Arhīvs: 2008. gada marts

Ham de burgs, vai kā viņu sauca, uzstājas Rīgā

685.jpg

Attēlā: kečupu vai majonēzi?

Šovakar Rīgā uzstājas ne pārāk populārs dziedātājs, kura viduvējās kompozīcijas ne īpaši patīk publikai, izņemot Lielbritānijas karalieni. Šis koncerts beidzot varētu kļūt par sengaidīto izgāšanos, paziņojuši vāji apmeklētā koncerta neveiksmīgie rīkotāji, kas pelnījuši vienīgi nievas un nicinājumu. «Paredzams, ka būs ne mazums vīlušos klausītāju,» ne bez pesimisma prognozēja koncerta rīkotāju pārstāvis.

Koncerts notiek arhitektoniski neveiksmīgā koncertzālē ar apšaubāmas kvalitātes akustiku, ko nespēj kompensēt pat izmantotā apskaņošanas iekārta, kuras kvalitāte jāraksturo kā viduvēja. Skaņu inženieris, kuram uzticēta atbildība par nožēlojamā pasākuma akustisko veidolu, uz jautājumiem atbildēja ar strauju izelpu caur degunu, kas gadījumā, ja šādas izelpas ir vairākas un seko viena otrai, simbolizē pārliecinošu, bet ne sirsnīgu nožēlu par sarunā pieminētā koncertētāja spējām, prasmēm un sasniegumiem.

Koncerta apmeklētājs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Lauris Krisvalds (17), kurš jau labu laiku pirms koncerta beigām bēga no tā norises vietas, uz PATIESI! korespondenta jautājumu, kā viņam koncerts esot paticis, izsmējīgi atvaicāja: «Vai jūs domājat to ham de burgu, vai kā viņu sauca, ar izbeigušos lietošanas termiņu, kas tā vien cepās uz skatuves?» ▼

Dziesmu svētku vietā gandrīz nokļūst smagā metāla koncertā

684.jpg

Attēlā: vīru kora mēģinājums

Datorsistēmas kļūdas dēļ Dziesmu svētku biļešu vietā pie pircējiem nonākušas biļetes uz grupas «Metallica» uzstāšanos «Skonto» stadionā, atklājies pēc neskaitāmām klientu sūdzībām.

«Es pat nezinu — smieties vai raudāt,» atzina pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gunvalds Zīle (19), kas bija grasījies apmeklēt «Metallica» koncertu, taču vecāku piemēroto finanšu sankciju rezultātā bijis spiests no šīs ieceres atteikties un jau sācis psiholoģiski gatavoties pretrunīgi vērtētajam Dziesmu svētku noslēguma koncerta apmeklējumam kopā ar vecākiem un vecmāmiņas brāli no Kanādas.

Visas līdz šim pārdotās biļetes tiks anulētas un tās būs iespējams nodot atpakaļ. Biļešu tirdzniecība uz abiem pasākumiem tiks atsākta aptuveni pēc nedēļas. Cerams, ka otrajā biļešu tirdzniecības mēģinājumā tiks ņemtas vērā arī pārējās kļūdas, piemēram, tiks novērsta spekulantu īstenotā vērtīgāko biļešu izpirkšana jau tirdzniecības pirmajās stundās. ▼

Īsumā

Arī Andris Šķēle gatavojas pamest Tautas partiju un veidot jaunu politisko spēku, jo nav apmierināts ar Aigara Kalvīša autoritatīvo vadības stilu partijā, liecina neoficiāla informācija. Daļa aptaujāto ekspertu neizslēdz iespēju, ka TP biedri, kas vēlas izstāties no Jelgavas nodaļas, patiesībā kopā ar Šķēli varētu veidot šī jaunā politiskā spēka kodolu. ▼

Latvija pazūd zem ūdens

683.jpg

Attēlā: plūdu zona

Nebūtiskās sniega segas dēļ šogad pavasara palu ietekme uz hidroloģisko režīmu mūsu valstī ir mazāk jūtama nekā citus gadus, tomēr kopumā plūdi nav mazinājušies. Arī šogad, pārplūstot ezeriem, zem ūdens līmeņa ir nonākuši vairāk nekā 1,6% no Latvijas teritorijas jeb 1000 kvadrātkilometri, kas tādējādi padarīti par nederīgiem lauksaimniecībai, apdzīvoto vietu būvei un gandrīz visu veidu saimnieciskajai darbībai, izņemot zvejniecību. Turklāt ap 10% valsts teritorijas augstā ūdens līmeņa dēļ ir pārpurvojušies.

Ūdens, kas izplūdis no globālās sasilšanas rezultātā izkusušajiem Eiropas ledājiem, vietām sasniedz pat vairākus desmitus metru lielu dziļumu. Īpaši smagi no plūdiem cietusi Lubāna, Rāzna, Engure, Burtnieks, Liepāja, Usma un Babīte. Daugavas aizdambējumu dēļ applūdušas arī plašas teritorijas Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu apkārtnē.

Jūras piekrastē situācija ir tikpat dramatiska. Latvijas teritorija uz robežas starp jūru un sauszemi ir nemitīgi pakļauta plūdu riskam. Kilometra attālumā no krasta ūdens dziļums sasniedz jau daudzus metrus, un ir maz cerību, ka šīs platības jelkad izdosies atgūt normālai izmantošanai. ▼

Īsumā

Jau ziņots, ka aizturētas divas personas, kas organizējušas vērienīgu naudas atmazgāšanas shēmu. Tajā bijuši iesaistīti divi sportisti un divi mūziķi. Kā tapis zināms šodien, pretlikumīgajās darbībās tikuši ievilkti arī divi baletdejotāji, divi ginekologi un divi biškopji. ▼

Iereibis vadītājs notriec sirmgalvi

682.jpg

Attēlā: Ļena

Uzņēmuma SIA «Ļena-N» valdes priekšsēdētājs Georgs Fokins (41) svētdienas vakarā, būdams alkohola reibumā, notriecis sirmgalvi un no notikuma vietas aizbēdzis. Šī nav pirmā reize, kad Fokins dzērumā apdraudējis savu un sabiedrības drošību. Fokins uzņēmumu vada jau desmito gadu, un regulāri uzbrauc gan saviem darbiniekiem, gan biznesa partneriem.

Laikā, kad notika negadījums, «Ļena-N» telpās turpinājās uzņēmuma finanšu direktora dzimšanas dienas svinības, kas bija sākušās jau ceturtdien. Cietušās pensionāres Jeļenas R. (83) dzīvoklis ir piektajā stāvā, trīs stāvus virs uzņēmuma biroja. Starpgadījums noticis neapgaismotā kāpņu posmā starp pirmo un otro stāvu.

Jeļena R. ar viegliem miesas bojājumiem nogādāta slimnīcā, tomēr pēc pirmās palīdzības sniegšanas atgriezusies mājās. Ja cietušo nebūtu pamanījuši un izglābuši kaimiņi, viņai sliktajos redzamības apstākļos, iespējams, būtu uzskrējis arī kāds pārdošanas speciālists vai programmētājs. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Andrievs Ežakovs (55) vakar negaidīti sapratis, ka vienīgais, ar ko viņš var izklaidēt savas dzimšanas dienas svinību viesus, ir piedāvāt apskatīt nokaltušo kastani pagalmā, kas ar vienu garu zaru ir pieskāries blakus augošajam bērzam, it kā sniegtu tam roku. ▼

Pensionārs noraida ierosinājumu indeksēt pensijas

681.jpg

Attēlā: padomju laiki

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Alfrēds Bieziņš (71) ir sašutis par grozījumumiem likumā «Par valsts pensijām», saskaņā ar kuriem nolemts aprīlī pensiju indeksācijai pakļaut valsts pensijas, kas nepārsniedz 150 latus.

«Mēs visi atceramies, kāda bija padomju pasta indeksu sistēma. Ciparus vajadzēja rakstīt precīzi pa punktotām līnijām mazos rāmīšos. Ja ievilki kādu svītriņu nepareizi, viss indekss bija nepareizs,» pagātnes mācību atgādināja Bieziņš. ▼

Īsumā

Pēc tam, kad par Latvijas Ministru prezidentu pēc vairāk nekā 14 gadu pārtraukuma atkārtoti kļuvis Ivars Godmanis, savai otrajai maiņai pilnībā gatavs ir arī Valdis Birkavs. Pēc neoficiālām ziņām, atgriezties valdības vadībā pēc Birkava ir nobriedis arī Māris Gailis. Vairums aptaujāto politiķu gan bija atturīgi, vērtējot Andra Šķēles iespējas izmantot savu vietu, kas varas rindā ieņemta pirms 12 gadiem. ▼

Īsumā

39,9% Latvijas iedzīvotāju nav dzirdējuši Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa vārdu, bet 30,2% respondentu nespēj novērtēt viņa darbību, noskaidrots sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā. Lai mazinātu plaisu ar sabiedrību, turpmāk SAB reizi mēnesī rīkos atvērto durvju dienas, kuru laikā jebkurš interesents varēs apmeklēt SAB un iepazīties ar jaunākajiem dokumentiem. ▼

Ar nepacietību gaida «Money» festu

680.jpg

Attēlā: partijas laiks

Jaunās Demokrātiski patriotiskās partijas atbalstītāji, elpu aizturējuši, gaida topošās organizācijas līderu Ģirta Valda Kristovska un Sandras Kalnieties gandrīz pirms divām nedēļām izsludināto «Money» festu. Lai gan festa norises vieta un programma pagaidām netiek atklāti, izskanējuši minējumi, ka tas tiks sarīkots, kad jaunreģistrētās partijas kontā beidzot ienāks nauda, ko apsolījuši noslēpumainie šī politiskā spēka finansētāji.

Pasākumā bez Kristovska un Kalnietes varētu ietusēt joprojām jauneklīgais Aivars Endziņš, daudzsološā literāte Anna Žīgure un apsviedīgā Ilze Viņķele. Savukārt uzticamais Raitis Sijāts vēl nav izlēmis, vai viņam pasākuma dienā sāpēs galva. Arī pārējie festa apmeklētāji par līdzdalību varētu izlemt pašā pēdējā brīdī. ▼

Īsumā

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) trešdien papildinājis savas pārdomas par to, kas varētu būt labāk, nākot klajā ar ierosinājumu, ka jāveic pārbaude, lai izvērtētu, cik pamatoti bijuši augstie siltuma rēķini, ko «Rīgas Siltums» saviem klientiem izrakstījis par janvāri. «Vai tad nebūtu labāk, ja rēķini izrādītos mazāki?» retoriski vaicāja Godmanis. ▼

Godmanis: vajadzētu, lai ir labāk

679.gif
Attēlā: neslikti…

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) ir atzinis, ka valstī pastāv virkne problēmu, kas nav labas, un labāk kļūs tikai tad, ja tiks veikti pasākumi, kas būs vērsti uz to, lai šīs problēmas atrisinātu.

Tā, piemēram, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) karavīriem būtu labāk, ja viņiem tiktu palielinātas algas. Valsts ekonomikai būtu labāk, ja tiktu īstenoti ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Iedzīvotājiem būtu labāk, ja Konkurences likums ierobežotu pārtikas cenu celšanos. Pensionāriem būtu labāk, ja minimālā pensija līdzinātos iztikas minimumam.

Atklāti runājot, dažreiz esot tīri labi arī vienkārši pasēdēt un nedarīt neko, norādījis premjers, taču šoreiz labāk būtu, ja kaut kas tiktu arī izdarīts, lai kļūtu labāk, tāpēc būtu labi, ja tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Būtu labi, ja tiktu noteikts arī konkrēts lēmuma pieņemšanas datums, taču pagaidām tas vēl nav zināms. ▼

Ieinteresējas par nejebīta iegulām

678.jpg

Attēlā: tikpat labi attēlā varētu vispār nekā nebūt

Ārvalstu investoriem negaidīti radusies interese par Kurzemes piekrastē atrodamajām bagātīgajām nejebīta iegulām. Atradni varētu sākt izmantot jau šogad, liecina Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši PATIESI! rīcībā.

Lai gan nejebīts visu laiku atradies acu priekšā, un uz tā asajām šķautnēm skarbie kurzemnieki gadu tūkstošiem ir plēsuši savus apavus un kājas, dodoties zvejot vai peldēties, tas viņus ne mazākajā mērā neuztrauca, tāpēc līdz pat 2007. gadam, kad kāds Pāvilostas iedzīvotājs beidzot pievērsa uzmanību šiem akmeņiem, jo vēlējās ar tiem nostiprināt krastu pie savas mājas, neviens pat nenojauta, ka vērtīgais minerāls burtiski mētājas zem kājām.

Izmantot unikālo atradni pieteikusies tikai viena kompānija, kas gan likusi noprast, ka šī iespēja viņiem neko daudz nenozīmē. Gan Vides ministrijai, gan dabas aizstāvju organizācijām ir pilnīgi vienalga, ka pludmalē tiks uzsākta nejebīta rūpnieciska ieguve. No atradnes varētu iegūt vismaz 10 000 tonnas nejebīta gadā, ja vien izdosies tam atrast kādu pircēju. ▼

Īsumā

Balsojumā par 2014. gada ziemas olimpisko spēļu talismanu Soču iedzīvotāji ir izvēlējušies saldētu delfīnu, PATIESI! pavēstīja Soču pilsētas administrācijas pārstāvis. ▼