Attēlā: … – 05.12.2006
Dziļās sērās paziņojam, ka bīstamie Latvijas ceļi prasījuši kārtējo upuri. Naktī no pirmdienas uz otrdienu nezināma automašīna ir notriekusi reti sastopamo ziemeļpūci (Strix nebulosa), kas bez atstarotāja šķērsoja ceļa braucamo daļu.
Putna smalkais dzīves pavediens ir pārtrūcis pusē. Dziesma apklususi, spārna vēziens apstājies, un lielo, vienmēr naiva izbrīna pilno acu spožo skatienu izdzēsusi nāves nakts.
Latvijas dabas mīļotājiem, kā arī visiem floras un faunas pārstāvjiem, kas jau bija paguvuši pieņemt ziemeļpūci kā savējo, tas ir neatsverams zaudējums.
Šodien jau kopš paša rīta nebeidzama putnu, dzīvnieku, cilvēku, zivju, augu un minerālu straume plūst uz Dabas muzeju, kur taksidermijas darbnīcā ir iespējams atvadīties no aizgājējas. ▼
Kārtējā improvizētajā Nirnbergas procesā, ko Ādolfam Hitleram vakar ellē sarīkoja velni, fīrers savu noziegumu attaisnošanai atkal izmantoja vecumveco aizbildinājumu, ka viņu slikti ietekmējusi vide, jo ko gan varot gaidīt no cilvēka, kam apkārt nav bijis neviena kārtīga cilvēka — vieni vienīgi fašisti! ▼
Tā kā Salaspils memoriāls atrodas tālu no centra, tūristu ērtībām paredzēts izveidot tā miniatūru variantu, ko iekārtos atsevišķā istabā Latvijas vēstures muzejā. Virs minimemoriāla ieejas būs uzraksts «Aiz šīm durvīm vaid grīda». ▼
Attēlā: pats
Aigars Kalvītis (TP) šorīt noliedzis, ka.
«Šī jautājuma sakarā ir dzirdēts milzum daudz absurdu baumu, jo mediji. Varu apliecināt, ka šāda veida informācijas man līdz pat šim brīdim nebija, tāpēc. Protams, ka nedrīkst, nebija nemaz domāts un pat nav iespējams steigā pieņemt lēmumu par tik sarežģītu jautājumu un tik lielām summām, kas mērojamas. Jau vistuvākajā laikā valdībā tiks apspriests, un, es ceru, arī apstiprināts jauns likumprojekts, kas ļaus. Neviens nav ideāls, mēs visi pieļaujam kļūdas, tomēr es. Arī sabiedrībai jāsaprot, ka agri vai vēlu. Šobrīd, pateicoties koalīcijas vienotībai, ir īstais brīdis, lai!» pavēstīja Ministru prezidents. ▼
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteroloģijas aģentūra brīdinājusi dārzkopjus un lauksaimniekus, ka decembrī iespējamas salnas, tāpēc pastāv risks, ka var nosalt vairāku kultūraugu sugu jaunie dzinumi un nule kā izplaukušie ziedi. ▼
Vakar, pirmajā adventē, uz Rīgas galvenās Ziemassvētku egles atklāšanu Rātslaukumā pulcējās vairāki simti egļu astoņzobu mizgraužu. ▼
Pērn Adventes nedēļās ugunsdzēsēji dzēsa 15 ugunsgrēkus, kas izcēlās tieši no Adventes vainagos iedegtām, bez uzraudzības atstātām svecēm.
(No DELFI.) ▼
Attēlā: eksotiska izklaide tūristiem
Pretēji līdzšinējām tradīcijām pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Vītauts Rancāns (46) devies gadskārtējā izklaides braucienā gandrīz mēnesi ātrāk nekā citus gadus. «Ideja ir tāda, ka reizi gadā vajag sevi nedaudz palutināt,» pastātīja Rancāns. Izklaides braucienā viņš devās nu jau sesto gadu. Līdz šim Rancāns vērienīgo pasākumu centies pieskaņot Ziemssvētku laikam, taču šogad pieņēmis lēmumu ierasto kārtību mainīt un devies braucienā novembra pēdējās dienās.
«Tā jau varētu varbūt braukt arī vairākas reizes gadā, taču neslēpšu, ka šis brauciens krietni vien iesit pa kabatu, tāpēc visu gadu tam rūpīgi jāgatavojas,» pastāstīja Rancāns. «Taču novembrī sapratu, ka es varu to atļauties. Un tad jau līdz pozitīva lēmuma pieņemšanai bija atlicis tikai viens solis.»
Ikdienā Vītauts Rancāns strādā pilsētas lauku teritorijas koka šķeldas cehā. Viņš ir vienīgais ģimenes apgādnieks, jo viņa sieva Iluta drīzumā laidīs pasaulē jau ceturto Rancānu ģimenes atvasīti.
«Tā, protams, ir liela atbildība, tomēr ir tradīcijas, kurām jāpaliek nemainīgām. Tāpēc katru mēnesi atlicinu pa latiņam, pa diviem savam gadskārtējam braucienam.» Braucienos, kā likums, Rancāns dodas viens pats. «Tā ir vienīgā reize gadā, kad es varu sakārtot savas domas, pabūt vienatnē ar sevi arī tādā tīri garīgā plāksnē,» tā Rancāns.
Par tradicionālo izklaides brauciena mērķi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir kļuvis «Lido Vērmanītis». Gadu gaitā Rancāns mērķtiecīgi ir nolēmis izmēģināt visu, ko piedāvā šis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. «Man patīk, ka tur nekas nemainās. Ēdienkarte ir tāda pati kā pašā sākumā. Līdz ar to nav iespējams apjukt. Es zinu, ka esmu jau baudījis kāpostu tīteņus, aknu plācenīšus, liellopa siteni, karbonādi ar dārzeņiem un zivs kotleti. Šogad nolēmu paeksperimentēt un paņēmu cūkgaļas šašliku. Nākamajam gadam esmu noskatījis karbonādi ar sieru. Bet pēc tam, pēc tam jau redzēs,» smej Rancāns. ▼
Tā kā Vaires Vīķes-Freibergas dzimšanas diena sakrīt ar starptautisko AIDS dienu, visi vīrieši, kas vakar ieradās uz svinībām pie prezidentes, bija uzvilkuši prezervatīvus, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību šai sāpīgajai problēmai. ▼
«Es nevaru atļauties tādas lietas Kara muzejā,» skaidrojot «Dienai» muzeja zinātniskās padomes pēkšņo atteikumu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem rīkot izstādi Pāvilostas Pelēkās kāpas aizstāvībai, saka direktore Aija Fleija. «Muzeja vadība gribēja cenzēt mūsu izstādi — neizlikt dažus darbus, faktiski pusi ekspozīcijas,» Dienai teic LMA studentu pašpārvaldes vadītājs Ronalds Jaunzems.
A. Fleija bijusi šokēta, šorīt izstādei atvēlētajā muzeja lielākajā zālē pie centrālās sienas ieraugot sešus ap trīs metru augstus gleznojumus, kuros daļēji attēlotas vīriešu muguras ar dibenu kā galveno akcentu. Tā kā pie vienošanās par telpu atvēlēšanu zaļajai izstādei bijusi runa par kāpas gleznojumiem, fotogrāfijām un videomateriāliem, direktore sasaukusi zinātnisko padomi, kas nolēmusi šādu «dibenu izstādi» neatļaut. Studenti teic, ka visi darbi veidoti ar dabas aizsardzības ideju, lai gan nepaskaidro, kā kailās pēcpuses aizstāv kāpu.
(No laikraksta «Diena».) ▼
Attēlā: sapieri Ādažos neitralizē bīstamo literatūru
Noslēgusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grāmatu krātuves — repozitārija — izveide Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakrogā, kur apdzīvotā vietā priežu mežā bija slepens padomju armijas militārs objekts ar dažādām būvēm — arī maskētiem pazemes bunkuriem, kuros glabātas kaujas raķetes un citi ieroči.
Jau drīzumā bunkurā tiks izvietotas retās un nepieprasītās grāmatas, savukārt kaujas raķetes un citi ieroči pārvesti uz Rīgu un novietoti zem jaunceļamās LNB ēkas Pārdaugavā. ▼
Attēlā: noslēpuma atrisināšanai uzaicināti labākie speciālisti
Aizvadītajā vakarā pagaidām neskaidros apstākļos Pāvilostas pelēkā kāpa ir mainījusi savu izskatu un tagad ir rozā krāsā. Dabas aizstāvjiem ir divas versijas par notikušo.
Pirmkārt, lai gan Pāvilostas pelēkā kāpa ir platākā pelēkā kāpa Latvijā, tā tomēr nav vienīgā. Iespējams, Pāvilostas pašvaldība nolēma kļūt par pasaulē vienīgās rozā kāpas piesaistīto tūristu nestās peļņas apsaimniekotāju.
Otrkārt, vēl pavisam nesen lielīgās reklāmās dzirdējām, ka veikalos «K-rauta» var nopirkt tik daudz krāsas, ka ar to varētu nokrāsot platības ģeogrāfiskos mērogos. Nav izslēgts, ka tirgotāji no vārdiem ir pārgājuši pie savu iespēju demonstrēšanas dzīvē. Vecās, pelēkās un garlaicīgās kāpas pārvēršana stilīgā tūrisma objektā būtu mārketinga ziņa visiem, kas vēlas ar remonta palīdzību uzlabot vidi ap sevi.
Iespējams, ka abas versijas patiesībā ir viena un tā pati versija, un ļaundari ir rīkojušies saskaņoti. ▼
Šodien neviena jauna ziņa PATIESI! netika publicēta, jo drošības dienesti, izmeklējot, kā mūsu rīcībā varēja nonākt slepenā informācija, ko publicējām NATO sammita laikā, konfiscēja redakcijas datorus, un normālu portāla darbu no datu rezerves kopijām izdevās atjaunot tikai vēlu vakarā. ▼
PATIESI! aptaujātie mūzikas eksperti atzina, ka koncertā, ko par godu NATO sammitam Latvijas Nacionālajā operā rīkoja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, mūziķi ir laiduši kā pēc notīm. ▼
Attēlā: viss varēja būt arī tā
Noslēgusies vērienīga aptauja, kuras mērķis bijis noskaidrot, kāpēc vairums darbaspējīgā vecumā esošo Latvijas iedzīvotāju strādā. Kā pieļauj pēc PATIESI! pasūtījuma aptauju veikušās firmas «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis, līdzšinējos priekšstatus nāksies radikāli pārskatīt.
Atbildot uz jautājumu, «Kas jūs motivē izvēlēties darba devēju?», vairums aptaujāto vispirms minējuši iespēju nesteidzoties un bez maksas lietot ātru internetu.
Tai seko atbildes «Garlaicības kliedēšana», «Iespēja iepazīties ar seksa partneriem», «Iespēja uz laiku aizbēgt no ģimenes», «Sevis pierādīšana» un «Visi tā dara». Pārējās atbildes saņēmušas vien dažus procentus balsu. «Nauda» ir četrpadsmitajā vietā ar 2,7% atbilžu.
Kā norāda Freimanis, aptaujas rezultāti izskaidro salīdzinoši straujo atalgojuma pieaugumu, kas ievērojami pārsniedz darba ražīguma augšanu: «Darba devēji nesaprot, kas patiesi motivē darba ņēmējus, tāpēc vienkārši ceļ algas, pretī prasot lielāku atdevi. Bet rezultāta nav! Aug inflācija, efektivitāte samazinās, bet darbinieki kā bija neapmierināti, tā arī ir, un pie pirmās iespējas maina darbavietu! Piedāvājot izklaides iespējas, bezmaksas alkoholu un atļaujot vairāk brīvības seksa ziņā (piemēram, iekārtojot īpašas telpas), ar daudz mazākiem tēriņiem varētu panākt, ka cilvēki rautin rautos strādāt un darītu visu, lai tikai nezaudētu savu darbu.» ▼
