmit gados.
(pl. 15.26, 07.09.2007)
Vienam cilvēkam tas patiešām būtu grūti pat tad, ja viņš būtu vergs.
(pl. 15.41, 07.09.2007)
Tas par to efektivitāti must be true. :)
(pl. 00.45, 09.09.2007)
šis mīlīgs :)
(pl. 10.48, 15.11.2007)
Gizas piramiidas nav buuveejusi senie eegiptiesi…
(pl. 10.56, 15.11.2007)
Vai patiešām jaunie krievi?
(pl. 14.37, 05.12.2007)
Kaut kur dzirdēju ka matemātiķi esot izrēķinājuši ka izmantojot visus vergus taja laika pieejamus 24 gadu laika lai uzceltu gizas piramīdu tad katrs akmenisir jauzliec ik pec 20 sek.! Domājiet tad vai tiešām ēģiptieši to spētu tikai ar savu palīdzību vai iesaistījās kaut kas cits. Vel viens fakts ir ka piramīdas ir izvietotas tieši tā pat ka 3 kalnveida celtnes uz Marsa! utt.
(pl. 20.09, 13.01.2009)
kadel jaus nerakstas konkretak
(pl. 12.47, 12.04.2010)
vis ir paties ko viņa stāsta bet zinat ka 1012gadā atlidos ciplanētieši
(pl. 09.34, 26.10.2011)
sho piramidu noslepums, ka ari atlantidas un daudzi citi, lidz musu – cilveces laika galam , netiks atklats, parak labi vesture glaba shos noslepumus, un glabas ari turpmak, par cik cilveks ir tada radiba, ka vinsh grib zinat , atklat un pieradit , ka tomer ir, vinsh turpinas meklejumus, petijumus un veiks atklajumus pashi ar savam teorijam.