PATIESI!

Īsumā

Jaunievēlētais ASV prezidents Baraks Obama ir sācis samazināt savas valsts ieguldījumu globālajā sasilšanā. Tikusi dota pavēle sākt izvirdumu 3 km augstajā Aļaskas vulkānā Redautā, kas atrodas 100 jūdzes no štata galvaspilsētas Ankoridžas. 15 km augstais pelnu stabs, kas izveidosies izvirduma rezultātā, mazinās atmosfēras caurspīdīgumu un neļaus Saules starojumam nokļūt līdz Zemes virsmai, tādējādi pazeminot vidējo temperatūru pasaulē. ▼

Roze: aktīvāka diršana valsts mežos vidi neapdraud

Attēlā: mežs

Diršanas apjomu palielināšana valsts mežos nekādā veidā neapdraud vides aizsardzības intereses, uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

«Nav taisnība apgalvojumiem, ka, palielinot diršanu valsts mežos galvenajā cirtē par 4 miljoniem kubikmetru, plašas mežu teritorijas nokaltīs. Jau šobrīd mums ir ļoti daudz meža platību, kurās diršana līdz šim vēl ne reizi nav veikta, atskaitot nebūtisku apjomu, ko nodrošina meža zvēri. Un mežs paliek neizmantots, noveco, apaug ar ķērpjiem, zaudēdams savu vērtību ekotūristu acīs,» paudis ministrs.

Zemkopības ministrijas veiktais pētījums apliecina, ka viena no pievilcīgākajām Latvijas īpašībām ārvalstu viesu acīs ir iespēja nokārtot dabiskās vajadzības maksimāli dabiskā veidā.

Ministrs atzīmējis, ka jau ir izvērtēta diršanas palielinājuma par aptuveni 20% ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību, gan meža resursiem kopumā, un nekādu apdraudējumu nevienā no nosauktajām jomām tas nerada. ▼

Īsumā

Drosmīgu soli tuvāk dabai draudzīgām uzņēmējdarbības formām spēris pilsētas lauku teritorijas veikals «Leiputrija». Ja citi veikali piedāvā t. s. «bioplastmasas» maisiņus, kas atšķirībā no ierastajiem sadalās jau viena gada laikā, tad «Leiputrijā» pieejamie maisiņi sadalās, tiklīdz tajos tiek ielikti pirkumi. ▼

Īsumā

Šodien, veicot sakopšanas darbus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs un kaismīgs TV kanāla «Discovery» skatītājs Pāvils Skarlauskis (35) pagalma stūrī atradis noslēpumainus kaulus. Kaulu paraugi rīt tiks nosūtīti uz ekspertīzi, lai ar DNS analīzes un oglekļa radioaktīvā izotopa metodēm noskaidrotu, kādam dzīvniekam kauli piederējuši un cik sen Skarlauska suns Džeris kaulus ieracis zemē. Gadījumā, ja kaulos būs saglabājusies neskarta DNS, Skarlauskis apsver iespēju klonēt noslēpumaino, jau pirms vairākiem gadiem izzudušo dzīvnieku. ▼

Ūdensblusu satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru

Attēlā: nākotnes transports

Ūdensblusu (Eurycercus lamellatus) satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru, uzskata SIA «Kanāla motorlaivu kompānijas» valdes loceklis Ainis Čaunāns. LSDSP rīkotajā forumā «Nākotnes Rīga — satiksme» Čaunāns norādīja, ka, atjaunojot Daugavā pasažieru satiksmi, Rīgā kopumā uzlabotos satiksmes infrastruktūra.

«Ūdensblusas ir ekoloģiskas apkārtējai videi un tās pat varētu konkurēt ar tramvajiem,» uzskata Čaunāns. Lai gan praktiskie izmēģinājumi vēl nav sākti, aprēķini liecina, ka viena cilvēka transportēšanai pa ūdens virsmu būtu nepieciešams aptuveni miljons ūdensblusu. Šis skaitlis šķiet liels, bet jāņem vērā, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošajās ūdenstilpnēs dzīvo daudzi miljardi vai pat triljoni šo bezmugurkaulnieku, uzsver Čaunāns. ▼

Darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmums

Attēlā: valdes sēdēs neiztiek bez asumiem

Pilsētas lauku teritorijas zemnieku saimniecībā «Zurnas» sekmīgi darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes cehs. Tajā dažādus gaļas izstrādājumus izgatavo saimniecības briežu dārzā pēdējos gados izaugušie dzīvnieki. Saņēmuši labu izglītību, brieži pirms gada nolēma padzīt cilvēkus, dibināt kooperatīvu un uzsākt paši savu biznesu: pārstrādāt gaļu. Izveicīgie briežu māšu nagi katru dienu izgatavo vairākus simtus kilogramu visdažādākās formas un garšas cīsiņu, desu un kūpinājumu.

«Izvēle nebija īpaši liela: vai nu mēs paši, vai arī mūs,» spriež vecākā briežu māte Elīna Radzēviča, kura bauda visas kopienas uzticību un ir ievēlēta par kooperatīva valdes priekšsēdētāju. Pateicoties viņas apsviedīgumam, rūpals turpina strauji attīstīties. Lielu atspaidu darba plūsmas organizēšanā sniedz šovasar ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotā kautuve, kurā briežu buļļi ar saviem uzasinātajiem ragiem ekoloģiski tīrā veidā nodur atvestos dzīvniekus.

No darba brīvajā laikā visi četrdesmit astoņi brieži nododas savam sirds aicinājumam: ciltsdarbam. Auru laiks šoruden bijis īpaši kaislīgs: smagus ievainojumus guva vairāki buļļi. Ja nebūtu kautuves, kurā buļļiem ir iespēja izlādēt savu agresiju, darbs cehā būtu apstājies pavisam.

Neraugoties uz šo aizķeršanos, brieži krīzes laikā saglabā pārsteidzošu optimismu. Problēmas vietā viņi izvēlas saskatīt iespēju: zemniekiem izkaujot piena lopus, krītas gaļas iepirkuma cena. Ceha produkcija ir vēl jo konkurētspējīgāka tādēļ, ka tajā strādājošiem netiek maksāta alga.

Pat gadījumā, ja piegādes pēkšņi apstātos, darbs turpinātos, jo brieži varētu pārstrādāt vājākos un slinkākos dzīvniekus no pašu vidus. «Savā ziņā arī tā ir daļa no ciltsdarba,» skaidro Radzēviča. «Darvinu visi esam lasījuši. Bet ne jau viņš izdomāja šādus spēles noteikumus. To izdarīja pati daba.» ▼

Latvija, iespējams, piesārņota ar vielu

Attēlā: šķidra viela skalojas gar birstošu vielu

Kurzemes jūrmala Liepājas rajonā aptuveni 20 kilometru garumā no Nīcas pagasta dienvidu daļas līdz Liepājas dienvidu molam ir piesārņota ar vielu, informēja Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas Jūras kontroles sektora vadītājs Ainars Priediens.

Priediens sacīja, ka gandrīz droši noskaidrots, ka piesārņojums nav kāda kuģa jūrā izlaista tualete, par ko bija aizdomas sākumā. Tas neizskatoties un neožot arī pēc naftas produktiem. Amatpersona pieļāva, ka piesārņojums ir viela, bet atturējās to konkretizēt.

Pastāv bažas, ka pārbaudes jūrmalā var atklāt daudz vairāk vielas, nekā tika uzskatīts līdz šim. Iespējams, ne tikai Kurzemes piekraste, bet arī visa Latvijas teritorija, daba un iedzīvotāji, ieskaitot amatpersonas, ir uzskatāmi par vielu. Liepājas dome jau vistuvākajā laikā lems par vielas likvidēšanu. ▼

Īsumā

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas lēmumu nākamajā gadā Baltijas jūrā tiks noteiktas jaunas siļķu kvotas. Turpmāk katra menca drīkstēs apēst ne vairāk par vienu siļķi dienā. ▼

Karpa: paldies makšķerniekiem

Attēlā: bagātīgi, bet diezgan vienmuļi klāts galds

Negaidītu skatījumu uz pēdējā laikā aizvien populārāko brīvā laika pavadīšanas veidu — karpu makšķerēšanu PATIESI! korespondentam sniegusi pilsētas lauku teritorijas dīķa vienīgā karpa Vilis. Karpa ir dzimusi Daugavā un dīķī nonākusi pirms trim gadiem, kad kāds anonīms makšķerniekam to ielaida šajā miniatūrajā ūdenstilpnē, jo nolēma, ka ēšanai zivs ir pārāk maza.

Vilim paveicās, ka tieši ap šo laiku sākās karpu makšķerēšanas mode. Šobrīd Vili jau ķer vismaz 10 makšķernieku, lēš brangais karpu tēviņš, kam netrūks tauku, lai izdzīvotu šoziem. Saskaņā ar karpu ķērāju kodeksu pēc noķeršanas Vilis tiek nofotografēts un palaists atpakaļ. Vidēji viņš katru dienu tiek noķerts 3 reizes. Iebarošanai izmantotā zivju barība un mūsdienīgās boilas Vilim garšo tīri labi. Nekā cita ēdama dīķī nav.

«Kaut kā jau jākuļas. Varu tikai pateikt paldies makšķerniekiem, ka joprojām esmu dzīvs,» smej Vilis. «Labi, ka te vismaz pietiek ūdens, ko padzerties pēc tām treknajām boilām.» ▼

Īsumā

Vakardien ceļu policisti kārtējā reida laikā sastādījuši vairāk nekā divsimt protokolu. Labvēlīgie laika apstākļi un optimālais nokrišņu režīms ļauj cerēt, ka pēc ilggadējām policistu pūlēm kāds no sastādītajiem protokoliem beidzot varētu izdzīt asnus un izaugt par protokolu koku. ▼

Kā gudri ietaupīt krīzes laikā?

Attēlā: Indijā izsīkusi pēdējā kanalizācijas caurule

Tā vien šķiet, ka pēdējā pusgada notikumi iezīmē daudzu pamazām veidojušos problēmu saplūšanu vienā veselā. Runa, protams, ir par globālo sasilšanu, energoresursu dārdzības pieaugumu, ASV finanšu krīzi un Latvijas ekonomikas straujo piezemēšanos. Kā mums, parastiem cilvēkiem, vajadzētu rīkoties šajā grūtajā laikā?

Diemžēl nav citas izejas kā pārskatīt līdzšinējo nenopietno attieksmi pret savu līdzdalību oglekļa izmešu vairošanā, apturēt un pavērst pretējā virzienā neapdomīgo aizņemšanos, un pielikt punktu izšķērdīgajam dzīvesveidam. Ir tik daudz iespēju dot savu ieguldījumu planētas ekosistēmas un ekonomikas atveseļošanā!

Sāksim ar bīstami augstajiem apkures tarifiem. To ietekmi uz ikviena iedzīvotāja maciņu var apturēt! Paraugieties apkārt vērīgi. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pastāv liela varbūtība, ka cauri jūsu dzīvoklim stiepjas tā dēvētās «trubas». Kā izrādās, tieši apkures trubas ir galvenais augsto rēķinu cēlonis. Ja vēl nav uzsākta apkures sezona, aizmetiniet tās, un dārgā siltuma zudumi visos jūsu kāpņu telpas dzīvokļos nekavējoties tiks novērsti. Ja apkures sezona jau ir sākusies, arī aizmetiniet. Būs grūtāk, bet ne neiespējami. Pēc tam vienojieties ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ka visi ziemosiet vienā dzīvoklī. Tad gaisu sildīs jūsu ķermeņu siltums, un nekāda apkure nemaz nebūs nepieciešama. Tieši šādu metodi izmanto eskimosi, kas ziemā lieliski jūtas pat ledus alās. Padomājiet par atbilstošu apģērbu. Viens kažoks ļauj pazemināt komforta temperatūras līmeni par 20 grādiem, attiecīgi divi par 40, bet trīs — par 60 grādiem.

Pārtikas ražošana ir iemesls mežu izciršanai un planētas virsmas erozijai. Lai izaudzētu produktus, it īpaši gaļu, nogādātu tos no laukiem līdz ražotājam un pēc tam līdz veikalam, tiek sadedzināts milzums degvielas. Sāciet ēst mazāk un lietojiet uzturā lētāku pārtiku. Tas būs arī labs atspaids ģimenes budžetam. Ideālā gadījumā ēdiet tikai katru otro vai trešo dienu. Kad sāks birt lapas, savāciet tās. Izžuvušas lapas ne vien var lieliski kalpot par siltumizolācijas slāni jūsu dzīvoklī, bet ir arī vērtīgs vitamīnu avots.

Ar ūdens daudzumu, ko mēs katrā mazgāšanās reizē vienkārši iztecinām kanalizācijā, sausuma skarto apgabalu iedzīvotāji varētu izdzīvot mēnesi. Ja domājat par planētas nākotni, centieties mazgāties pēc iespējas retāk. Netīrās vietas lieliski iespējams notīrīt, vienkārši paberžot ar mitru dvieli. Pēc kāda laika jūs iemācīsieties panākt tādu pašu efektu arī ar sausu dvieli vai nagiem.

Veļas pulveris, ko bieži vien lietojam pārmērīgi, pamazām nogalina Baltijas jūru, tāpēc mazgājiet drēbes pēc iespējas retāk un mazākā daudzumā ūdens, turklāt neizmantojot veļas pulveri. Mazs ieteikums: ja kādas drēbes šķiet netīras, vienkārši nolieciet tās malā. Varu garantēt, ka agrāk vai vēlāk izrādīsies, ka tās ir tīrākas par tām, kas jums būs mugurā.

Līdzīga pieeja palīdzēs ietaupīt arī degvielu. Nebrauciet ar automašīnu. Pārdodiet to. Nebrauciet ar sabiedrisko transportu. Tas tērē enerģiju un piesārņo vidi tieši tāpat kā vieglās automašīnas. Uz darbu dodieties skriešus vai ar slēpēm. Tomēr uzmanieties no pārmērīgas elpošanas — tādā veidā jūsu organisms ražo daudz globālo sasilšanu veicinošās ogļskābās gāzes.

Jūs neticēsiet, cik daudz naudas šādi iespējams ietaupīt! Bet ietaupīto naudu noguldiet «Parex bankas» «Maxi kontā».

Jūsu Māris Olte. ▼

Īsumā

Vispasaules dabas fonds nācis klajā ar satraucošu informāciju: gandrīz visās pasaules jūrās un okeānos daudzi tūkstoši jūras zīdītāju šobrīd atrodas uz izniršanas robežas. ▼

Ozols nav gatavs cīņai ar kaitēkļiem

Attēlā: pirms kaitēkļu uzbrukuma

Jau ziņots, ka jūlija sākumā Liepājā novērots bīstams kaitēklis — ozolu mūķene, kas pēc patērētās biomasas un savairošanās mērogiem uzskatāms par nozīmīgāko kaitēkli pasaulē. Mūķenes savairošanās laikā lapu koki tiek vairākkārtīgi atlapoti, veidojot kroplīgas formas un izraisot koku kalšanu. PATIESI! korespondents devās uz Liepāju, lai sarunā ar cietušajiem noskaidrotu, kādi panākumi gūtu cīņā ar negaidīto uzbrukumu.

«Zem ozola kuplajiem zariem kāds pārītis sēdēja,» par burvīgām ainām, ko sendienās redzējis, stāstīja vientulis ozols, pa pusei jau nokaltis. Saskaņā ar ozola teikto, stalts jauneklis zvērēja: «Ak, meitēn, es tevi tā mīlu».

Ozols nebija spējīgs atbildēt ne uz vienu korespondenta jautājumu saistībā ar ozolu mūķenēm un izskatījās ārkārtīgi novārdzis. Acīmredzami murgojot, koks vēl tikai piebilda, ka «daiļajas meitenes galva pie krūtīm tam slīdēja». Pastāv iespēja, ka jau vistuvākajā laikā dārzā zem ozola zariem atkal mainīsies skūpsti, bet ozols cietīs klus’. ▼

Īsumā

Priecīgas ziņas: daļā Latvijas šodien beidzot sagaidīti gana slapji un auksti laika apstākļi, kas pielikuši punktu grūti izturamam karstumam, mežu ugunsgrēkiem, saulesdūrieniem un negadījumiem peldēšanās laikā. ▼

Īsumā

Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) rīkojumu uzdots nojaukt Doma baznīcu, jo ēkas celtniecība XIII gadsimtā notikusi neatbilstoši Latvijas republikā spēkā esošajiem normatīviem, turklāt bez apstiprināta būvprojekta un būvatļaujas. Nojauktās baznīcas vietā tiks iestādīti ozoli, kas nelikumīgi tika nocirsti celtniecības gaitā. ▼