PATIESI!

Attēlā: zombijus pievilina kapu smarža

Vismaz deviņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju varētu būt dzīvi miroņi jeb tā saucamie zombiji, nesen veiktā pētījumā secinājis britu antropologs sers Bendžamins Daunlouds. Pazīstamā zinātnieka uzmanību pērn, viesojoties Latvijā, piesaistījā mūsu zemē īpaši izkoptā kapu un mirušo piemiņas tradīciju kultūra. Īpaši paliekošu iespaidu uz pētnieku atstājis Gulbenes kapu svētku apmeklējums. Tas arī kļuvis par iedvesmas avotu pētījumam, kas nākammēnes tiks publicēts prestižajā žurnālā «Nature».

«Iesākumā biju cerējis, ka dzīvo miroņu īpatsvars sabiedrībā nepārsniegs 2–3 procentus, ko Rietumeiropas valstī varētu uzskatīt par normu, taču, kad ar jaunākās zinātniskās aparatūras palīdzību noskaidroju patieso dzīvo miroņu īpatsvaru, jāatzīst, biju šokēts,» stāsta sers Daunlouds.

«Viena no galvenajām zombiju pazīmēm — vismaz inkubācijas sākumposmā — ir tāda, ka viņi faktiski neatšķiras no dzīviem cilvēkiem,» skaidro pētnieks. «Viņu āriene un uzvedība nespeciālistam nevieš gandrīz nekādas aizdomas. Nonākot ar šādu personu kontaktā, var paiet ievērojams laiks, iekams atklājas personas patiesā identitāte, taču tad jau, visbiežāk, ir par vēlu, un inficēta ir vēl kāda persona. Nepatīkama smaka un citas blakus parādības parādās jau vēlāk.»

Masu saziņas līdzekļos vairākkārt jau ir izskanējuši apvainojumi «sabiedrības zombēšanā», taču līdz šim tam nebija gūts pienācīgs apstiprinājums.

«Meklēt kādu vienu vainīgo nu jau vairs nav jēgas,» norādījis sers Daunlouds. «Tagad jau runa ir par plašu epidēmiju, un zombiju nonākšana Lietuvā, Igaunijā vai Īrijā ir tikai laika jautājums.»

Inficēšanās parasti notiek ar ķermeņa izdalījumiem — siekalām, asinīm, sēklu vai sviedriem, taču neesot izslēgta arī iespēja, piemēram, inficēties, ieelpojot zombija kremēšanas laikā izdalījušos izgarojumus.

«Viena no galvenajām dzīvo miroņu pazīmēm ir brīvas gribas, spriestpējas un jebkādu emociju trūkums,» paskaidroja zinātnieks. «Zombijus vada barības meklēšanas alkas un neremdināms naids. Jo ir tik sāpīgi būt mirušam. Tagad es to labi zinu.» ▼