Arhīvs: 2006. gada 28. November

Dokumenti aplecina personības, kas fotografē slotaskātus (papildināta)

Vairāk lasiet www.delfi.lv

Papildinājums: rupjāko no divām kļūdām DELFI ir izlabojuši, bet stila kļūda, kas attiecas uz slotaskātu fotografēšanu, joprojām ir. ▼

Īsumā

Aizvadītajā naktī neilgi pēc pusnakts blakus Vecrīgā esošajam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam «Pelmeņi XL» nošauts Lietuvas pilsonis, kurš NATO militārpersonām draudējis ar ledusskapim «Snaige» līdzīgu priekšmetu. ▼

NATO sammita laikā ieviesta komandantstunda

249.jpg

Attēlā: NATO Prāgas sammita komandantstundas upuru apbedījums

Pastiprinot drošības pasākumus NATO sammita laikā no 28. līdz 29. novembrim, Rīgā un piegulošajās lauku teritorijās ieviesta komandantstunda jeb karastāvoklis. Līdz šim publicētās kartes ar transporta un gājēju kustības ierobežojumiem paliek spēkā, taču mainījusies ar krāsām apzīmēto sektoru nozīme.

Zaļajā zonā gan gājējiem, gan transporta līdzekļu vadītājiem atļauts uzturēties tikai diennakts gaišajā laikā — no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00. Pārējā laikā var tikt pieprasīti personu apliecinoši dokumenti vai kustība aizliegta pilnībā.

Sarkanajā zonā diennakts tumšajā laikā nebūs atļauta tādu personu kustība, kas nespēs pierādīt, ka pārvietošanās noteiktajā teritorijā saistīta vai nu ar viņu darba pienākumiem vai, piemēram, nokļūšanu mājās — šim nolūkam derēs jebkurš personu apliecinošs dokuments. Nepakļaušanās gadījumā tiks atklāta uguns.

Tā dēvētajā zilajā zonā laika posmā no sešiem vakarā līdz deviņiem rītā uz ikvienu nepiederošu personu tiks šauts bez brīdinājuma.

Saskaņā ar jaunajiem drošības noteikumiem naktī no pirmdienas uz otrdienu «zilajā zonā» nāvējošus ievainojumus guvuši trīs sirmgalvji, četras sievietes, pieci pirmskolas vecuma bērni, seši krievvalodīgie, septiņi ebreji, astoņi suņi, deviņi kaķi un desmit ārzemju latvieši. ▼

Bušs pateicas Latvijai par atbalstu neatkarības iegūšanā

250.jpg

Attēlā: prezidents rāda savu kaklasaiti, kuru viņa sieva uzšuvusi no Latvijas karoga

Šodien Rīgā ASV prezidents Džordžs Bušs pateicās Latvijai par atbalstu, ko tā sniegusi, palīdzot Amerikas Savienotajām Valstīm iegūt neatkarību no britu impērijas.

«Latvija ir valsts ar nesalīdzināmi senāku vēsturi nekā ASV. Iedomājieties tikai, jūsu galvaspilsēta ir dibināta gandrīz trīssimt gadus pirms Amerika vispār tika atklāta! Jūsu kuģi vagoja pasaules jūras, dibinot kolonijas Dienvidamerikā un Āfrikā, kad līdz ASV dibināšanai vēl bija vairāk nekā simt gadu. Jūs esat spējuši saglabāt paši savu valodu un kultūru, kamēr mēs runājam savu bijušo apspiedēju valodā. Es izsaku savu apbrīnu Latvijai, un no sirds pateicos, ka tā ir izturējusi Londonas spiedienu un nekad nav politiski atzinusi mūsu inkorporāciju Britu impērijas sastāvā. Tam bija izšķiroša vēsturiska nozīme,» savā runā teica Bušs. ▼