Nākamnedēļ Lasvegasā vienkopus sanāks seksa industrijas vadošie uzņēmēji, mākslinieki un patērētāji, lai trijās konferencēs apspriestu pornogrāfijas izplatības ātruma palēnināšanos, raksta New York Times. Pornogrāfijas bizness 2006. gadā pieauga vien par 2,4% (13 miljardiem USD), ziņo AVN Media Network prezidents Pauls Fišbeins (Paul Fishbein). AVN Media Network organizē seksa industrijas konferences un publicē 5 žurnālus.
«Porno industrija joprojām pieaug, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados,» saka Džerijs Ropelato (Jerry Ropelato), kuram pieder mājaslapa TopTenReviews.com. Ropelato uzskata, ka industrija pērn attīstījuies vēl gausāk — par 12 miljardiem USD. Precīzu industrijas attīstības tempu ir grūti noteik, jo lielākā daļa industrijas pieder privātiem uzņēmumiem.
Fišbens salīdzina, ka par katru dolāru, ko amerikāņi pērn iztērējuši par Holivudas filmām, aptuveni 90 centus tie tērējuši, skatoties seksa filmas dažādos formātos.
Seksa industrijas lēnais pieaugums ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kas parāda kā internets negatīvi ietekmē labi veidotu industriju, uzskata industrijas pārstāvji.
Stīvens Hiršs (Steven Hirsch), kurš ir viens no trijiem Vivid Entertainment Group īpašniekiem, apšauba industrijas peļņas mazināšanos. Viņš, kā arī citi industrijas pārstāvji, norāda, ka tikai veids, kā amerikāņi patērē pornogrāfiju, ir mainījies — samazinājies ir video un žurnālu noiets, turpretī pornogrāfiski izklaidējošu sižetu skatīšanās kabeļtelevīzijā un internetā ir strauji pieaugusi.
Kagan Research redaktors Georgs Niesens (George Niesen) informē, ka 2006. gadā 1,6 miljardi USD tērēti, skatoties pornogrāfiju kabeļtelevīzijā. Savukārt vien 515 miljoni USD patērēti citiem pornogrāfiska rakstura izklaidējošiem produktiem.
Mediju pētniecības kompānija JupiterKagan Inc. uzskata, ka pornogrāfiska rakstura filmu pārdošana maksājot par reizi (pay-per-view) tuvākā laikā strauji pieaugs.
(No www.db.lv.) ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Joki • Pievienot komentāru
Jerves apgabala pašvaldība pieprasījusi no Igaunijas Finanšu ministrijas vienu kronu (4,5 santīmus), lai dzēstu studiju kredītu kādam no saviem darbiniekiem, raksta «Postimees».
Finanšu ministrija 2006. gada 14. decembrī saņēmusi vēstuli no Jerves apgabala pašvaldības, kurā tika lūgts piešķirt vienu kronu studiju kredīta dzēšanai vienam no darbiniekiem. Patiesībā prasītā summa bija vēl mazāka — 15 centi (0,7 santīmi), taču, tā kā Valsts kase ar centiem neoperē, summa tika noapaļota līdz vienai kronai.
Lai apmierinātu pašvaldības vēlmi, finanšu ministram ir jāizdod atsevišķs rīkojums.
Kā paskaidrojusi ministrijas preses sekretāre Kristi Kinnapasa, šādas dīvainas prasības gada beigās mēdzot rasties kļūdu dēļ, noapaļojot summas. «Valsts kase ar centiem neoperē, taču to dara bankas, izsniedzot studiju kredītus. Tādēļ arī noapaļojot nereti rodas šādi dīvaini cipari,» viņa sacījusi.
Kinnapasa arī norādījusi, ka iepriekšējos gados vienu vai divas kronas kompensēt prasījušas pat četras, piecas pašvaldības, taču šogad Jerves pašvaldība esot vienīgā.
(No LETA.) ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Joki • Pievienot komentāru
Lai kontrolētu bīstamo slimību izplatību valstī, Veselības ministrija ar 1. februāri ieviesīs slimību izraisītāju — baktēriju un vīrusu stingro uzskaiti, katram eksemplāram piešķirot unikālu identifikācijas kodu. ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: ko mums vaicā lielās, dzidrās bērna acis?
Sākoties jaunai sabiedrības informēšanas kampaņai, Rīgas ielās parādījušies reklāmas plakāti, kas nosoda cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem. Plakātos redzama stūrī ierāvusies, raudoša meitenīte.
Reklāmas veidotāji ir aģentūra «Džulbarss», kas valsts konkuros uzvar ne pirmo reizi, tāpēc tai sociālās reklāmas žanrs nav svešs. Kā PATIESI! pastāstīja reklāmas aģentūras radošais direktors Stīvs Žermēns Grāvītis, sabiedrību informējošo kampaņu veidošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa pieredzi un meistarību.
«Šitādus sīkos bildējam ne pirmo reizi. Tādi kā dzīvsudrabs, nofotografēt neiespējami. Skuķēns muļķojās un vispār neklausījās, ko viņai saka. Nočakarējāmies pusi dienas, kamēr sapratām, ka jēgas nekādas. Nācās šai iekraut pāris reizes pa muti un pateikt, ka dzīvu viņu neviens vairs neredzēs. Uzreiz tādas asaras sāka gāzties, ka fotogrāfs pacēla abus īkšķus. Bildes sanāca prīmā. Modeļus ņemam no bērnunamiem, tur visiem tāpat vienalga,» ar pieredzēto dalījās S. Ž. Grāvītis.
«Es saprotu, ka ne viss mūsu darbā ir ideāli. Bet galvenais, lai izdodas sabiedrībā iekustināt neviltotu sašutumu par varmācību ģimenē,» viņš atzina. ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • 1 komentārs
