Arhīvs: 2008. gada 5. December

Īsumā

Pagājušajā naktī pilsētas lauku teritorijā apgānīts bankas automāts. Apvainojot visus banku klientus, kas tic Latvijas monetārajai politikai, automāts notriepts ar ekskrementiem, kā arī apzīmēts ar finanšu sistēmai naidīgiem simboliem. Par notikušo aizdomās tiek turēti bibliotekāri vai jaunākais medicīniskais personāls. Ierosināta krimināllieta pēc panta par reliģisko jūtu aizskaršanu. ▼

Grūtnieču diskriminēšana vēršas plašumā

Attēlā: vai viņa ir pelnījusi šādu attieksmi?

Par spīti ievērojamajiem līdzekļiem, kas pēdējos gados ieguldīti informatīvajās kampaņās, likumdošanas sakārtošanā un metodiskajos līdzekļos, kam jāpalīdz mazināt diskrimināciju, joprojām ir vairākas iedzīvotāju grupas, kam nākas sastapties ar aizspriedumainu attieksmi un nevienlīdzīgām iespējām. Starp diskrimētajām grupām vispirms jāmin grūtnieces, jo viņu tiesības ar katru gadu tiek ierobežotas aizvien vairāk.

Paradoksāli, taču pat Padomju Savienībā grūtniecēm bija nesalīdzināmi vairāk iespēju nekā mūsdienās, kad it kā lepojamies ar tuvināšanos eiropeiskajai demokrātijai. Piemēram, 70. gados grūtnieces varēja bez jebkādiem ierobežojumiem smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus un strādāt smagu fizisko darbu. Šobrīd sieviete, kas, būdama stāvoklī, atklāti uzdrīkstas pati būt noteicēja pār savu dzīvi, cieš no apkārtējo nosodījuma, kas robežojas ar psiholoģisku vardarbību. Pat brīdinājuma uzrakstos par smēķēšanas kaitīgumu tiek izceltas tieši grūtnieces, lai gan par risku, ko smēķēšana rada tumšādainiem cilvēkiem, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tur nav teikts itin nekas. Nejaušība? Var iebilst, ka mēs šādā veidā rūpējamies par grūtniecēm, taču diskriminācija visos laikos ir slēpusies aiz cēliem nodomiem.

Diskriminācijas sekas ir nemitīgs stress, kas var kaitīgi atsaukties uz vēl nedzimušo bērniņu. Ne velti jaundzimušo veselības statistika mums ir viena no bēdīgākajām Eiropas Savienībā. Varbūt ir vērts apstāties un godīgi paraudzīties uz sevi no malas, pirms diskriminācija ir sasniegusi apmērus, pie kuriem šīm cilvēcīgajām būtnēm tiks liegta arī iespēja ēst treknus ēdienus, iet uz filmām, kuras nav ieteicamas vēl nedzimušiem bērniem, vai pat braukt sabiedriskajā transportā kopā ar «normālajiem» cilvēkiem, aizbildinoties ar gaisa pilienu infekcijas briesmām?

Līdz sāksim katrs ar sevi un nākamajā reizē, satiekot grūtnieci, piedāvāsim viņai cigareti vai glāzi degvīna, bez kā nav iedomājama normāla cilvēciska eksistence, nebūs nekādu cerību, ka kaut kas mainīsies arī sabiedrībā kopumā. Latvijai ejams vēl ļoti tāls ceļš līdz līdztiesībai, tomēr mēs nekad nenonāksim līdz mērķim, ja baidīsimies spert nākamo soli. ▼