Kategorijas «Daba» arhīvs
Gaujas ielokā Līgatnes tuvumā vakar atklāts piemineklis makšķernieku nomocītajām zivīm. Mērogā 100:1 tajā atveidota mazā raudiņa Valentīna, kas šajā vietā gāja bojā 1997. gada 9. jūnijā. Sākot no uzķeršanās uz āķa līdz pat sadistiskai izmantošanai par «dzīvo ēsmu», simti tūkstošu Latvijas zivju ir zaudējušas savas dzīvības uz makšķernieku izpriecas altāra. «Par spīti pēdējos gados aizvien plašāku atzinību gūstošajai tradīcijai noķertās zivis atlaist atpakaļ, par prestāpju līdzekļu izmantošanu joprojām domā tikai retais,» pieminekļa atklāšanas ceremonijas laikā skumīgi atzina kilogramīgais zandarts Roberts. «Gribētos cerēt, ka Valentīnas nāve nav bijusi veltīga!» ▼
2007. gada 10. jūnijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
«Paši uzprasījās, iedodot ciematam tādu nosaukumu,» lakonisks bija pilsētas lauku teritorijas privātmāju rajona «Pazemes bunkurs» iedzīvotājs Druvis Kurmis (40), komentējot notikumus Garkalnes pagasta privātmāju rajonā «Padebeši», kur stiprs vējš nolauzis vairāk nekā simt priedes, kas kritušas uz māju jumtiem, sētām un automašīnām. ▼
2007. gada 30. maijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: ļaujoties siltajam vējam
Līdz ar siltāku laiku Rīgas dārzos un parkos atkal sastopami kādas retas, tomēr daudzām teiksmām un nostāstiem apvītas sugas pārstāvji. «Es uzskatu, ka mēs esam vienā līmenī kaut vai ar to pašu Santaklausu,» bārdā smej Mārtiņš (vārds mainīts), kas saulainā pavasara dienā devies savās dienišķajās gaitās pa Lielajiem kapiem.
Nolūkojies piesaulītē sēdošu romantiski noskaņotu jauniešu pāri, Mārtiņš nesteidzīgi viņiem tuvojas un ar ievingrinātu kustību pārsteigto jauniešu acu priekšā paver savu pelēko mētelīti.
«Darbs nav grūts, bet atbildīgs,» piebilst Mārtiņš pēc tam, kad arī PATIESI! korespondenti ir iepazīstinājis ar saviem amata rīkiem. Nekādas arodorganizācijas vai kluba šīs senās profesijas pārstāvjiem pagaidām neesot. «Mēs viens otru vienkārši pazīstam. Ir arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki,» stāsta Mārtiņš. «Cenšamies nepārkāpt viens otra medību lauka robežas, un caurmērā uz vienu parku sastopams tikai viens īpatnis. Es kategoriski iebilstu, ka mūs jauc ar tā sauktajiem «konfekšu onkuļiem». Varbūt varētu palikt pie apzīmējuma «vērmanīši»?» ▼
2007. gada 10. maijs • Kategorija: Daba • 3 komentāri
Attēlā: Māris
Lai noskaidrotu, vai īpaši aizsargājamie upes zīriņi izvēlēsies viņu vajadzībām izveidoto, 30 000 latus izmaksājušo ligzdošanas vietu Zaķusalas galā pie dzelzceļa tilta, mūsu korespondents devās komandējumā, lai aprunātos ar šobrīd uz Latviju lidojošajiem upes zīriņiem. Uz dažiem mirkļiem sastopot Rīgas zīriņu pārstāvjus dažādās viņu pārlidojuma vietās ceļā uz Latviju, mūsu korespondents paguva uzdot tikai dažus vienkāršus jautājumus.
Korespondents: «Kuru ligzdošanas vietu jūs šogad izvēlēsieties un kāpēc?»
Zīriņš Māris: «Protams, ka Preses nama jumtu. Ja jūsu jautājuma zemteksts ir, vai mēs gribam to jauno ligzdošanas vietu, kas izveidota uz tās dzelzs salas, vai kā nu to sauc, tad mums pieejamā informācija liecina, ka tur ir nejauki stabiņi, no kuriem mūsu mazuļiem var uzglūnēt plēsoņas, turklāt ir vēl daži faktori.»
Korespondents: «Kas ir šie pārējie faktori?»
Zīriņš Aigars: «Ak tad Māris jūs atšuva, ja? Nu labi, es esmu normāls džeks un pastāstīšu, ka visā pasaulē nav foršākas izpriecas kā bombardēt Preses nama apmeklētājus un darbinieku mašīnas. Kā viņi pēc tam šūmējas! Tur no smiekliem momentā var atkal aptaisīties, un, ja vēlreiz trāpa tam pašam, tad uz visu gadu var kļūt par visu zīriņu varoni! Bet jaunajā vietā nebūs ne mašīnu, ne cilvēku. Apkakāt vilcienu jau nav nekāda asuma — trāpi, kur vien vēlies, un nekādas reakcijas!»
Korespondents: «Kas mums jādara, lai jūsu ligzdošana izdotos?»
Zīriņš Aina: «Es pieļauju, ka Māris un Aigars ir sastāstījuši jums kaudzi ar blēņām. Patiesībā vienīgais iemesls, kāpēc mēs katru gadu atgriežamies Preses namā, ir nikotīna atkarība, kas mums radusies no žurnālistu cigarešu izsmēķiem, ko mēs katru gadu atradām pelnutraukos uz augstceltnes balkoniem. Tagad ēka ir pamesta līdz ar visiem balkoniem, un vienīgā iespēja to atdzīvināt ir atbrīvot Aivaru Lembergu, kurš atkal to subsidētu! Uz tās zaķu salas izsmēķus jau nu neatradīsi…» ▼
2007. gada 9. aprīlis • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Pasaules klimatiskajās izmaiņās vainojams cilvēks — pie šāda kodolīga atzinuma nonākusi ANO klimata izpētes grupa, kura vakar steidzināja valstis rīkoties, lai mazinātu globālo sasilšanu veicinošo izmešu daudzumu. Cilvēka vārds pagaidām netiek izpausts. ▼
2007. gada 5. februāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: sniegs
Naktī sniga lielākajā daļā Latvijas, bet Skrīveru iedzīvotājus šorīt gaidīja pārsteigums: sniega daudzums nebija palielinājies, jo visu pilsētu klāja milzīga, 27 centimetrus bieza sega.
Kā ziņo metereologi, sadarbībā ar etnogrāfiem izdevies noskaidrot, ka segas raksts atbilst X. gadsimta Daugavas lībiešu tradīcijām. Pilsētas dome jau lemj, kā labāk izlietot negaidīto dabas dāvanu. ▼
2007. gada 30. janvāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
No Papes dabas parka aploka izbēguši seši stumbri. 200 hektāru lielo aploku stumbri atstājuši, izlienot pa žoga apakšu un pārpeldot pāri grāvim. ▼
2007. gada 14. janvāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Vakar vakarā Francijas rietumu piekrastē bija redzams neticami skaists saulriets, kuru vērojot, no estētiskā pārdzīvojuma ar sirdstrieku miruši vairāki desmiti vecāka gadagājuma iedzīvotāju. ▼
2007. gada 12. janvāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Latvijas krastus šodien ar novēlošanos sasniedza vētra, kuru PATIESI! paredzēja savā 9. novembra ziņā ««Prāta vētra» izraisa globālas klimata pārmaiņas». ▼
2007. gada 11. janvāris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: … – 05.12.2006
Dziļās sērās paziņojam, ka bīstamie Latvijas ceļi prasījuši kārtējo upuri. Naktī no pirmdienas uz otrdienu nezināma automašīna ir notriekusi reti sastopamo ziemeļpūci (Strix nebulosa), kas bez atstarotāja šķērsoja ceļa braucamo daļu.
Putna smalkais dzīves pavediens ir pārtrūcis pusē. Dziesma apklususi, spārna vēziens apstājies, un lielo, vienmēr naiva izbrīna pilno acu spožo skatienu izdzēsusi nāves nakts.
Latvijas dabas mīļotājiem, kā arī visiem floras un faunas pārstāvjiem, kas jau bija paguvuši pieņemt ziemeļpūci kā savējo, tas ir neatsverams zaudējums.
Šodien jau kopš paša rīta nebeidzama putnu, dzīvnieku, cilvēku, zivju, augu un minerālu straume plūst uz Dabas muzeju, kur taksidermijas darbnīcā ir iespējams atvadīties no aizgājējas. ▼
2006. gada 6. decembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas aģentūra brīdinājusi dārzkopjus un lauksaimniekus, ka decembrī iespējamas salnas, tāpēc pastāv risks, ka var nosalt vairāku kultūraugu sugu jaunie dzinumi un nule kā izplaukušie ziedi. ▼
2006. gada 4. decembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Vakar, pirmajā adventē, uz Rīgas galvenās Ziemassvētku egles atklāšanu Rātslaukumā pulcējās vairāki simti egļu astoņzobu mizgraužu. ▼
2006. gada 4. decembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: nepietiekamā vēja dēļ «Rainbow Warrior II» atkal ar pilnu jaudu darbina savu slikti noregulēto dīzeļdzinēju
Starptautiskās organizācijas «Greenpeace» aktīvisti, kas nākamnedēļ ieradīsies uz Rīgā gaidāmo NATO sammitu, ir nolēmuši protestēt, bet vēl nav īsti izdomājuši, pret ko. Kā telefonsarunā PATIESI! pastāstīja «Greenpeace» darbinieks Deivids Andrade, «tas varētu šķist savādi tikai tiem, kas noticējuši žurnālistu radītajam mītam par to, ka esam vides aizsardzības organizācija. Patiesībā mēs pirmkārt esam protestu organizācija, bet jautājums par to, pret ko tieši protestēt, ir otršķirīgs. Vides jautājumi mūsu uzmanības lokā nonāca tādēļ, ka tie nekad nebūs pilnībā sakārtoti, turklāt dzīvnieki, putni, zivis un meži mūsu publicitātes materiālos izskatās ļoti aizkustinoši!»
Nav izslēgts, ka «Greenpeace» Rīgā varētu protestēt pret čiekuru neražu, kuras dēļ vāveres ir ļoti neapmierinātas, pret Latvijas valdības vilcināšanos uzņemties atbildību par Sibīrijas tīģeriem nodarīto morālo kaitējumu 2. pasaules kara gados, vai arī pret Džordža Buša iecienīto jāšanu uz zirga, nevis otrādi. ▼
2006. gada 20. novembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: ķer nu vēju laukā!
Dabas stihiju plosīšanās katru gadu nodara aizvien lielākus postījumus un prasa aizvien vairāk upuru. Arī nākamajos gados gan Latvijā, gan visā pasaulē vētras turpinās pieņemties spēkā, ja vien grupa «Prāta vētra»/«Brainstorm» nemainīs nosaukumu, apgalvo dabas spēku pārzinātājs un medijs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Laimonis Golcs (87).
Saskaņā ar viņa pētījumiem, nemitīgi piesaucot vārdu «vētra» kopā ar pastiprinošo vārdu «prāts», astrālajā plānā pamazām uzkrājas ar stihiju rezonējoša enerģija, kas kļūst par t. s. egregoru un sāk dzīvot pati savu dzīvi. Ilgstošā grupas popularitāte Latvijā noveda pie 2005. gada janvāra orkāna. Tomēr tie egregoram bija tikai pirmie biklie soļi. Grupas slavai kļūstot starptautiskai, egregors pieņēmās spēkā un izraisīja viesuļvētru «Katrīna».
Kā brīdina Golcs, jau vistuvākajā laikā Baltijas jūrā starp Dāniju un Latviju sāks plosīties jauna viesuļvētra, kuru izsaukusi «Brainstorm» saņemtā «MTV Europe Music Awards» balva «Best Baltic Act». ▼
2006. gada 9. novembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Šajā nedēļas nogalē Vecrīgas iedzīvotāja Voldemāra Sosnovska (43) vadītā iniciatīvas grupa, kurā bez viņa ir vēl vairāki šī uzvārda īpašnieki, kādā Madonas rajona viesu mājā dibinās latvāņu aizsardzības biedrību (LAB). ▼
2006. gada 20. oktobris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
