Attēlā: ilūzija
Pilsētas lauku rajona iedzīvotāja Jolanta B. (vārds mainīts) pēc daudziem gadiem, kas pavadīti ilūziju pasaulē, beidzot nonākusi pie nepatīkamas patiesības.
«Man ir pieci bērni, taču ne man, ne manam vīram nav darba. Tā nu sanāk, ka iztiekam ar bērnu pabalstu. Mēs visu laiku gaidījām, bet neviens par mums nelikās ne zinis, tāpēc līdz šim uzskatīju, ka manās un manas ģimenes nelaimēs vainojama valdība.»
Ilgstošu pārdomu rezultātā Jolanta B. tomēr secinājusi, ka šis pieņēmums nav gluži patiess: «Būsim reāli, mums ar vīru nav nekādas izglītības. Uldis (vārds mainīts), mans vīrs, pabeidza tikai pamatskolu, un tā nu tai dzīvē sanāca, ka tālāk nemācījās. Es biju domājusi iet pa konditorijas līniju, bet piedzima pirmais bērns, un paliku mājās. Patiesību sakot, mēs neko neprotam. Tā nu tas ir.»
Tomēr Jolanta B. ir gandarīta, ka beidzot nonākusi pie patiesības, un atzīst, ka tagad viņa «nesapņos par desu, bet vispirms uz maizes uzliks sviestu», «nesauks nesasniedzamās vīnogas par zaļām», kā arī, «sakot «halva», vairs negaidīs, ka uz mēles kļūs salds». ▼
2006. gada 26. aprīlis • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
