Kategorijas «Mūzika» arhīvs
Attēlā: latviešiem māksla ir rokā
No 22. līdz 30. maijam Norvēģijā bija sarīkotas Latvijas kultūras dienas. Pilsētas lauku teritorijas sieviešu apvienības delegācijā Limbažu rajona sieviešu klubus pārstāvēja Akvelīna Nīlberga. Latvijas sieviešu rokgrupa uzturējās mazā, gleznainā ciematiņā Skjoldenā un lauku amatniecības pilotprojekta ietvaros vietējā kultūras centrā iepazīstināja ar latviešu sieviešu darinājumiem roka stilā. ▼
2007. gada 20. jūlijs • Kategorija: Kultūra, Mūzika • 1 komentārs
Attēlā: pēc nejauša pieskāriena galvai pirkstgali kļūst melni
Vakar pazīstamais Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons ieradās Latvijā, lai šovakar Rīgā sniegtu koncertu, kas ir viens no viņa 70 gadu jubilejai veltītās tūres pasākumiem.
Izskaidrojot PATIESI! izklaides nodaļas korespondentam sava dīvainā izskata vēsturi, Kobzons teica: «Protams, ka tā nav parūka! Un šinjons ne tik. Brīnos, ka mūsdienās tik daudz cilvēku joprojām jauc šos jēdzienus. Patiesībā tas ir melns grims galvas augšdaļā. Vienkārši uzklājams un notīrāms!» Kā pastāstīja dziedātājs, iedvesmu savam imidžam viņš smēlies no melnbaltajām Disneja animācijas filmām, jo īpaši — no Mikipeles tēla.
Uzņēmuma «Lido» vadītājs Gunārs Ķirsons, kuru kā labi pazīstamu matu izkrišanas problēmas un daudzveidīgu šīs problēmas risinājumu ekspertu lūdzām komentēt Kobzona metodi, diemžēl atteicās no komentāriem. ▼
2007. gada 19. jūlijs • Kategorija: Aprindas, Izklaide, Mūzika • 2 komentāri
Attēlā: gatavojoties jubilejas koncertam
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Kraučis (29) vakar ir pierunājis savu attālu radinieku Valdi Kasanoviču (17) izdzēst datorfailu ar patiešām izdevušās dziesmas demo versiju.
Kraučis apmēram minūti garā monologā aprakstīja, kas sagaida Kasanoviču gadījumā, ja viņa dziesmu internetā nejauši atradīs kāds ietekmīgs producents, un viņam tā iepatiksies. Kasanovičam sāksies strauja karjera, kas sev līdzi nesīs virkni problēmu: žurnālistu uzmācību, narkotikas un vilšanos pilnu intīmo dzīvi. Kasanovičs uzplaiksnīs pie mūzikas debesīm kā zvaigzne viendienīte, jo nežēlīgais šovbizness viņu izspiedīs kā citronu, tad samals miltos un izsviedīs miskastē. Mācības būs iekavētas un nāksies ārstēties no iegūtajām atkarībām. Gadījumā, ja Kasanovičs neizdarīs pašnāvību, viņa eksistence bijušās slavas ēnā būs nožēlojama, un vēl sešdesmit gadu vecumā viņš būs spiests iztikas vārdā uzstāties viszemākās raudzes dzertuvēs. Joprojām izpildot šo pašu dziesmu. «Ja vēlies sagraut savu dzīvi, droši uz priekšu!» savu uzrunu noslēdza Kraučis, kurš pirms šīs sarunas bija paguvis slepus pārrakstīt dziesmu savā USB atmiņas modulī. ▼
2007. gada 14. maijs • Kategorija: Mūzika • 2 komentāri
Attēlā: Latvijas pārstāvji
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Indriķis Meniķis (50) šovakar «Eirovīzijas» konkursā nolēmis balsot par Bosnijas-Hercegovinas, Spānijas, Baltkrievijas, Īrijas, Somijas, Maķedonijas, Slovēnijas, Ungārijas, Lietuvas, Grieķijas, Gruzijas, Zviedrijas, Francijas, Krievijas, Vācijas, Serbijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Rumānijas, Bulgārijas, Turcijas, Armēnijas un Moldovas pārstāvju izpildītajām dziesmām.
«Visas dziesmas ir patiešām lieliskas. Nav nevienas, kas man kaut mazliet nepatiktu, tāpēc vēlos paust savu atbalstu šiem talantīgajiem mūziķiem,» Meniķis skaidroja savu rīcību. «Protams, žēl, ka nevarēs nobalsot par Latviju, bet domāju, ja citās valstīs balsotāji būs tikpat aktīvi kā es, Latvija noteikti uzvarēs!» ▼
2007. gada 12. maijs • Kategorija: Mūzika • 2 komentāri
Attēlā: grupa «The Rolling Stones»
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina saņemt sūdzības par koncertiem, kuros pieteiktas ārvalstu mūzikas zvaigznes, bet patiesībā uzstājušies citi mūziķi. «U2» vietā ir koncertējuši «Depeche Mode», bet «AC/DC» vietā Latvijas klausītājiem mēģināts iesmērēt «Erasure». Taču krāpnieku cerības, ka vidusmēra klausītājs nepamanīs atšķirību, nav piepildījušās, informēja centra direktore Baiba Vītoliņa. ▼
2007. gada 7. maijs • Kategorija: Mūzika • 3 komentāri
Spāņu dziedātājs Hulio Iglesias koncertā Rīgā izpildīs sava slavenā dēla Enriko Iglesias dziesmas. ▼
2007. gada 11. aprīlis • Kategorija: Mūzika • Pievienot komentāru
Attēlā: klusēšana
Liepājnieks Mārtiņš Freimanis, sekojot tādiem slaveniem mūziķiem kā Benijs Gudmens (Svinga Karalis), Elviss Preslijs (Rokenrola Karalis) un Maikls Džeksons (Popa Karalis), arī izvēlējies sev īpašu titulu — «Klusuma Valdnieks». Izvēle nebija viegla. Lai noskaidrotu, kas cilvēkiem Freimanī patīk vislabāk, viņš aptaujāja simtiem paziņu. Ar nelielu balsu pārsvaru atbildi «Man vislabāk patīk redzēt tevi ejam» pārspēja «Man patīk, kad tu klusē». ▼
2007. gada 13. marts • Kategorija: Mūzika • 4 komentāri
Bjerka oficiāli apstiprinājusi baumas par savu jauno ierakstu: «Jā, patiešām varu pilnīgi oficiāli apstiprināt, ka tādas baumas ir.» ▼
2007. gada 5. marts • Kategorija: Mūzika • 2 komentāri
Izskanot pēdējām klausītāju ovācijām pēc grupas «Tumsa» koncerta, Mārtiņš Freimanis saprata, ka viņa dziesmiņa ir nodziedāta. ▼
2006. gada 11. decembris • Kategorija: Mūzika • Pievienot komentāru
«Ak, Jēziņ! Miroņi dzīvos pie vārda nelaiž!» nejauši izdzirdot, kā radio viena pēc otras izskan Džona Lenona, Fredija Merkūrija un Džima Morisona dziedātas dziesmas, situāciju trāpīgi raksturoja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Marija Kvēle (113). ▼
2006. gada 16. novembris • Kategorija: Mūzika • Pievienot komentāru
Attēlā: mūsdienīga skaļruņa konstrukcija
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Boriss Prolongers, nelielas skaņu ierakstu studijas īpašnieks un skaņu režisors, vakar vakarā aizsūtīja uz poda jau simto savu klientu. Atzīmējis šo jubileju, izsmēķējot uz balkona cigareti, viņš PATIESI! korespondentam pastāstīja, ka telpas mājā nav īpaši piemērotas studijai, tāpēc, atrodoties pie skaņu ierakstu pults, dažas basa frekvences rezonē, bet citas atstarojoties savstarpēji dzēšas. «Es pats jau esmu tik labi iepazinis šo īpatnību, ka skaidri zinu, ka skaņai tur jābūt, pat ja to nedzirdu,» viņš palielījās. «Bet ar klientiem ir savādāk, tāpēc es noteiktā brīdī sūtu viņus uz tualeti, kas atrodas blakus studijai, jo tur, apsēžoties tieši telpas vidū, basa frekvences ir izšķiramas vislabāk.» ▼
2006. gada 17. oktobris • Kategorija: Mūzika • Pievienot komentāru
Attēlā: grupa ir priecīga par iespēju atkal uzstāties
Ogres estrādes preses sekretāre Evija Ozoliņa šodien izplatītajā paziņojumā informē, ka šī gada 11. septembrī Ogres estrādē uzstāsies pasaulslavenā zviedru popgrupa ABBA. Grupa pēc daudziem gadiem ir apvienojusies īpaši šim koncertam. Tas bijis iespējams, pateicoties Ogres estrādes sadarbības partnera Alfrēda Madžuļa ilggadējiem personiskajiem sakariem ar ietekmīgākajām personām mūzikas biznesā pasaulē.
Koncerts ir fantastisks Latvijas koncertdzīves organizatoru sasniegums, jo ABBA neapvienojās pat šķietami daudz nozīmīgāka iemesla dēļ — lai nospēlētu televīzijā savu dziesmu «Waterloo», kas tika atzīta par labāko Eirovīzijas konkursa dziesmu 50 gadu laikā. Iespējams, mūziķus savaldzinājusi Ogres estrādes neatkārtojamā atmosfēra, atzina Ozoliņa.
Šis būs pilnvērtīgs ABBA koncerts, kurā skanēs visas klausītāju iemīļotākās dziesmas: «Dancing Queen», «Super Trouper», «Money Money Money» un daudzas citas.
Biļešu cenas no 3 līdz 5 latiem. ▼
2006. gada 28. augusts • Kategorija: Izklaide, Mūzika • Pievienot komentāru
Attēlā: kreisā kāja
Godinot Latvijas sportista Staņislava Olijara panākumus 110 metru barjeskrējienā (13,24 sekundes), izcīnot pirmo zelta medaļu Eiropas čempionātā vieglatlētikā kopš 1934. gada, populārā grupa «Prāta vētra» paziņojusi, ka ierakstīs šim notikumam īpaši veltītu dziesmu.
«Kad 1934. gadā Jānis Daliņš uzvarēja 50 km soļojumā, dzima tautā vēl arvien pazīstamā dziesma «Ak, kaut man Daliņa kājas būtu!». Ir pagājuši 72 gadi. Cik zīmīgs skaitlis!» par savu ieceri pastāstīja «Prāta vētras» līderis Renārs Kaupers.
Ievērojot tradīciju, jaunās dziesmas nosaukums būs «Ak, kaut man Olijara kājas būtu!». Dziesmas muzikālais materiāls un teksts tomēr ievērojami atšķiršoties no populārā 1934. gada hita.
Patlaban jau esot iesākts darbs pie jaunās kompozīcijas, un tās pirmatskaņojums varētu būt sagaidāms ap Ziemassvētkiem. ▼
2006. gada 15. augusts • Kategorija: Mūzika, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: kāda ar komponistu nesaistīta vieta, kas katram gadījumam fotografēta ar objektīvu, kuram nav noņemts vāciņš
Latvijas slavenākā komponista Raimonda Paula septiņdesmitās jubilejas gadā mēģinājumi izmantot viņa vārdu, tēlu un daiļradi klajos iedzīvošanās un diletantiskas parazitēšanas nolūkos, kam visspilgtākais piemērs ir Žaklīnas Cinovskas iecerētā izrāde «Tā es Tevi mīlēšu», ir sasnieguši tik ciniskus apmērus, ka vadzis ir lūzis, un komponists ir spiests krasi ierobežot ne tikai savas daiļrades, bet arī sava vārda publisku izmantošanu.
Turpmāk, runājot par komponistu, ir pieļaujama tikai abreviatūra KKABPKRP (komponists, kurš agrāk bija pazīstams kā Raimonds Pauls). Kopā ar abreviatūru obligāti jālieto starptautiskais tirdzniecības zīmes simbols ™. Par tiesībām izplatīt vārda «Maestro» un vārdu salikuma «Raimonds Pauls» izmantošanas atļaujas tiks rīkots privāts konkurss.
Neatkarīgi no tā, vai personas (iestādes, uzņēmumi) lietos šos apzīmējumus ar atļauju vai nē, KKABPKRP™ patur visas tiesības vērsties pret jebkuru no viņiem, kad vien ienāks prātā. PATIESI! no drošiem avotiem tapis zināms, ka pirmie tiesai tiek gatavoti materiāli prāvai pret «MasterCard Worldwide». Tajā tiks pieprasīts pārtraukt Latvijā izmantot vārdu «Maestro» kā debetkaršu nosaukumu. ▼
2006. gada 21. jūlijs • Kategorija: Aprindas, Mūzika • Pievienot komentāru
Attēlā: A. Eglona prezentācija starptautiskajā mūzikas gadatirgū Losandželosā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aloizs Eglons (36) beidzot pabeidzis darbu pie gaismas mūzikas iekārtas jeb tā dēvētās «gaismenes», kuras izstrādi bija sācis pirms divdesmit gadiem.
«Ta nu sanācis, ka tas man tāds mūža darbs,» neslēpjot savu sajūsmu, stāsta A. Eglons. Viņa istabā no lenšu magnetofona skan «Status Quo» skaņdarbs «In The Army Now», bet pie sienas mūzikas ritmā mirgo sarkanas, zilas un dzeltenas spuldžu virtenes.
Doma par «gaismenes» izveidi A. Eglonam dzimusi vēl 1986. gadā, drīz pēc epizodiska diskotēkas «Maratons» apmeklējuma: «Viņiem tur bija tās lampiņas, tās skrienošās gaismas, un es jau tad sāku prātot, kā gan to varētu dabūt gatavu.»
Sākotnēji Aloizs Eglons, kuram pirms tam nebija nekādu ar šo nozari saistītu priekšzināšanu, bija mēģinājis iekārtā izmantot tā dēvētos dienasgaismas spuldžu «starterus». «Pagāja zināms laiks, kamēr sapratu, ka ar tiem nav nekāda aršana,» pieredzē dalās A. Eglons. «Viņi tikai tās lampiņas mirkšķina uz labu laimi, nekādu sistēmu tur ieviest nav iespējams.» Bet laiks tikmēr neglābjami bija zaudēts.
Pēc daudziem neveiksmīgos mēģinājumos aizritējušiem gadiem A. Eglons laimīgas nejaušības rezultātā atrada vecu žurnāla «Моделист-Kонструктор» numuru. «Protams, ne viss no tā man derēja, šo to vajadzēja pielāgot, šo to izgudroju pats,» ne bez lepnuma tagad atzīst A. Eglons. Visus iekārtas uzbūves smalkumus viņš neizpauž, norādīdams, ka tas ir viņa komercnoslēpums.
«Tomēr pats galvenais noslēpums ir tas, ka ikviens sapnis reiz piepildās,» smej A. Eglons un ar vieglu rokas kustību izmaina istabā valdošo vizuāli-muzikālo noskaņu. ▼
2006. gada 14. jūnijs • Kategorija: Mūzika, Tehnoloģija • 1 komentārs
