Attēlā: šī zivs vēl pavisam nesen bija vesela
Apkopojot ekonomiskos rādītājus par pirmo pusgadu, Ekonomikas ministrija (EM) nonākusi pie ne visai iepriecinošiem rezultātiem. Atklājies, ka vairākās nozarēs vērojama dramatiska ekonomisko rādītāju lejupslīde. Tagad jāpārskata arī iepriekš visai rožainās prognozes par nacionālā kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar jaunākajiem EM datiem, šogad prognozējams nacionālā kopprodukta kritums par 72 procentiem.
«Domāju, vārds «krīze» būtu visprecīzākais apzīmējums. Ja neko neuzsāksim, tā jau visdrīzākajā laikā sāpīgi atbalsosies ikviena iedzīvotāja maciņā,» norādījis Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP).
Vissmagāk krīze skārusi pārtikas un vieglās rūpniecības nozares. Tas izskaidrojams ar vairāku mūsu valsts eksportam nozīmīgu produktu ražošanas apjomu samazināšanos. Pirmajā pusgadā aptuveni uz pusi sarukusi šprotu, ķilavu un voblu nozveja Baltijas jūrā. «Šprotes eļļā ir galvenais produkts visām Latvijas zivju konservu rūpnīcām. Tās ir pieprasītas Krievijā — Maskavā, Sanktpēterburgā un citos šīs valsts reģionos. Šobrīd nosūtām produkciju arī uz Kanādu,» pastāstīja Liepājas Zivju konservu kombināta direktors Eduards Sotņikovs. Kā viens no galvenajiem šprotu, ķilavu un voblu nozvejas sarukuma iemesliem tiek minēts Latvijas teritoriālo ūdeņu piesārņojums — galvenokārt no ādu apstrādes rūpnīcām.
Taču paradoksālā kārtā arī ādu apstrādes industrija pirmajā pusgadā cietusi ievērojamus zaudējumus. Tā, piemēram, vērtīgo zamšādu ieguve pirmajā pusgadā sarukusi uz pusi. Ādas apstrādes industrijas nedienu pamatā ir jau vairākus gadus vērojamā savvaļas zamšu populācijas samazināšanās un vairāku lielāko zamšaudzētavu slēgšana drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Kā paziņoja ekonomikas ministrs, EM ir sākusi krīzes novēršanas plāna izstrādi. ▼
2006. gada 9. augusts • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
