Kategorijas «Izklaide» arhīvs

Sola vēl jautrākus šovus

550.jpg

Attēlā: nāves zvaigzne

Turpinot televīzijas šovu «Dejo ar zvaigzni» un «Dziedi ar zvaigzni» aizsākto tradīciju un ņemot vērā šāda veida šovu popularitāti, jau drīzumā LTV parādīsies šovi «Glezno ar zvaigzni» un «Raksti ar zvaigzni», PATIESI! uzzināja no televīzijai tuvu stāvošas personas, kas vēlējās palikt anonīma. Līdzīgi kā deju un dziesmu šovos, arī «Glezno ar zvaigzni» un «Raksti ar zvaigzni» skatītājiem sola aizraujošu izklaidi, vērojot pāru sacensības.

Tāpat kā līdzšinējos šovos katrā pārī paredzēts iekļaut vienu attiecīgās nozares speciālistu un kādu sabiedrībā daudzmaz pazīstamu personu, kurai šajā jomā nav ne mazāko dotību un kas tādējādi kļūst par TV skatītāju apsmiekla objektu. Šova «Glezno ar zvaigzni» pāriem būs jāsacenšas klusās dabas, ainavas, portreta un figurālas kompozīcijas glezniecībā. Šova «Raksti ar zvaigzni» dalībniekiem būs jāiemēģina roka noveles, romāna un sonetu vainaga rakstīšanā. ▼

Amatpersonas atzīst līdzdalību seriālā

546.jpg

Attēlā: gulbji Daugavā

Pagājušajā nedēļā izskanējušais premjera Aigara Kalvīša (TP) paziņojums, ka Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki, kā arī notikums, kad mīklainos apstākļos Daugavā iekrita bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieks Edgars Gulbis, ir daļa no jaunā telekompānijas LNT seriāla «Svešā dzīve», šodien paziņojis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Jau ziņots, ka seriāls «Svešā dzīve» būs spriedzes un intrigu pilns, sava veida itāļu mafijas krusttēva latviešu versija. Netīrās politikas aizkulises, varas elites vērptās intrigas, nepārraujamās saites ar noziedzīgo pasauli — «Svešās dzīves» veidotāji ir pārliecināti, ka šie pašmāju skandāli skatītājiem būs interesantāki pat par vispikantāko notikumu ārzemēs. «Pienācis laiks taisīt savus seriālus, savus stāstus. Mums ir apnicis, kā Krievijā bandīti viens otru vajā un sit, ASV policisti tvarsta narkotirgoņus. Mums ir jāskatās savi latviešu dzīvesstāsti. Mums pašiem ir savas izmeklēšanas,» paziņojis LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Viena no jaunā seriāla būtiskākajām īpatnībām jeb, kā to dēvē Ēķis, seriāla «selling point» ir fakts, ka LNT seriāla demonstrācija nemanāmi jau sākusies pirms vairākām nedēļām, turklāt ne vien telekanālā LNT, bet arī visos citos Latvijas televīzijas kanālos, radiostacijās un pat preses izdevumos. Tādējādi «Svešā dzīve» kļuvusi par pirmo patiesi multimediālo seriālu ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Paredzams, ka «Svešajai dzīvei» turpmāk sekos un līdz ar to paši savai dzīvei pienācīgu uzmanību neveltīs lielākā daļa valsts iedzīvotāju. ▼

Īsumā

Šodien Rīgā sākas starptautiskais kinoaktieru festivāls «Baltijas Pele». Par tā patronu vienbalsīgi ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS). ▼

Vilks apguvis dejas mākslu

506.jpg

Attēlā: draugi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Krosbergs (37) beidzot piepildījis savu seno sapni: viņa mīlulis vilks Šterks pēc vairāk nekā septiņus gadus ilgušiem intensīviem treniņiem ir apguvis pamatsoļus vairākām dejām, to vidū sambai, valsim un tango.

Ideja iemācīt vilkam dejot Krosbergam dzima pirms 16 gadiem, skatoties slaveno Kevina Kostnera filmu «Dejas ar vilkiem» jeb, precīzāk, «Tas, kurš dejo ar vilkiem». Tomēr tikai 1999. gadā viņam beidzot izdevās tikt pašam pie sava vilcēna, ko pazīstams mednieks atveda Krosbergam pēc tam, kad medībās bija nošauta vilcene.

«Es kļuvu viņam par māti,» sarunā ar PATIESI! dabas nodaļas korespondentu Krosbergs atsauca atmiņā aizkustinošo tikšanos ar savu tagadējo uzticamo draugu, «citādi jau viņš nebūtu izvilcis…»

Tagad Šterka augums skaustā ir viens metrs, un svars 70 kilogrami. Par spīti savam raženajam augumam, viņš prot ne vien staigāt, bet pat lekt uz vienas pakaļkājas. Ar ritma izjūtu viņam arī neesot nekādu problēmu. Vienīgi vijoļu tembru Šterks nespējot paciest un, to dzirdot, sāk gaudot.

«Mūsu nākamā pietura — šovs «Dejo ar zvaigzni»!» viltīgi smaida lepnais talantīgā dzīvnieka saimnieks. Uz atvadām korespondentam par godu abi, skanot «Latvijas Radio 2», vēl uzgrieza nebēdnīgu valsi metāla nožogojumā, no kura plēsoņa vairs netiek izlaists kopš gadījuma, kad tikai laimīgas nejaušības dēļ viņam neizdevās saplosīt vairākus Krosberga ciemiņus, starp kuriem bija arī divi mazi bērni. ▼

Īsumā

PATIESI! redakcija aicina lasītājus saglabāt mieru, ja gadās uz ielas pamanīt sieviešu dzimuma pārstāves, kas pārvietojas, balstoties tikai uz atkailinātiem kāju kauliem, bez muskuļiem un cīpslām. Tās ir sievietes, kas mazliet par vēlu noskalojušas no kājām depilācijas krēmu. ▼

Kobzons atklāj noslēpumu

477.jpg

Attēlā: pēc nejauša pieskāriena galvai pirkstgali kļūst melni

Vakar pazīstamais Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons ieradās Latvijā, lai šovakar Rīgā sniegtu koncertu, kas ir viens no viņa 70 gadu jubilejai veltītās tūres pasākumiem.

Izskaidrojot PATIESI! izklaides nodaļas korespondentam sava dīvainā izskata vēsturi, Kobzons teica: «Protams, ka tā nav parūka! Un šinjons ne tik. Brīnos, ka mūsdienās tik daudz cilvēku joprojām jauc šos jēdzienus. Patiesībā tas ir melns grims galvas augšdaļā. Vienkārši uzklājams un notīrāms!» Kā pastāstīja dziedātājs, iedvesmu savam imidžam viņš smēlies no melnbaltajām Disneja animācijas filmām, jo īpaši — no Mikipeles tēla.

Uzņēmuma «Lido» vadītājs Gunārs Ķirsons, kuru kā labi pazīstamu matu izkrišanas problēmas un daudzveidīgu šīs problēmas risinājumu ekspertu lūdzām komentēt Kobzona metodi, diemžēl atteicās no komentāriem. ▼

Atrodi savu Ēdeni Latvijā!

476.jpg

Attēlā: pēc ugunsgrēku dzēšanas pāri palikušais ūdens

Eiropas izcilākā tūristu galamērķa EDEN (no paradīzes dārza Ēdenes vārda) nosaukumu Latvijā 2007. gadā ir ieguvis projekts «Liesmojošais vulkāns — Kuldīga». Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūristu galamērķa popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pateicoties izcilajām iespējām nokļūt paradīzē, netīšām ieklīstot kādā no aizdedzinātajiem šķūnīšiem.

EDEN projektu konkursa finālam bez Kuldīgas tika izvirzīti vēl septiņi tūristu galamērķi — lēkšana no Gaujas tilta Siguldā, «Dikļos uz durkļiem», Engures pagasta akači, ērču safari Tērvetes dabas parkā, Mārcienas pagasta zaļo mušmiru taka, «Pa karatē pasniedzēja pēdām Tukumā» un «Dizentērijas amēbas Lielupes augštecē».

Projekta gaitā ekspertu komisija izvērtēja visus projektu pieteikumus, iepazinās ar reālo situāciju tūrisma vietās, aptaujājot gan pašvaldību pārstāvjus, gan noskaidrojot tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju viedokļus par tūristu iespēju šajās vietās beidzot ņemt galu. Konkursa mērķis ir veicināt tūristu galamērķu lauku teritorijās pazīstamību un atgādināt, ka ikvienam tūristam kāds no ceļamērķiem var izrādīties pēdējais. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Hermanis Duksts (55) šodien uzstādījis jaunu Ginesa rekordu, mazliet vairāk nekā deviņu minūšu laikā apēdot trīs elektriskos gludekļus. Kā atzina rekordists, šis panākums bijis iespējams, pateicoties mazam noslēpumam: diviem litriem garšīgā «Spilvas» kečupa. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas aktieris autodidakts, 125 kilogramus smagais Adrians Semjonovs (17) izplatījis baumas, ka vairs netēlos aģentu 007. Semjonovs, kurš ir slavens ar Bonda citātu un pozu atveidošanu draugu priekšā, paziņojis, ka labprāt dažādotu savu karjeru, bet pagaidām vēl neko konkrētu neesot izdomājis. ▼

«Mājokļa jautājums» atjauno točku

402.jpg

Attēlā: ģenerālsponsors «Aizkraukles Banka», atbalsta arhitektūras un celtniecības centrs «Reaton»

PATIESI! izklaides nodaļas korespondentam izdevās pabūt kārtējās «Mājokļa jautājuma» pārraides uzņemšanā. Tā kā raidījuma vajadzībām tiek meklēti pēc iespējas dažādāki cilvēki un dzīvesvietas, šoreiz par galvenajiem varoņiem kļuva civillaulībā dzīvojošie Natālija A. (68) un Anatolijs B. (18). Abi dzīvokļa iemītnieki istabas pārbūves laikā mitinājās pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā.

Viņu dzīvoklīša vienīgā istabiņa kāda Lubānas ielas nama pirmajā stāvā ir daudzfunkcionāla telpa: tā kalpo reizē par pritonu un točku. Dizainera ideja bija saglabāt istabas interjera un pielietojuma daudzšķautņainību, ļaujot telpu pilnībā transformēt atbilstoši iemītnieku vēlmēm attiecīgajā mirklī. Vecais logs, kam izsistā stikla vietā bija pienaglots finiera gabals, tika nomainīts pret mūsdienīgu, triecienizturīgu un no ārpuses necaurspīdīgu stiklu. Ņemot vērā mītnes specifiku, logam priekšā tika uzmontētas restes, bet apakšējā daļā iebūvētas nelielas tērauda durtiņas, kas ļaus būtiski samazināt siltuma zudumus, tirgojoties gada aukstajā periodā.

Gan Natālija, gan Anatolijs par savu mīļāko krāsu bija nosaukuši debeszilo, tāpēc sienas tika nokrāsotas ar brūnu grīdas krāsu. Lai neiznīcinātu īpašo noskaņu, sienu reljefa īpatnības tika saglabātas neskartas. Prasmīgie «Mājokļa jautājuma» meistari noklāja grīdu ar izturīgām flīzēm, kuru īpašā, elastīgā plastmasas virskārta pasargās krītošās pudeles no saplīšanas. Grīda tika izveidota apsildāma, izņemot vienu stūri, kur tika iebūvēta slēptuve krutkas uzglabāšanai. Tas pilnībā atbilst dzīvokļa iemītnieku askētiskajam ieradumam — nokrist un aizmigt, kur pagadās. Apgaismojumam tika izvēlētas «mūžīgās» spuldzes, kas aiz režģa tika uz visiem laikiem iebūvētas griestos, lai Natālijai un Anatolijam nerastos kārdinājums tās izskrūvēt un pārdot. Spuldzes iedegas pašas, kad ārā kļūst tumšs, bet izslēdzas, ja istabā neviens vairs nekustas. Bezmaksas elektrību apsildei un apgaismojumam nodrošinās pieslēgums, ko izveidoja pieaicinātais eksperts, bijušais «Latvenergo» darbinieks.

Tā kā istabas iemītnieki līdz šim gulēja uz lupatu kaudzēm, jo mēbeļu viņiem vairs nebija, dizainers nolēma respektēt saimnieku dzīvesveidu, un vienkārši kaktā nokrāva kaudzi ar uguns un ūdens izturīgiem stiklšķiedras matračiem. Zinot Natālijas un Anatolija viesmīlību, tika sagādāti vairāki desmiti šādu matraču. Lai telpa būtu viegli kopjama, stūrī tika ierīkots krāns ar šļūteni, kā arī notece, kurā, pateicoties grīdas slīpumam, satek visi izlijušie šķidrumi. Pateicoties īpaši jaudīgajai smalcināšanas sistēmai, šajā notecē iespējams mest iekšā arī visdažādākos sadzīves atkritumus.

Nu atliek tikai gaidīt saimnieku atgriešanos mājās no apcietinājuma, lai varētu nofilmēt radījuma noslēdzošo daļu. PATIESI! korespondents cer, ka pārveidotais mājoklis sniegs tā iemītniekiem daudz pozitīvu emociju. ▼

Īsumā

Ievērojamais itāļu modes dizaineris Džanni Versače bijis latvietis, PATIESI! atklāja dizainera māsas Donatellas 20 gadus vecā meita Allegra, kas jau daudzus gadus cīnās ar anoreksiju. «Patiesībā mūsu uzvārds ir Vēršace, un tēvoci bērnībā sauca par Žani,» īsā telefonintervijā pastāstīja novārgusī Allegra. ▼

Īsumā

Vjetnamiešu zēns, kuru adoptējusi Holivudas aktrise Andželina Džolija, izrādījies par pedofiliju Vjetnamā notiesātais rokmūziķis Garijs Gliters, kas, uzdodamies par bērnu, ir cerējis izkļūt brīvībā. ▼

Latviešu režisore saņēmusi Oskaru

326.jpg

Attēlā: savu Oskaru var uziet visnegaidītākajās vietās

Vakar naktī latviešu režisore Laila Pakalniņa par lielu pārsteigumu visas pasaules kino sabiedrībai un arī pati sev ir saņēmusi Oskaru.

Notikumi risinājās režisores ārpilsētas mājas malkas šķūnītī, no kura pēdējos mēnešos mēdza pazust pa klēpītim malkas. Vēlu naktī, kad visi pārējie ģimenes locekļi jau bija aizgājuši gulēt, Pakalniņa, noskatījusies Amerikas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas tiešraidi, ievēroja, ka malkas šķūnīša durvis ir pusvirus. Paņēmusi elektrisko lukturīti, viņa devās uz šķūnīti, kur nozieguma izdarīšanas brīdī notvēra kaimiņos dzīvojošo pensionāru Oskaru Klemmi.

«Es viņu cieši saņēmu un sāku saukt pēc palīdzības,» pastāstīja Pakalniņa. Lai gan ar Parkinsona slimību sirgstošais, deviņdesmit divus gadus vecais garnadzis nekādu pretošanos neizrādīja, sieviete viņu atlaida vaļā tikai pēc piecpadsmit minūtēm, kad atbrauca radinieku izsauktā policija. «Saņemt Oskaru tomēr negadās bieži,» smēja drosmīgā režisore. ▼

Neredzīgo pansionātā svin aklās kāzas

313.jpg

Attēlā: aklās kāzas

Nedēļas nogalē pilsētas lauku teritorijas neredzīgo pansionātā atkal nosvinētas tā dēvētās «aklās kāzas». No kopumā sešdesmit pretendentiem izveidojās tikai viens laimīgais pāris — Jānis un Oksana. Lai gan viņi viens otru agrāk nebija redzējuši, tomēr, skanot pansionāta iemītnieku vētrainiem aplausiem, tika teikts abpusējs jāvārds.

Aklās kāzas pasaulē kļūst par aizvien populārāku izklaides veidu, bet tām ir arī daudz pretinieku. «Neticu, ka iespējams izveidot laimīgu ģimeni, nezinot, kā izskatās topošā otra pusīte. Tas taču ir pat šausmīgāk nekā nekad nedzirdēt laulātā drauga balsi!» PATIESI korespondentam savas bažas pauda viens no kāzu viesiem — pilsētas lauku teritorijas kurlmēmo pansionāta pārstāvis. Taču, ieraudzījis, kā izskatās jaunlaulātie, viņš pieļāva, ka šajā konkrētajā gadījumā varbūt patiešām labāk ir neredzēt. ▼

Dalībnieku atlase Eirovīzijas dziesmu konkursam norit sekmīgi

305.jpg

Attēlā: «Cosmos» puiši

Tuvojoties mirklim, kad beidzot tiks noskaidroti Latvijas pārstāvji starptautiskajā dziesmu konkursā «Eirovīzija 2007», organizatori pauž savu apmierinātību ar atlases gaitu. Apzināti izvirzot netalantīgus diletantus un no viņu vidus izvēloties pašus drausmīgākos, aizvien pieaug cerība, ka nākamgad pasākuma organizēšanas murgs Latvijai atkal ies secen.

Organizatori cer atkārtot pagājušā gada panākumus ar grupu «Cosmos» un tās versiju par to, kā izskatās īsts šovs. Kā atceramies, jau pašā balsošanas sākumā Latvijas pārstāvju liktenis bija skaidrs un televīzijas skatītāji varēja turpināt ar baudu sekot līdzi favorītu cīņai.

Gadījumā, ja mums arī šogad veiksies tikpat labi, konkursa rīkošanā ietaupītos līdzekļus galvaspilsēta varēs novirzīt citiem mērķiem, no kuriem par galveno Rīgas domes Kultūras departaments ir izvirzījis cīņu pret akustiskās koncertzāles celtniecību. ▼