PATIESI!

Latvija izstājas no Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm

Sakarā ar valsts budžeta samazinājumu par 500 miljoniem latu vairs nav finansējuma Latvijas sieviešu izlases basketbolā turpmākajai dalībai Eiropas čempionātā. Pārējās komandas var turpināt spēlēt, jo viņu līdzjutēji, atšķirībā no latviešiem, uzlabo Latvijas ārējo maksājumu bilanci. Summa, kas šogad jau iztērēta čempionāta rīkošanai, tiks piedzīta no izlases spēlētājām.

Ņemot vērā mūsu talantīgo meiteņu īpašos nopelnus, valdība ir nākusi viņām pretī, parāda summu piedzenot pa daļām. Turpmākos 30 gadus viņām katru mēnesi saskaņā ar šobrīd spēkā esošo RIGIBOR 3 mēnešu likmi (18,32%) nāksies maksāt 570 latus, no kuriem parāda atmaksa sastādīs 40 latus, bet pārējais būs procentu maksājums.

(No TVNET.) ▼

Īsumā

Īstenojot materiālo resursu izlietojuma optimizāciju un ieviešot apgrozāmo līdzekļu aprites stingrāku kontroli, sākot no šodienas, sūds uz kociņa tiks komplektēts bez kociņa. ▼

Ievieš parādu pilnpiedziņu

Attēlā: 4×4

Reaģējot uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, līdz šim ierastajai parastajai parādu piedziņai ir parādījies jauns konkurents — parādu pilnpiedziņa. Tās priekšrocība ir nesalīdzināmi ātrāka virzība slidenās situācijās, bet pie mīnusiem jāpieskaita lielāks resursu patēriņš. Situācijās, kad ar parasto piedziņu ir iespējama izslīdēšana priekšā vai aizmugurē, pilnpiedziņa sniedz daudz lielāku iespēju sasniegt mērķi.

Jauno metodi, kas izstrādāta Krievijā un tur pazīstama ar nosaukumu «по полной», iespējams apgūt vairākās apmācību firmās. Praktiskās nodarbības vada pieredzējuši speciālisti, kas metodes efektivitāti pārbaudījuši praksē jau 90. gados, bet ar teorijas pamatiem iepazīstina šo speciālistu advokāti.

Jaunā metode pagaidām nav sertificēta likumīgai lietošanai Latvijā, taču jaunā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) sola pie šī jautājuma risināšanas ķerties jau vistuvākajā laikā, ziņo informēti avoti. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas veikalā «Leiputrija» noslēgusies akcija «Pelni ar katru pirkumu!», kas sākās 25. februārī — tā sauktajā Pelnu dienā. Akcijas laikā veikals kopā ar pirkumiem realizējis vairāk nekā divas tonnas pelnu. ▼

Īsumā

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» («Moody’s») beidzot ir pazeminājusi arī pati savu ilgtermiņa reitingu depozītiem un parādsaistībām, sacīts piektdien izplatītajā paziņojumā. ▼

Īsumā

Globālās attīstības bankas vienojušās par līdz 25 miljardu eiro (17,57 miljardu latu) vērtu Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalsta plānu, kas nodrošinās likviditāti. Plāna rezultātā likviditātei tiks pakļautas gan bankas, gan uzņēmumi, gan pašas valstis. ▼

Neraugoties uz krīzi, turpina gadsimta projektu

Attēlā: skalojamā tvertne noslēdzošajā fāzē

Lai gan visā valstī izsludināts taupības režīms un strauji samazinājies pieejamo finanšu apjoms, pilsētas lauku teritorijā turpinās būvdarbi gadsimta projektā. Notiekošā kliedzošais cinisms pārsteidz pat pieredzējušus ekspertus.

«Ja viņi domā, ka Latvijas pilsoņi ir iebiedēti un klusējot noraudzīsies uz šo klaji savtīgos nolūkos veikto resursu šķērdēšanu, tad nākamā manifestācija Doma laukumā, krastmalā vai pie ēdnīcas «Pelmeņi XXL» var kļūt par nepatīkamu pārsteigumu,» nākotnes perspektīvas iezīmēja politologs, kurš nevēlējās atklāt savu īsto nodarbošanos.

Sazinoties ar projekta attīstītāju Krišu Kuprumu (36), PATIESI! uzzināja, ka tualetes remonts, kas ilgst jau kopš 1999. gada, un ko Kupruma sieva Elvīra tāpēc nodēvējusi par gadsimta projektu, tomēr tiks turpināts, jo materiāli iepirkti jau sen, savukārt Kuprumam šobrīd ir vairāk brīvā laika nekā jebkad, jo viņš kļuvis par bezdarbnieku. ▼

Godmanis aicinās veidot sieriņu rezerves

Attēlā: uzkrājumi

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aicinās valstī veidot sieriņu rezerves, lai tādā veidā sekmētu gan vietējo ražošanu, gan veicinātu sieriņu iegādes pieaugumu veikalos. Turpmāk sieriņus, kas kļūs netīri, iedzīvotājiem nāksies noglabāt personīgajās rezervēs, un nākamajā dienā vilkt kājās pilnīgi jaunus — tiesa, ar nosacījumu, ka tie ražoti Latvijas uzņēmumos.

Premjera pārstāvis portālam PATIESI! pastāstīja, ka patlaban ir svarīgi stimulēt sieriņu ražošanu, tādējādi iekustinot uzņēmumu jaudas. Ikviens papildu santīms, kas ekonomikā ieplūdīs no biežākiem sieriņu pirkumiem, veicinās straujāku naudas apgrozījumu, radot vēl ne vienu vien santīmu tirdzniecības un ražotāju uzņēmumu bilancē un valsts nodokļu ieņēmumos.

Līdz šim sieriņu ražotāji vairākkārt norādījuši uz problēmām savā nozarē. Tie uzsvēruši, ka, palielinoties nodokļiem, izejvielu izmaksām un banku jeb kredītdevēju uzstājībai, kā arī samazinoties sieriņu cenām, Latvijas vieglā rūpniecība var nonākt uz bankrota sliekšņa. Tas savukārt novedīs pie konkurences situācijas pasliktināšanās, kā rezultātā mūsu valsts iedzīvotāji būs spiesti iegādāties nekvalitatīvākus sieriņus par augstāku cenu, vai arī tikties ar ārvalstu investoriem vecos un cauros sieriņos, tādējādi nolemjot virkni finanšu projektu neveiksmei.

Premjera plāns ļauj rast izeju no krīzes, jo izveidotās sieriņu rezerves iedzīvotāji varēs izmantot tālā nākotnē, kad situācija Latvijas ekonomikā būs uzlabojusies. ▼

Šlesers: sastrēgumi samazināti, uzdevums izpildīts

Attēlā: ielas gandrīz tukšas

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (dzimis Leščinskis) intervijā pilsētas lauku teritorijas radiostacijai «Atmata FM» papildinājis savu paveikto darbu sarakstu ar neapstrīdamo faktu, ka Rīgā izdevies samazināt satiksmes sastrēgumus. Līdz šim ministrs pie saviem veikumiem pieskaitīja tikai pārbaudes par lidostas «Rīga» piemērotajām atlaidēm, «Latvijas Pasta» bankrotu, kas nebija tik šausmīgs kā varēja būt, kā arī pieaugušos ieņēmumus no sadārdzinātajām biļetēm pasažieru vilcienos.

Šlesers intervijā paskaidroja, ka Rīga ir tik liela, cik ir, un ielu platumu palielināt nav iespējams, tāpēc, stājies ministra amatā, viņš ķēries pie braucēju skaita samazināšanas. Situācija bija tāda, ka ekonomiskās augšupejas apstākļos aizvien vairāk cilvēku izvēlējās iegādāties automašīnas un tās izmantot, lai pārvietotos pilsētā, norādīja ministrs.

Pirmais plāns esot bijis atbrīvoties no cilvēkiem fiziski, veicinot viņu aizbraukšanu uz Īriju. Diemžēl netika ņemts vērā fakts, ka Rīgā dzīves apstākļi ir vislabākie valstī, tāpēc rīdzinieku īpatsvars starp izbraucējiem nebija liels. Tāpēc tika pieņemts plāns B: panākt ekonomikas krahu. Loģiski, ka, stāvoklim pasliktinoties, automašīnu kļūtu mazāk.

«Visi, ieskaitot Kalvīti, uzķērās uz «gāzi grīdā» aicinājuma, tāpēc krīze pienāca ātrāk un bija daudz smagāka,» ar labpatiku atcerējās Šlesers, «plāns izdevās lieliski.» Uz jautājumu, vai tika ņemta vērā plāna ietekme uz citām jomām, ministrs paskaidroja, ka viņa atbildība ir satiksme, un lai par citām jomām atbild tie, kam par tām jāatbild. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas gaļas cehs un pienotava kopīgi izveidojuši pārtikas produktu tirdzniecības zīmi «Liesais», ar kuru tiks marķēti budžeta klases pārtikas produkti ar samazinātu uzturvērtību. Produktu galvenā priekšrocība būšot īpaši ilgais derīguma termiņš — septiņi gadi. ▼

Īsumā

Kultūras ministrija (KM) nolēmusi likvidēt «Trīs brāļus», kas, kā zināms, ir novecojušas un mūsdienu prasībām neatbilstošas ēkas Vecrīgā. To remonts un uzturēšana ik gadu izmaksā milzīgu naudas summu. Lēmums atbilst valdības politikai par valsts funkciju optimizēšanu un ļautu ietaupīt administratīvos izdevumus, vienlaikus turpinot lielo kultūras objektu celtniecību. ▼

Zemkopību iekļaus ekonomikā

Attēlā: noslēpumainas aktivitātes ārpus pilsētas

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) paudis uzskatu, ka zemkopību būtu nepieciešams iekļaut ekonomikā. Roze publiskojis līdz šim maz zināmu faktu, ka zemkopībai ir ļoti liela loma tautsaimniecībā, jo mežizstrāde un kokapstrāde ieņem otro vietu Latvijas eksporta bilancē, savukārt pārtika ir trešā lielākā eksportējošā nozare.

Līdz šim zemkopība Latvijā tikusi uzskatīta par reliģisku rituālu, savādu vaļasprieku vai vienkārši barbarisku tautas tradīciju, tāpēc ministrijas loma bijusi neskaidra un konkrēta rīcība — gandrīz neiespējama. Pēdējā laika notikumi tomēr radījuši pietiekošu pamatu aizdomām, ka zemkopībai ir arī zināma praktiska nozīme.

«Kad redzam, kā zemnieki bankrotē, zemo piena iepirkuma cenu dēļ nespējot samaksāt kredītus, kas ņemti modernu fermu izveidei, jāsāk domāt, vai tas ir vienkāršs fanātisms, vai arī šiem notikumiem ir kāds plašāks ekonomisks konteksts, kam beidzot būtu jāsāk pievērst uzmanība,» nesteidzīgi malkojot piena kokteili, spriedis ministrs. ▼

Īsumā

Izglītības un zinātnes ministrijā tiek gatavoti ieteikumi labojumiem Latvijas skolām paredzētajās mācību grāmatās. Tie palīdzētu mazināt pesimismu attiecībā uz valsts ekonomikas stāvokli un novērstu panikas izcelšanās risku. Piemēram, vārdus «Ahilejs», «Galilejs», «Demokrīts» un «jubileja» grāmatās ieteikts nomainīt pret «Ahiaugšs», «Galiaugšs», «Democēls» un «jubiaugša». ▼

Roze: aktīvāka diršana valsts mežos vidi neapdraud

Attēlā: mežs

Diršanas apjomu palielināšana valsts mežos nekādā veidā neapdraud vides aizsardzības intereses, uzskata zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

«Nav taisnība apgalvojumiem, ka, palielinot diršanu valsts mežos galvenajā cirtē par 4 miljoniem kubikmetru, plašas mežu teritorijas nokaltīs. Jau šobrīd mums ir ļoti daudz meža platību, kurās diršana līdz šim vēl ne reizi nav veikta, atskaitot nebūtisku apjomu, ko nodrošina meža zvēri. Un mežs paliek neizmantots, noveco, apaug ar ķērpjiem, zaudēdams savu vērtību ekotūristu acīs,» paudis ministrs.

Zemkopības ministrijas veiktais pētījums apliecina, ka viena no pievilcīgākajām Latvijas īpašībām ārvalstu viesu acīs ir iespēja nokārtot dabiskās vajadzības maksimāli dabiskā veidā.

Ministrs atzīmējis, ka jau ir izvērtēta diršanas palielinājuma par aptuveni 20% ietekme gan uz vidi, gan tautsaimniecību, gan meža resursiem kopumā, un nekādu apdraudējumu nevienā no nosauktajām jomām tas nerada. ▼

Īsumā

Drosmīgu soli tuvāk dabai draudzīgām uzņēmējdarbības formām spēris pilsētas lauku teritorijas veikals «Leiputrija». Ja citi veikali piedāvā t. s. «bioplastmasas» maisiņus, kas atšķirībā no ierastajiem sadalās jau viena gada laikā, tad «Leiputrijā» pieejamie maisiņi sadalās, tiklīdz tajos tiek ielikti pirkumi. ▼