PATIESI!

Attēlā: svētkiem viss sagatavots

Tuvojoties gadumijai, latvieši aizvien ar prieku piekopj senos Ziemassvētku rituālus: nažu mešanu cūkā, skriešanu ar kvēlojošu kadiķkoka ogli biksēs, lēkšanu ar aizsietām acīm no staļļa jumta, tautasdziesmu dziedāšanu ar vircas mucā iemērktu galvu, kā arī dažādu dzīvnieku balsu atdarināšanu ar bezdieniem. Īpaši jāizceļ svina ēšanas tradīcija, kas latviešu valodai devusi vārdu «svinēšana».

Šīs tūkstošiem gadu senās tradīcijas pēc kristietības ieviešanas Latvijā ir tikušas dēvētas par barbariskām un pagāniskām, dažādos veidos apkarotas un noliegtas. Tomēr, kā atzīst etnogrāfi, mūsdienās šajās vienkāršajās un dabiskajās izpriecās ir grūti saskatīt kaut ko nosodāmu. Tāpēc, atgriežoties no Ziemassvētku dievkalpojuma, mēģināsim trāpīt ar nazi cūkai acī, apskriesim pāris riņķus apkārt kvartālam, priecīgi kliedzot un izbaudot īpašo, neatkārtojamo sajūtu, ko sniedz degoša ogle apakšbiksēs, kā arī saēdīsimies zirņus un mēģināsim ar apakšgalu izpūst lakstīgalas treļļus vai maut kā govs.

Nekautrēsimies no savām latviskajām paražām, jo tās ir unikāla daļa no Eiropas un pasaules kultūras bagātības. Priecīgus svētkus! ▼