PATIESI!

Zemeslode var apgāzties

Attēlā: planēta vairs nekad nebūs tāda kā agrāk

Latviešu zinātnieki nākuši klajā ar brīdinājumu par jaunām briesmām, kas draud pasaulei. Kā liecina aprēķini, zemeslode ir ļoti nestabila un var apgāzties ar kājām gaisā.

«Par briesmām ikviens var pārliecināties, vienkārši paņemot rokā globusu. Lielākā daļa kontinentu smaguma ir koncentrēta tieši Ziemeļu puslodē. Kontinenti ir no akmens, bet okeāns no ūdens, un ikviens jau kopš bērnības zina, ka akmens ir smagāks par ūdeni,» bīstamo fenomenu saprotami skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošais pētnieks Bruno Kusts.

Līdz šim mūsu planētas stabilitāti nodrošināja griešanās — līdzīgi kā vilciņam. Taču, griešanās ātrumam samazinoties, kontinentu smagums vairs nespēšot palikt augšā, zemeslode apgāzīšoties pavisam un Ziemeļu vietā augšā būšot Dienvidi. Šāds scenārijs nozīmē milzu zaudējumus visas pasaules ekonomikai, jo nāksies no jauna izdot visas ģeogrāfiskās kartes, ražot jaunus globusus un mainīt mācību programmas skolās.

Saskaņā ar aprēķiniem, zemeslode apgāzīsies vai nu nākamajā trešdienā, 28. novembrī pulksten 9.12 pēc Latvijas laika, vai arī nekad. ▼

Īsumā

NASA zinātnieki paziņojuši, ka Marsa izpētes visurgājējs «Curiosity» atklājis kaut ko pārsteidzošu, kam noteikti būs vieta vēstures grāmatās, bet pagaidām neizpauž, kas īsti atklāts. Kā PATIESI! uzzinājis no anonīma avota, kas pietuvināts NASA vadībai, «Curiosity» uz Marsa ir atradis veikalu «Maxima» (viens X). ▼

Pie Spānijas nogrimis kuprvalis

Attēlā: kuprvaļi savā dabīgajā vidē ir ļoti draudzīgi dzīvnieki

Netālu no Spānijas krasta Atlantijas okeānā nogrimis kuprvalis, pēc atgriešanās no ceļojuma ziņo pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Dzintars Pukers (26). Kā stāsta Pukers, viņš kopā ar trim citiem tūristiem vizinājās laivā. Pavisam negaidīti viņi netālu ūdenī pamanīja milzu vali.

Neesot bijis saprotams, kā varenais zīdītājs nokļuvis ūdenī tik tālu no krasta. No visa spēka kustinot asti, tas pūlējās noturēties virs ūdens, lai aizpeldētu līdz kilometru attālajai pludmalei, taču tam nebija lemts notikt.

Pēc pāris minūšu cīņas kuprvalis esot izlaidis pēdējo elpas vilcienu, kas pacēlies kā garaiņu un ūdens strūkla, un tad uz visiem laikiem pazudis zem bangojošās stihijas virsmas. Okeāna dziļums šajā vietā sasniedz daudzus simtus metru, tāpēc vaļa mirstīgās atliekas būs gandrīz neiespējami atrast un apbedīt, uzskata Pukers.

«Mēs skatījāmies, bet ne ar ko nespējām palīdzēt. Tas bija aizgrābjošs skats, ko pavadīja ļoti traģiskas izjūtas. Domāju, ka vaļa nogrimšanā vainojama cilvēku nekontrolētā iejaukšanās dabas smalkajā līdzsvarā,» viņš uzsvēra.

Kupravaļi vidēji izaug līdz 14 metru garumam un sver līdz 30 tonnām. Parasti tie uzturas okeāna krastu tuvumā, taču šajā gadalaikā dodas arī iekšā ūdenī. Pēdējos gados vaļu masveida mešanās ūdenī tiek novērota aizvien biežāk. ▼