Attēlā: šī bīstamā atkarība no mīkstajām rotaļlietām
Ilgus gadus lasot sieviešu žurnālus un interneta portālus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Emīls Krēpe (41) ir izveidojis iespaidīgu sarakstu ar savām atkarībām. Pēc viņa domām, situācija ir sasniegusi kritisko punktu.
«Līdz šim man šķita, ka dzīvoju kā visi. Ēdu, dzeru, mīlu, guļu, strādāju, atpūšos… Bet pirms kādiem pieciem gadiem raksts žurnālā «Santa» man atvēra acis uz lietu patieso stāvokli. Kopš tā laika esmu par šo tēmu ļoti daudz interesējies. Izrādās, ka esmu neglābjami atkarīgs. Dzeru biežāk nekā reizi nedēļā, turklāt, lai noreibtu, man vairs nepietiek ar vienu kokteili, bet vajag divus — izveidojusies noturība, tātad tas ir alkoholisms pirmajā stadijā. Man garšo lazdu rieksti. Kad vakaros pie televizora dažus uzgraužu, jūtos daudz labāk. Esmu kļuvis atkarīgs no tiem. Esmu arī darbaholiķis, jo, kad biju bezdarbnieks, jutos šausmīgi. Nepaiet ne diena, kad es negulētu vismaz dažas stundas. Tā ir hroniska atkarība no miega. Man patīk klasiskā mūzika. Tā ir reti sastopama, īpaši slimīga atkarība. Agrāk es domāju, ka mīlu savu sievu, bet tagad, pateicoties psiholoģijas rubrikai portālā «Apollo», saprotu, ka viņa vienkārši ir viena no manām atkarībām. Es neko nespēju ar sevi padarīt — man patīk būt kopā ar viņu, un viss. Turklāt esmu kļuvis līdzatkarīgs visām viņas atkarībām. Piemēram, mēs regulāri kopā ejam uz veikalu. Tas pats ar meitu. Kad nezinu, kur viņa ir un ko dara, jūtu neizskaidrojamu nemieru. Esmu sapratis, ka manā dzīvē, izņemot atkarības, nekā cita nemaz nav. Turklāt tās ir vienīgais, no kā es spēju gūt prieku! Mana eksistence ir nožēlojama. Es vairs nevienu soli nesperu, savas brīvas gribas vadīts. Tāpēc nolēmu darīt tam visam galu,» Krēpe raksta savā pirmsnāves vēstulē. ▼
2006. gada 4. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
