Attēlā: vai tuneļa gals?
Kā ziņo pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja un čakla dabas parādību novērotāja Liene Grudule (97), ir pienācis «maijs un mežābeles zieds tik balts.» Tāpat kā citus gadus, mežābeles zieds un «vecs akmens sols un galds» zem tā viņu neatstāj vienaldzīgu. «Bij maijs un sēdējām mēs divatā. Uz vecā akmens sola tā,» norādījusi omulīgā pensionāre, kas nu jau vairākus gadus neiziet no mājas un novērojumus veic attālināti.
Novērojumi gadu gaitā pētniecei ļāvuši nonākt pie vairākiem nozīmīgiem atklājumiem. «Iet laiks un vairs neviens te neatnāk, pat akmens apsūnot jau sāk,» pastāstīja Grudules kundze, taču pašu galveno noslēpumu viņai vēl arvien nav izdevies atklāt: «Kam ziedi, mežābele rūgtā, tik balta, balta tu kā laime un kā prieks? Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs?»
Pie šī jautājuma viņa atgriežas ik gadus, taču pagaidām atbildes nav. Novērojumi un pētījumi turpinās, un Grudules kundze apgalvo, ka jau redzot «gaismu tuneļa galā». ▼
2006. gada 11. maijs • Kategorija: Daba, Kultūra • Pievienot komentāru
