Nogānītajās pļavās kūla nesvilst
Attēlā: stumbrs un sumbrs
Lai nākamgad atkal nebūtu jāpiedzīvo liesmojošās kūlas šausmas, pļavas ieteicams izpļaut jau šoruden. Bet, ja zemes īpašnieki domā vairākus gadus uz priekšu, lieliska alternatīva ir pļavu dabiskā nogānīšana. Vismaz 100 ha liela teritorija jāiežogo un tajā jāielaiž lielie zālēdāji, kas piemēroti dzīvei savvaļā: savvaļas zirgi, sumbri un taurgovis. Līdzīgi projekti Latvijā tiek īstenoti pie Papes ezera, Ķemeru nacionālajā parkā, Jelgavā un Daugavpils rajonā.
Dabiskās gānīšanās laikā dzīvnieki apēd zāli, izmīda to un vēl pamatīgi nogāna. Katrs zālēdājs ik gadus saražo daudzas tonnas mēslu. Kūlas trūkums un piegānītā zeme padara aploku par ārkārtīgi nepievilcīgu mērķi kūlas dedzinātājiem.
Arī vietējie iedzīvotāji atzinīgi novērtē savu jauno četrkājaino kaimiņu veikumu. «Tur nemaz nav jāiet iekšā, lai sajustu, ko šie sadarījuši! Pietiek ar to, ka vējš pūš no tās puses,» ar apbrīnu stāsta Kārlis Mežkalns (50), kurš dzīvo trīs kilometru attālumā no taurgovju un zirgu aploka, kas ierīkots atjaunotās Slampes upītes krastos. ▼
2007. gada 17. septembris • Kategorija: Daba • 6 komentāri
