PATIESI!

Ieinteresējas par nejebīta iegulām

Attēlā: tikpat labi attēlā varētu vispār nekā nebūt

Ārvalstu investoriem negaidīti radusies interese par Kurzemes piekrastē atrodamajām bagātīgajām nejebīta iegulām. Atradni varētu sākt izmantot jau šogad, liecina Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši PATIESI! rīcībā.

Lai gan nejebīts visu laiku atradies acu priekšā, un uz tā asajām šķautnēm skarbie kurzemnieki gadu tūkstošiem ir plēsuši savus apavus un kājas, dodoties zvejot vai peldēties, tas viņus ne mazākajā mērā neuztrauca, tāpēc līdz pat 2007. gadam, kad kāds Pāvilostas iedzīvotājs beidzot pievērsa uzmanību šiem akmeņiem, jo vēlējās ar tiem nostiprināt krastu pie savas mājas, neviens pat nenojauta, ka vērtīgais minerāls burtiski mētājas zem kājām.

Izmantot unikālo atradni pieteikusies tikai viena kompānija, kas gan likusi noprast, ka šī iespēja viņiem neko daudz nenozīmē. Gan Vides ministrijai, gan dabas aizstāvju organizācijām ir pilnīgi vienalga, ka pludmalē tiks uzsākta nejebīta rūpnieciska ieguve. No atradnes varētu iegūt vismaz 10 000 tonnas nejebīta gadā, ja vien izdosies tam atrast kādu pircēju. ▼

Ulmanis ārstēs vēzi

Attēlā: Ulmanim līdzīga persona

Pirmdienas vakarā bijušajam Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim līdzīga persona redzēta lielveikalā «Olympia», kaut kur steidzoties un nepievēršot apkārtējiem ne mazāko uzmanību. Viss personas izskats liecinājis, ka tai, iespējams, ir vēzis.

Pārbaudot šo informāciju pie zivju nodaļas pārdevēja, PATIESI! korespondents noskaidroja, ka Ulmanim līdzīgā persona pirms tam ilgi stāvējusi pie akvārija un ar līdzjūtīgu skatienu noraudzījusies uz vēžiem, kas šaurībā drūzmējušies akvārija dibenā. Pēc tam persona palūgusi, lai tai iesaiņo vienu vēzi, kas izskatījies vissliktāk. «Mazliet pacieties, mazo draudziņ, varbūt man izdosies tev palīdzēt,» persona pie sevis noteikusi, piespiedusi plastmasas trauciņu ar vēzi sev pie krūtīm un metusies uz kases pusi. ▼

Īsumā

TV3 pārraides «Nekā personīga» komanda, šorīt ierodoties darbā, secinājusi, ka vairums nākamajam raidījuma gatavoto aktuālo tēmu kopš iepriekšējās dienas vakara jau apmuļļātas. Spriežot pēc atstātajām pēdām, vainīgs varētu būt kāds paliels dzīvnieks. ▼

Īsumā

Plānots, ka Rīgas kanālmalās dzīvojošie bebri gulēs līdz pavasarim, informēja pašvaldības aģentūras «Rīgas dārzi un parki» direktors Agnis Kalnkaziņš, neveikli mēģinot noslēpt no žurnālistu acīm plastmasas maisiņu, pilnu ar tukšiem fenazepāma iepakojumiem. ▼

Sagatavots rīcības plāns dzīvnieku pasargāšanai no zoofiliem

Attēlā: rūgtas pieredzes mācīts, viņš vairs neuzticas cilvēkiem

Lai pasargātu Latvijas savvaļas dzīvniekus no zoofiliem, Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija kopīgi sagatavojuši plānu, norāda laikraksts «Meža avīze».

Plāns paredz, ka pagastiem, kuros uzturas dzīvnieki, būs obligāti jāpieprasa informācija no Sodu reģistra par visiem mežsargiem, kas piesakās darbā. Tāpat iecerēts apmācīt mežsargus, kā pareizi jāstāsta meža dzīvniekiem par drošību un sevis pasargāšanu.

Plāna ietvaros iecerēts uzlabot arī kontroli pār potenciāli bīstamajām personām. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) iecerēts testēt elektroniskās aproces, kas ļautu laikus pamanīt, ka noziedznieks atkal ir ielavījies mežā. ▼

Īsumā

Noskatoties LTV1 pārraidīto sociālo reklāmu par plastmasas maisiņu nodarīto kaitējumu videi, vairākiem desmitiem pilsētas lauku teritorijas mājokļos atrodamo plastmasas maisiņu pamodusies sirdsapziņa un tie nekavējoties sadalījušies. ▼

Īsumā

Nepatīkamus jaunumus no sava ģimenes ārsta šodien uzzinājis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Ādminis (49). Ārsts pēc rūpīgas pārbaudes secinājis, ka polipus Ādmiņa degunā nedrīkst ārstēt, jo tie ir daļa no aizsargājamā Austrālijas Lielā Barjerrifa. ▼

Speciālists: tikai dziesma nenosals

Attēlā: dziesma labi apsildītā telpā

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras vadošais speciālists Afrēds Krūklis (86), atbildot uz PATIESI! korespondenta jautājumu, kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ, pastāstīja, ka snigs sniegs, un gaisa temperatūra vietām var noslīdēt līdz pat mīnus divpadsmit grādiem.

Neesot izslēgts, ka atkal logā zvaigznes kvēlos, taču lielākoties ciklonu trajektorijas veidosies tā, ka gaisa masām aizvien pavērsies diezgan brīvs ceļš no Skandināvijas ziemeļiem uz mūsu reģionu, tāpēc nāksies samierināties, ka atkal logā pelēks vakars blāv.

«Reiz apklust katra balss, izgaist katra šūpļa dziesma, tikai dziesma nenosalst,» norādot uz draudiem, ko, ilgstoši uzturoties ārpus telpām sezonai nepiemērotā apģērbā, it īpaši, iemiegot alkohola reibumā, veselībai un pat dzīvībai var radīt aukstums, pavēstīja Krūklis, neizprotamu iemeslu dēļ ik pa brīdim sarunā ar korespondentu iestarpinot uzrunu «māt». ▼

Brazīlijā atklāts katastrofāls piesārņojums

Attēlā: nafta dabā

Brazīlijas valdība piektdien paziņojusi, ka valsts piekrastē atklāts šausminošs piesārņojums ar naftas produktiem. Pavisam tuvu zemes virspusei ir atrasti miljardi tonnu vielas, kas ārkārtīgi atgādina tā dēvēto vieglo naftu. Dati, kas iegūti, veicot kontrolurbumus, apstiprina ļaunāko: šajā pazemes vietā ir gājuši bojā visi tur agrāk sastopamie dzīvnieki un augi.

Prātam neaptveramā ekoloģiskā katastrofa ir nākusi gaismā brīdī, kad naftas produktu savākšana un neitralizēšana pasaulē, izmantojot ķīmisko pārstrādi vai vienkārši sadedzināšanu, jau ir sākusi dot pirmos augļus. Pēc agrāk veiktajām aplēsēm, naftas piesārņojums mūsu planētas iežos varēja būt likvidēts tuvākā pusgadsimta laikā. Jaunais atklājums uz nenoteiktu laiku attālina sapni par Zemi, kas ir pilnīgi tīra no naftas.

Starp valstīm, kur daba ir piesārņota ar naftu vēl lielākā mērā nekā Brazīlijā, jāmin Sauda Arābija, Kanāda, Irāna, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Venecuēla un Krievija. Šīs valstis nav spējīgas pašas tikt galā ar dabai kaitīgo ogļūdeņražu pārstrādi, tāpēc ir spiestas ik dienas izmantot citu valstu palīdzību. Arī Latvija savu iespēju robežās sniedz ieguldījumu starptautiskajā naftas produktu iznīcināšanas programmā, gadā neitralizējot vairāk nekā 2 miljonus tonnu šīs bīstamās vielas. ▼

Debesīs vērojama Holmsa komēta

Attēlā: strīda upuris

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā ir iespēja nakts debesīs novērot Holmsa komētu. Sākotnēji komētas pilnais nosaukums bija Holmsa-Vatsona komēta, jo ievērojamais detektīvs 1892. gada 7. novembrī atklāja to kopīgi ar savu draugu doktoru Vatsonu.

Šī komēta ir interesanta ar to, ka tai nav astes, tāpēc, pavirši apskatot debesīs, vairāk atgādina zvaigzni. Tas izskaidrojams ar strīdiem par patiesā komētas atklājēja godu, kuru rezultātā komēta tika sadalīta: Holmss paturēja pašu komētu, bet Vatsons savā īpašumā ieguva asti. Arī šoreiz Holmss izrādījās gudrāks par Vatsonu, jo asti veido gāze un putekļi, kas izplūst no komētas, tāpēc aste, palikusi viena pati, drīz vien izgaisa. ▼

Latvijā atkal zemestrīce

Attēlā: postījumi

Šorīt Latvijā atkal konstatēti vairāki spēcīgi pazemes grūdieni, kuru spēks bijis ievērojami lielāks nekā 2004. gada zemestrīcei. Zemestrīces epicentrs atradies Ķegumā, un tās izmērītais stiprums sasniedzis gandrīz 3 balles pēc Rihtera skalas.

Ķeguma HES aizsprostam nekādi bojājumi nav novēroti, tomēr, sākot jau ar šodienu, tiks uzsākta hidrotehnoloģiskā kompleksa ārpuskārtas pārbaude. Bet gluži bez sekām grūdieni nav palikuši: satricinājuma dēļ aptuveni kilometru lejup pa Daugavas straumi iebrucis mežainais krasts, padarot upi par vairāk nekā desmit metriem platāku.

Zemestrīce notikusi tajā mirklī, kad kultūras ministre Helēna Demakova intervijā Latvijas Radio sacīja vārdus «Ir dziesma «Daugav’s abas malas mūžam nesadalās». Drīzāk tā sadalīsies, nekā Tautas partija sašķelsies». ▼

Īsumā

Pateicoties mēreni siltajam un mitrajam laikam, šogad Latvijas mežos tiek prognozēta rekordliela raža ar mūsu valstī tik ļoti iecienīto delikatesi — sēņu tārpiem. ▼

Nogānītajās pļavās kūla nesvilst

Attēlā: stumbrs un sumbrs

Lai nākamgad atkal nebūtu jāpiedzīvo liesmojošās kūlas šausmas, pļavas ieteicams izpļaut jau šoruden. Bet, ja zemes īpašnieki domā vairākus gadus uz priekšu, lieliska alternatīva ir pļavu dabiskā nogānīšana. Vismaz 100 ha liela teritorija jāiežogo un tajā jāielaiž lielie zālēdāji, kas piemēroti dzīvei savvaļā: savvaļas zirgi, sumbri un taurgovis. Līdzīgi projekti Latvijā tiek īstenoti pie Papes ezera, Ķemeru nacionālajā parkā, Jelgavā un Daugavpils rajonā.

Dabiskās gānīšanās laikā dzīvnieki apēd zāli, izmīda to un vēl pamatīgi nogāna. Katrs zālēdājs ik gadus saražo daudzas tonnas mēslu. Kūlas trūkums un piegānītā zeme padara aploku par ārkārtīgi nepievilcīgu mērķi kūlas dedzinātājiem.

Arī vietējie iedzīvotāji atzinīgi novērtē savu jauno četrkājaino kaimiņu veikumu. «Tur nemaz nav jāiet iekšā, lai sajustu, ko šie sadarījuši! Pietiek ar to, ka vējš pūš no tās puses,» ar apbrīnu stāsta Kārlis Mežkalns (50), kurš dzīvo trīs kilometru attālumā no taurgovju un zirgu aploka, kas ierīkots atjaunotās Slampes upītes krastos. ▼

Ar minimālu pārsvaru triumfē ērčotājs debitants

Attēlā: pateicībā par atnesto uzvaru čempions savas ērces palaida atpakaļ mežā

Vakar pilsētas lauku teritorijā notikušajā otrajā Latvijas ērču vākšanas jeb ērčošanas čempionātā ar rezultātu piecdesmit piecas ērces triumfējis Ziedonis Vārpata (19), kuram šīs bija pirmās meistarsacīkstes. Vienlaikus viņš uzstādījis arī jaunu Latvijas rekordu pēc piezīdušos ērču skaita vienas stundas laikā: trīs, turklāt divas no tām inficētas ar ērču encefalītu.

Otrajā vietā palika pagājušā gada uzvarētājs Jēkabs Šmitiņš (51). No viņa ķermeņa tiesneši arī nolasīja tieši piecdesmit piecas ērces, turklāt veselas astoņas Laimas slimības nēsātājas, taču neviena nebija piezīdusies, un tikai divpadsmit bija inficētas ar ērču encefalītu, atšķirībā no Vārpatas, kurš savāca veselas divdesmit divas ar encefalītu inficētas ērces un piecas Laimas slimības nēsātājas. Nevienam citam sacensību dalībniekam neizdevās savākt vairāk par desmit ērcēm.

Iespējams, šī gada medaļas likteni izšķīra novatoriskā taktika, ko izmantoja Vārpata. Atšķirībā no Šmitiņa, kurš pa zvēru taciņām līda uz vēdera, ģērbies džemperī un treniņbiksēs, jaunais sportists pa krūmājiem vēlās, turklāt mugurā viņam bija īpaši ērču vākšanai izveidots tērps, šūts no smalkam tīklam līdzīga auduma ar pamīšus izvietotām pūkainu adījumu joslām.

Šmitiņš neapstrīdēja sava konkurenta lielisko rezultātu, tomēr norādīja uz nepieciešamību pārskatīt sacensību noteikumus. «Vai mēs vēlamies, lai ērčošana zaudē savu cilvēcisko faktoru un kļūst par tehnisko sporta veidu, kurā uzvar dalībnieks ar bagātāko sponsoru? Mani sasniegumi ir tikai un vienīgi treniņu rezultāts. Tieši tāpat kā šodien, un tieši tāpat saģērbies, es pa taciņu rāpoju mājās katru piektdienas vakaru. Vai Vārpata ikdienā bieži ir redzams savā skaistajā tērpā?» retorisku jautājumu uzdeva vicečempions. ▼

Īsumā

Rīt pilsētas lauku teritorijā norisināsies jau otrais Latvijas ērču vākšanas čempionāts. Pirms gada par valsts čempionu šajā aizraujošajā un ekoloģiskajā sporta veidā kļuva Jēkabs Šmitiņš (51), kuram uz sava ķermeņa stundas laikā izdevās savākt septiņdesmit trīs ērces. ▼