PATIESI!

Īsumā

Savā ceļā apgāzdams aiz muguras esošās mēbeles, nogāzdams no kājām nepamanītus ministrus un Valsts kancelejas darbiniekus, piektdien atkāpies Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC). Atkāpjoties samīta arī biroja tehnika un daži telpaugi. ▼

Īsumā

Lai gan aktuālās teritoriālās reformas ietvaros joprojām atklāts ir jautājums, kura pilsēta kļūs par Latvijas jauno galvaspilsētu, pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajām politisko spēku neformālajām konsultācijām par vadošo kandidāti negaidīti ir izvirzījusies Rīga. ▼

Godmanis aicinās veidot sieriņu rezerves

Attēlā: uzkrājumi

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aicinās valstī veidot sieriņu rezerves, lai tādā veidā sekmētu gan vietējo ražošanu, gan veicinātu sieriņu iegādes pieaugumu veikalos. Turpmāk sieriņus, kas kļūs netīri, iedzīvotājiem nāksies noglabāt personīgajās rezervēs, un nākamajā dienā vilkt kājās pilnīgi jaunus — tiesa, ar nosacījumu, ka tie ražoti Latvijas uzņēmumos.

Premjera pārstāvis portālam PATIESI! pastāstīja, ka patlaban ir svarīgi stimulēt sieriņu ražošanu, tādējādi iekustinot uzņēmumu jaudas. Ikviens papildu santīms, kas ekonomikā ieplūdīs no biežākiem sieriņu pirkumiem, veicinās straujāku naudas apgrozījumu, radot vēl ne vienu vien santīmu tirdzniecības un ražotāju uzņēmumu bilancē un valsts nodokļu ieņēmumos.

Līdz šim sieriņu ražotāji vairākkārt norādījuši uz problēmām savā nozarē. Tie uzsvēruši, ka, palielinoties nodokļiem, izejvielu izmaksām un banku jeb kredītdevēju uzstājībai, kā arī samazinoties sieriņu cenām, Latvijas vieglā rūpniecība var nonākt uz bankrota sliekšņa. Tas savukārt novedīs pie konkurences situācijas pasliktināšanās, kā rezultātā mūsu valsts iedzīvotāji būs spiesti iegādāties nekvalitatīvākus sieriņus par augstāku cenu, vai arī tikties ar ārvalstu investoriem vecos un cauros sieriņos, tādējādi nolemjot virkni finanšu projektu neveiksmei.

Premjera plāns ļauj rast izeju no krīzes, jo izveidotās sieriņu rezerves iedzīvotāji varēs izmantot tālā nākotnē, kad situācija Latvijas ekonomikā būs uzlabojusies. ▼

Īsumā

Februāra sākumā Rīgā notikušos zemnieku protestus daži nodīrātu govju galvu tirgotāji izmantojuši savas produkcijas reklamēšanai, trešdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, raksta pilsētas lauku teritorijas laikraksts «Druvas taka». ▼

Velns: Godmaņa ellē nav

Attēlā: ieeja ellē ir no šīs puses

Par spīti premjerministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) apgalvojumiem, kas viņš jau ir ellē, speciālisti, kas visciešāk saistīti ar elles ikdienas apkopi un apgādi, šo faktu kategoriski noliedz. Kā PATIESI! pavēstīja vecākais Velns, Godmaņa ierašanās ellē noteikti būtu reģistrēta grāmatvedības dokumentos, piemēram, elles iedzīvotāju reģistrā un potēšanas sarakstā. Pēc televīzijā izskanējušās informācijas ierosināta dienesta izmeklēšana, kuras rezultātā secināts, ka Godmanis nekādi nebūtu varējis ielavīties ellē nepamanīts.

«Es nezinu, kurš viņš ir, bet šeit viņa nav. Ja viņš runā par elli, tad nezinu, par kādu vēl elli viņš runā, jo, cik zinu, elle ir tikai viena. Līdz ar to Godmaņa izteikumi labākajā gadījumā nosaucami par improvizāciju, bet ļaunākajā — par apzinātu patiesības sagrozīšanu,» komentēja Velns. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmējot, ka Godmanim ceļš uz elli būtu slēgts, Velns norādīja. Tieši pretēji: premjera sagaidīšanai viss jau ir sagatavots, un Godmaņa ierašanās noteikti sagādās elles iedzīvotājiem ne mazumu prieka. Nav izslēgtas pat spontānas masu svinības, pieļāva Velns. ▼

Īsumā

Pēc pārmaiņām valdībā šovakar steigšus ticis mainīts kādas pazīstamas ziņģes teksts. Tagad tas skan šādi: «Trīs vītuši foto un mazs smaidošs Roze — tas viss, kas no laimes vēl atmiņā man.» ▼

Īsumā

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, ko PATIESI! sniedza droši avoti valdībā, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) ir viesojies Japānā ar nolūku apgūt tradicionālo pašnāvības metodi — harakiri jeb sepuku, ko samuraji agrākajos laikos izmantoja kā pēdējo iespēju glābt savu godu. Šodien Godmanis kādā Rīgas rajona viesnīcā ar harakiri noslēpumiem iepazīstina vairākus desmitus valdošās koalīcijas politiķu. ▼

Īsumā

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai par nākamās valdības vadītāju arī varētu kļūt Ivars Godmanis, ir principiāli un nelokāmi paziņojis, ka varot jau darīt visādi. ▼

Īsumā

Saskaņā ar neoficiālu informāciju starp aizturētajiem Vecrīgas demolētājiem bijuši arī trīs valdošās koalīcijas deputāti. Viņi vieni no pirmajiem raidījuši bruģakmeņus Saeimas logos. «Tā bija mana viskarstākā vēlēšanās. Ja jūs zinātu, kā man šī ēka ir noriebusies,» PATIESI! korespondentam atzina deputāts, kurš vēlējās palikt starp tautai nepazīstamajiem. ▼

Īsumā

Neatkarīgu drošības ekspertu grupa piestādījusi «Parex bankai», Rīgas municipalitātei un Saeimas kancelejai rēķinu par saviem pakalpojumiem un slēdzienu, kurā teikts, ka «pēc mūsu vakar vakarā veiktās rūpīgās pārbaudes atklājās, ka ēku logi ir pārāk neizturīgi, bruģis pārāk viegli izlaužams un «Rīgas Balzama» produkcija pārāk garšīga, lai mēs varētu dot pozitīvu atzinumu par drošības situāciju Vecrīgā.» ▼

Īsumā

Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji ir vienisprātis, ka šodien plānoto akciju Doma laukumā neorganizē valdošā koalīcija. ▼

Īsumā

Finanšu ministrija izplatījusi paziņojumu, ka līdzekļu ekonomēšanas nolūkā ticis apturēts līdzfinansējums Eiropas Savienības projektam «Latviešu tauta». ▼

Īsumā

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piekritis Valsts prezidenta Valda Zatlera viedoklim, ka valdību nepieciešams atjaunot. Pirmās kosmētiskās operācijas ieplānotas janvāra beigās, bet jau šonedēļ ministri uzsāks cilvēka augšanas hormona un botulīna toksīna injekciju kursu. ▼

Īsumā

Valsts valodas centrs par Valsts valodas likuma pārkāpumiem sodījis divas Rīgas jūras līcī ieklīdušas medūzas un vienu pusaugu mencu, informēja Valsts valodas centra sabiedrisko attiecību speciālisti. Medūzas nelietoja valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. ▼

Zemkopību iekļaus ekonomikā

Attēlā: noslēpumainas aktivitātes ārpus pilsētas

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) paudis uzskatu, ka zemkopību būtu nepieciešams iekļaut ekonomikā. Roze publiskojis līdz šim maz zināmu faktu, ka zemkopībai ir ļoti liela loma tautsaimniecībā, jo mežizstrāde un kokapstrāde ieņem otro vietu Latvijas eksporta bilancē, savukārt pārtika ir trešā lielākā eksportējošā nozare.

Līdz šim zemkopība Latvijā tikusi uzskatīta par reliģisku rituālu, savādu vaļasprieku vai vienkārši barbarisku tautas tradīciju, tāpēc ministrijas loma bijusi neskaidra un konkrēta rīcība — gandrīz neiespējama. Pēdējā laika notikumi tomēr radījuši pietiekošu pamatu aizdomām, ka zemkopībai ir arī zināma praktiska nozīme.

«Kad redzam, kā zemnieki bankrotē, zemo piena iepirkuma cenu dēļ nespējot samaksāt kredītus, kas ņemti modernu fermu izveidei, jāsāk domāt, vai tas ir vienkāršs fanātisms, vai arī šiem notikumiem ir kāds plašāks ekonomisks konteksts, kam beidzot būtu jāsāk pievērst uzmanība,» nesteidzīgi malkojot piena kokteili, spriedis ministrs. ▼