Kategorijas «Daba» arhīvs
Attēlā: inkubs uzbrūk sievietei
Pēc pilsētas lauku teritorijas paranormālo parādību eksperta Zigismunda Kraula (43) domām, Latvijas astrālajā telpā šobrīd novērojama nebijusi inkubu un sukubu — seksuāli aktīvo dēmonu koncentrācija. Par to varot pārliecināties ikviens, kura prāts ir atvērts jaunām zināšanām. Nepieciešams tikai izģērbties, lai pievērstu sev erotiski noskaņoto dēmonu uzmanību, un tumsā iziet ārā, ārpus aizsardzības zonas, ko telpās uztur mājas gari. Aukstums, kas tūlīt pat uzvēdījot, rodoties tāpēc, ka ap personu sāk virpuļot enerģiju izsūcošas astrālas būtnes.
«Vēl pirms mēneša nekas tāds nebija novērojams,» atzīmē ekstrasenss. «Ja esošā tendence saglabāsies, tad drīz vien, izejot ārā bez atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem, pastāvēs nopietns risks, ka dēmoni izsūks no cilvēka pilnīgi visu enerģiju un tādējādi nogalinās!»
Lai nonāktu pie šiem secinājumiem, Kraulam bija nepieciešams veikt virkni eksperimentu savā pagalmā, pilsētas lauku teritorijas kultūras nama parkā un pie dārzkopības vidusskolas kopmītnēm, tāpēc šobrīd viņš sastopams īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, mokoties ar smagām iesnām. ▼
2007. gada 14. septembris • Kategorija: Daba, Kriminālziņas, Sekss • 8 komentāri
Kā noskaidrots Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtītajā pētījumā, atšķirībā no citām valstīm, kur dabas aizstāvības organizācijas dēvē par zaļajiem tāpēc, ka šī krāsa simbolizē dabu, Latvijas zaļie par tādiem kļuvuši no skaudības. ▼
2007. gada 10. septembris • Kategorija: Daba, Ekonomika • 1 komentārs
Attēlā: gaidot tikšanos
Londonas Dabas vēstures muzejā izstādītais «Tyrannosaurus Rex» skelets piektdien, tiekoties ar Vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), lūdza aktivizēt palīdzību dinozauru īpašumu atgūšanā, uzsverot, ka tas apliecinātu rāpuļu un zīdītāju draudzīgās attiecības, informēja Saeimas Preses dienestā.
Sarunas laikā tika apspriesta seno zauru ciešā saistība ar pašreizējās Latvijas teritorijas vēsturi, latviešu līdzdalība genocīdā pret dinozauriem un viņu īpašumu pārņemšanā, kā arī antizaurisma problēma. Vējonis informēja, ka pēdējā laikā Latvijā izdotas daudzas grāmatas par dinozauriem, kas domātas visplašākajai auditorijai, ieskaitot pirmsskolas vecuma bērnus. Tā esot zīme, ka sabiedrībā kopumā aizspriedumi pret dinozauriem mazinās, un bailes no tiem pamazām pārvēršas par cieņu un apbrīnu pret senajiem pasaules valdniekiem.
Vējonis pauda cerību, ka restitūcijas jautājumā tiks sasniegts pozitīvs risinājums. «Gan krīta, gan Juras laikmeta iemītniekiem Latvijā joprojām ir daudz draugu,» piebilda ministrs. ▼
2007. gada 31. augusts • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 2 komentāri
Attēlā: draugi
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Krosbergs (37) beidzot piepildījis savu seno sapni: viņa mīlulis vilks Šterks pēc vairāk nekā septiņus gadus ilgušiem intensīviem treniņiem ir apguvis pamatsoļus vairākām dejām, to vidū sambai, valsim un tango.
Ideja iemācīt vilkam dejot Krosbergam dzima pirms 16 gadiem, skatoties slaveno Kevina Kostnera filmu «Dejas ar vilkiem» jeb, precīzāk, «Tas, kurš dejo ar vilkiem». Tomēr tikai 1999. gadā viņam beidzot izdevās tikt pašam pie sava vilcēna, ko pazīstams mednieks atveda Krosbergam pēc tam, kad medībās bija nošauta vilcene.
«Es kļuvu viņam par māti,» sarunā ar PATIESI! dabas nodaļas korespondentu Krosbergs atsauca atmiņā aizkustinošo tikšanos ar savu tagadējo uzticamo draugu, «citādi jau viņš nebūtu izvilcis…»
Tagad Šterka augums skaustā ir viens metrs, un svars 70 kilogrami. Par spīti savam raženajam augumam, viņš prot ne vien staigāt, bet pat lekt uz vienas pakaļkājas. Ar ritma izjūtu viņam arī neesot nekādu problēmu. Vienīgi vijoļu tembru Šterks nespējot paciest un, to dzirdot, sāk gaudot.
«Mūsu nākamā pietura — šovs «Dejo ar zvaigzni»!» viltīgi smaida lepnais talantīgā dzīvnieka saimnieks. Uz atvadām korespondentam par godu abi, skanot «Latvijas Radio 2», vēl uzgrieza nebēdnīgu valsi metāla nožogojumā, no kura plēsoņa vairs netiek izlaists kopš gadījuma, kad tikai laimīgas nejaušības dēļ viņam neizdevās saplosīt vairākus Krosberga ciemiņus, starp kuriem bija arī divi mazi bērni. ▼
2007. gada 16. augusts • Kategorija: Daba, Izklaide • 5 komentāri
Ziemupē izskalotās zobenzivs atlējums būs apskatāms Dabas muzejā. Diemžēl pašu zivi muzeja apmeklētājiem apskatīt nebūs iespējams, jo tā, nonākusi krastā, bez steigas atlēja un atgriezās atpakaļ jūrā. ▼
2007. gada 15. augusts • Kategorija: Daba • 4 komentāri
Kā stāsta liecinieki, pilsētas lauku teritorijā šodien ir novērota ārkārtīgi reta parādība: suns, kas smejas. Vācu aitu šķirnes kucīte Leila esot vispirms smaidījusi, tad pāris reižu iesprauslājusies, un visbeidzot sākusi skaļi smieties. Tas noticis brīdī, kad Leilas saimnieks esot vaicājis kaimiņam, vai tas nevarot aizdot desmit latus, un apsolījis, ka naudu atdos jau rīt no rīta. ▼
2007. gada 7. augusts • Kategorija: Daba, Sadzīve • 1 komentārs
Attēlā: kārtīgi nopļauts zāliens
Pilsētas lauku teritorijā noticis traģisks negadījums, kas, iespējams, pilnībā noslaucījis no zemes virsmas apdraudētu savvaļas puķu sugu — zilās purva nāriņas. Lai gan šīs puķes jau vairāk nekā 50 gadus tika uzskatītas par pilnībā izzudušām, botāniķis Kārlis Spuntāns pirms divām dienām izdarīja pārsteidzošu atklājumu: viņa kaimiņu Lūkinu nekoptajā pagalmā ar košiem ziediem bija uzziedējis zilo purva nāriņu cers.
«Tur nevarēja būt nekādu šaubu,» PATIESI! korespondentam pastāstīja Spuntāns. «Es mēģināju klauvēt pie Lūkinu durvīm, bet neviens neatbildēja. Tad man ienāca prātā doma, ka šis pagalms ir ideāla vieta nāriņām. Tāds mitrs. Un izkapti tas nekad nav redzējis. Tāpēc es pieļāvu kļūdu un devos mājās rakstīt sajūsminātu e-pastu saviem ārzemju kolēģiem.»
Kad Spuntāns atgriezās nākamās dienas pēcpusdienā, viņa izmisumam nebija robežu. Pagalms bija nopļauts ar mauriņa pļāvēju, turklāt ar viszemāko asmeņa regulējumu, tāpēc nelīdzenā reljefa dēļ apmēram puse platības bija nolīdzināta pat dažus milimetrus zem zemes virskārtas līmeņa. Tā kā nāriņas ir viengadīgi augi, un to sēklas vēl nebija nogatavojušās, vairs nav nekādu cerību šo augu vēl kādu reizi ieraudzīt.
Kā paskaidroja Didzis Lūkins, viņš vakar no rīta vairs neesot varējis izturēt sievas čīkstēšanu par nepļauto mauriņu. «Viņas māsa braukšot ciemos. Nu tad es vienreiz paņēmu no brāļa pļāvēju un piebeidzu visas tās nezāles tā, lai vairs ārā nelien. Vēl pa virsu palēkāju,» apmierināti piebilda mājas saimnieks. ▼
2007. gada 6. augusts • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: Staļģenes iedzīvotājs
Staļģenes ciematā atklātās bīstamās augu slimības — bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» — dēļ nedēļas nogalē paredzēts ciematu, tā iedzīvotājus un tuvējo apkārtni desmit kilometru radiusā «pilnībā iznīcināt», piektdien žurnālistus informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.
Vēl trīs kilometru rādiusā ap bijušā ciemata teritoriju tiks noteikta buferzona, kurā tiks veiktas pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība, būs aizliegta cilvēku un dzīvnieku, tajā skaitā putnu un kukaiņu, atrašanās, kā arī tiks izzāģēti visi krūmi un koki.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama infekcijas slimība, jo to ir ārkārtīgi grūti apkarot. Lai gan slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, tomēr nav garantijas, ka kāds no tiem neiznes slimības ierosinātājus ārpus Staļģenes, tāpēc piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemts lēmums infekcijas perēkli naktī no sestdienas un svētdienu pilnībā iznīcināt, talkā pieaicinot Baltijas gaisa telpas aizsardzībā iesaistītos NATO iznīcinātājus, kuru bruņojumā ir arī nelielas jaudas kodollādiņi. ▼
2007. gada 20. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 1 komentārs
Attēlā: pēc ugunsgrēku dzēšanas pāri palikušais ūdens
Eiropas izcilākā tūristu galamērķa EDEN (no paradīzes dārza Ēdenes vārda) nosaukumu Latvijā 2007. gadā ir ieguvis projekts «Liesmojošais vulkāns — Kuldīga». Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūristu galamērķa popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pateicoties izcilajām iespējām nokļūt paradīzē, netīšām ieklīstot kādā no aizdedzinātajiem šķūnīšiem.
EDEN projektu konkursa finālam bez Kuldīgas tika izvirzīti vēl septiņi tūristu galamērķi — lēkšana no Gaujas tilta Siguldā, «Dikļos uz durkļiem», Engures pagasta akači, ērču safari Tērvetes dabas parkā, Mārcienas pagasta zaļo mušmiru taka, «Pa karatē pasniedzēja pēdām Tukumā» un «Dizentērijas amēbas Lielupes augštecē».
Projekta gaitā ekspertu komisija izvērtēja visus projektu pieteikumus, iepazinās ar reālo situāciju tūrisma vietās, aptaujājot gan pašvaldību pārstāvjus, gan noskaidrojot tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju viedokļus par tūristu iespēju šajās vietās beidzot ņemt galu. Konkursa mērķis ir veicināt tūristu galamērķu lauku teritorijās pazīstamību un atgādināt, ka ikvienam tūristam kāds no ceļamērķiem var izrādīties pēdējais. ▼
2007. gada 18. jūlijs • Kategorija: Daba, Ekonomika, Izklaide • 1 komentārs
Attēlā: trakojošās planētas upuris
Pēdējā laikā klimata izmaiņas sasniegušas vēl nebijušus apmērus. Ja kopumā pēdējā gadsimta laikā varam runāt par globālo sasilšanu, kas mērāma dažos grādos, tad vakardien tikai dažu stundu laikā no rīta līdz pusdienas laikam vidējā gaisa temperatūra Rīgā palielinājusies par veseliem desmit grādiem.
Tomēr tā nav lielākā klimata katastrofa, kas vakar novērota: piemēram, nokrišņu daudzuma pieaugums jāmēra daudzos tūkstošos procentu. No rīta Rīgā vēl bija sauss laiks, bet jau vakarā nolija spēcīgs lietus.
Kataklizmas skartajā zonā atradās simti tūkstošu cilvēku. Sākoties panikai, daļa atrada patvērumu īpašās būvēs, kuru augšdaļa spēj uz laiku apturēt no debesīm līstošo ūdeni, bet citi ielīda cieši noslēgtās metāla kastēs, kas pārvietotojas uz mitrumizturīgiem gumijas riteņiem. Diemžēl daudzi tika stihijas pārsteigti uz ielas, un viņiem savas dzīvības glābšanai nācās izlīdzēties ar neizturīgām pārnēsājamām konstrukcijām, tā dēvētajiem lietussargiem.
Dati par cietušajiem joprojām tiek apkopoti. Diemžēl bieži vien šādu negadījumu sekas dažādu slimību, piemēram, iesnu vai plaušu karsoņa veidā var parādīties pat vairākas dienas vai nedēļas pēc katastrofas. ▼
2007. gada 9. jūlijs • Kategorija: Daba • 2 komentāri
Attēlā: skrējienam tiek izvēlēti visniknākie vēži
Spānijas pilsētā Pamplonā atkal noticis ikgadējais vēžu skrējiens jeb «el encierro». Tā laikā vēži tiek palaisti pilsētas ielās, kurās ar nožogojumu palīdzību ir izveidota apmēram 800 metrus gara trase, kas ved uz vēžu cīņu arēnu. Skrējiens ilgst vairākas dienas.
Skrējiena laikā pārgalvji, vēloties parādīt savu bravūru, metas vēžu ceļā, kur bieži vien netīšām uzkāpj kādam vēzim, salaužot viņa trauslo hitīna apvalku. Arī šogad neiztika bez upuriem.
Izdzīvojušajiem vēžiem jāpiedalās vēžu cīņās, kurās nelielajiem dzīvniekiem nav nekādu izredžu. Par spīti šīs tradīcijas cietsirdīgumam, Spānijā un dažās citās valstīs tai ir nacionālā sporta veida statuss, un dzīvnieku aizsardzības biedrību protesti paliek nesadzirdēti. ▼
2007. gada 8. jūlijs • Kategorija: Ārzemēs, Daba • Pievienot komentāru
Lai gan speciālisti vēl nav nonākuši pie slēdziena par to, kas izraisījis meža bojāeju Olaines mežniecības teritorijā, par visticamāko piesārņojuma iemeslu tiek uzskatīta minerālūdens izplūšana no kādas vaļīgi aizskrūvētas un mežā nosviestas pudeles. ▼
2007. gada 5. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: vēlīnais zieds, kas salnās mirst
Gaujas nacionālā parka pārstāvji šodien vērsušies pie akcijas «Saulesziedi prezidentei» organizētāja, uzņēmēja Andra Dieviņa, lūdzot paskaidrot daža skaista Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai dāvātā zieda kaisīšanu Gaujā. Tumsas aizsegā pašizkrāvēji vairākas tonnas novītušo ziedu no sestdien izveidotā Saules ornamenta esot veduši uz upmalu un gāzuši ūdenī, tādējādi radot ekoloģiskās katastrofas draudus.
Atbildot uz parka pārstāvju apsūdzībām, Dieviņš atzinās, ka līdzīga veida aktivitātēs bijis iesaistīts arī iepriekš. «Un kā senāk ziedus Gaujā kaisu es, nevaicādams, kurp lai viļņi viņus nes,» viņš teica. ▼
2007. gada 2. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • 1 komentārs
Attēlā: alternatīvais jūras glābšanas plāns paredz Latvijas un Igaunijas nogremdēšanu
Ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā kļūst aizvien draudīgāka. Ūdens sāļums un, līdz ar to, spēja piesātināties ar skābekli aizvien samazinās, jo iztvaikošana ir nepietiekama, bet no upēm jūrā nemitīgi ieplūst saldūdens. Sāļais un ar skābekli bagātais Ziemeļjūras ūdens nenonāk mūsu jūrā pietiekošā daudzumā, tāpēc dziļākajās ieplakās jau veidojas tā dēvētās «mirušās zonas», un arī zivju daudzums sarūk.
Tāpēc latviešu zinātnieki ir nākuši klajā ar priekšlikumu glābt Baltijas jūru, kas jau konceptuāli atbalstīts vairākumā Baltijas jūras baseina valstu. Turpmāk ikvienam iedzīvotājam, kas brauks uz pludmali peldēties vai pat vienkārši pastaigāties, projekta «Pieber sāli!» ietvaros būs līdzi jāņem vismaz kilograms vārāmās sāls, kas jāieber jūrā. Tiem, kas jūru šķērsos ar prāmi, būs jāieber ūdenī vismaz divi kilogrami sāls. Tie cilvēki, kas pie jūras ir reti, varēs laiku pa laikam piezvanīt pa labdarības tālruni un ziedot vienu latu, kas tiks izmantots sāls iegādei un izkaisīšanai jūrā. Papildus tam katra valsts apņemas gada laikā nopirkt un aprīkot vismaz vienu kuģi, kas regulāri jūrā izkaisīs sāls kravas.
Par spīti aprēķiniem, ka projekts varētu jau pēc dažiem gadiem uzlabot Baltijas jūras sastāvu par vairākām sāļuma promilēm un attiecīgi veicināt zivjsaimniecības attīstību, netrūkst skeptiķu, kas izvirza vecumvecos argumentus, ka veiktie pasākumi būšot pārāk sālīti, bet rezultāts — pārāk atšķaidīts. ▼
2007. gada 28. jūnijs • Kategorija: Daba, Fotomirklis, Zinātne • 4 komentāri
Pilsētas lauku teritorijas pensionāre atklājusi, ka viņas dzīvoklī uzstādīts ķīniešu ūdensmērītājs, kura izmēri ir desmitkārt lielāki nekā īpatņiem, kas sastopami mūsu upēs un ezeros. ▼
2007. gada 13. jūnijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
