Šodien izplatījumā dosies Ķīnas kosmosa kuģis ar trim «taikonautiem», no kuriem viens misijas laikā veiks arī pirmo ķīniešu izgājienu atklātā kosmosā. Kā ziņo galaktiskie mediji, tuvējo zvaigžņu sistēmu valdības jau paudušas bažas par iespējamo demogrāfiskās situācijas attīstību, ja apstākļi atklātajā kosmosā izrādītos ķīniešiem pieņemami. ▼

Attēlā: Indijā izsīkusi pēdējā kanalizācijas caurule
Tā vien šķiet, ka pēdējā pusgada notikumi iezīmē daudzu pamazām veidojušos problēmu saplūšanu vienā veselā. Runa, protams, ir par globālo sasilšanu, energoresursu dārdzības pieaugumu, ASV finanšu krīzi un Latvijas ekonomikas straujo piezemēšanos. Kā mums, parastiem cilvēkiem, vajadzētu rīkoties šajā grūtajā laikā?
Diemžēl nav citas izejas kā pārskatīt līdzšinējo nenopietno attieksmi pret savu līdzdalību oglekļa izmešu vairošanā, apturēt un pavērst pretējā virzienā neapdomīgo aizņemšanos, un pielikt punktu izšķērdīgajam dzīvesveidam. Ir tik daudz iespēju dot savu ieguldījumu planētas ekosistēmas un ekonomikas atveseļošanā!
Sāksim ar bīstami augstajiem apkures tarifiem. To ietekmi uz ikviena iedzīvotāja maciņu var apturēt! Paraugieties apkārt vērīgi. Ja dzīvojat daudzdzīvokļu namā, pastāv liela varbūtība, ka cauri jūsu dzīvoklim stiepjas tā dēvētās «trubas». Kā izrādās, tieši apkures trubas ir galvenais augsto rēķinu cēlonis. Ja vēl nav uzsākta apkures sezona, aizmetiniet tās, un dārgā siltuma zudumi visos jūsu kāpņu telpas dzīvokļos nekavējoties tiks novērsti. Ja apkures sezona jau ir sākusies, arī aizmetiniet. Būs grūtāk, bet ne neiespējami. Pēc tam vienojieties ar citu dzīvokļu īpašniekiem, ka visi ziemosiet vienā dzīvoklī. Tad gaisu sildīs jūsu ķermeņu siltums, un nekāda apkure nemaz nebūs nepieciešama. Tieši šādu metodi izmanto eskimosi, kas ziemā lieliski jūtas pat ledus alās. Padomājiet par atbilstošu apģērbu. Viens kažoks ļauj pazemināt komforta temperatūras līmeni par 20 grādiem, attiecīgi divi par 40, bet trīs — par 60 grādiem.
Pārtikas ražošana ir iemesls mežu izciršanai un planētas virsmas erozijai. Lai izaudzētu produktus, it īpaši gaļu, nogādātu tos no laukiem līdz ražotājam un pēc tam līdz veikalam, tiek sadedzināts milzums degvielas. Sāciet ēst mazāk un lietojiet uzturā lētāku pārtiku. Tas būs arī labs atspaids ģimenes budžetam. Ideālā gadījumā ēdiet tikai katru otro vai trešo dienu. Kad sāks birt lapas, savāciet tās. Izžuvušas lapas ne vien var lieliski kalpot par siltumizolācijas slāni jūsu dzīvoklī, bet ir arī vērtīgs vitamīnu avots.
Ar ūdens daudzumu, ko mēs katrā mazgāšanās reizē vienkārši iztecinām kanalizācijā, sausuma skarto apgabalu iedzīvotāji varētu izdzīvot mēnesi. Ja domājat par planētas nākotni, centieties mazgāties pēc iespējas retāk. Netīrās vietas lieliski iespējams notīrīt, vienkārši paberžot ar mitru dvieli. Pēc kāda laika jūs iemācīsieties panākt tādu pašu efektu arī ar sausu dvieli vai nagiem.
Veļas pulveris, ko bieži vien lietojam pārmērīgi, pamazām nogalina Baltijas jūru, tāpēc mazgājiet drēbes pēc iespējas retāk un mazākā daudzumā ūdens, turklāt neizmantojot veļas pulveri. Mazs ieteikums: ja kādas drēbes šķiet netīras, vienkārši nolieciet tās malā. Varu garantēt, ka agrāk vai vēlāk izrādīsies, ka tās ir tīrākas par tām, kas jums būs mugurā.
Līdzīga pieeja palīdzēs ietaupīt arī degvielu. Nebrauciet ar automašīnu. Pārdodiet to. Nebrauciet ar sabiedrisko transportu. Tas tērē enerģiju un piesārņo vidi tieši tāpat kā vieglās automašīnas. Uz darbu dodieties skriešus vai ar slēpēm. Tomēr uzmanieties no pārmērīgas elpošanas — tādā veidā jūsu organisms ražo daudz globālo sasilšanu veicinošās ogļskābās gāzes.
Jūs neticēsiet, cik daudz naudas šādi iespējams ietaupīt! Bet ietaupīto naudu noguldiet «Parex bankas» «Maxi kontā».
Jūsu Māris Olte. ▼

Attēlā: gala izvēle bija pamatīgs atvieglojums
Pamazām norimstoties kņadai ap Ivara Godmaņa, «Queen» un Pola Rodžersa kopīgi atskaņoto dziesmu koncertā 19. septembrī, atklātībā nonāk aizvien jaunas detaļas saistībā ar šī notikuma aizkulisēm.
Premjerministrs, pirms koncerta apspriežot ar mūziķiem jautājumu, kuras dziesmas laikā sēsties pie bungām, esot nosaucis savas iecienītākās «Queen» dziesmas. To vidū esot bijušas tādas kompozīcijas kā «Keep Yourself Alive», «All Dead, All Dead», «It’s a Hard Life», «Was It All Worth It» un «Under Pressure».
Tikai ārkārtēja premjera padomnieku iejaukšanās esot ļāvusi izglābties no sabiedrisko attiecību katastrofas, vienojoties par optimistisko, tomēr diezgan neitrālo grupas «Free» dziesmu «All Right Now». ▼
Pilsētas lauku teritorijā rīt tiks dibināts Saeimas fanu klubs. Kluba dibināšanas iniciators, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Dzintars Pukers (23) sarunā ar PATIESI! atzina, ka kluba mērķis esot regulāri aicināt uz tikšanos deputātus un kļūt par pasaulē izplatīto komēdijas klubu analogu Latvijā. ▼

Attēlā: vislabākā Satversmes aizsardzība ir uzbrukums
Mediju uzmanības lokā nonācis jauns pavērsiens lietā par VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanu 2007. gada 21. maijā. Kāds aculiecinieks fiksējis faku, ka dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā — tikai apmēram 10 metru attālumā no ievainotā V. Vaškeviča — atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns. Līdz šim oficiālās iestādes, aizbildinoties ar slepenību, šim fakam nav devušas pamatotu skaidrojumu.
Drīz pēc tam notikuma vietā ieradās daudzi cilvēki, un liecinieks nav redzējis, kad un kādā virzienā A. Sparāns atstāja laukumu. «Katrā ziņā šaubos, ka šis cilvēks varēja ierasties, reaģējot uz sprādziena faku. Viņš, visticamāk, atradās tiešā nozieguma vietas tuvumā arī sprādziena brīdī, fak,» ir pārliecināts aculiecinieks. ▼
Latvijas astronomi ir veikuši sensacionālu atklājumu: viņiem izdevies nofotografēt zvaigzni, kas atrodas tikai 150 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Uz vienas no planētām, kas riņķo ap zvaigzni, varētu būt dzīvībai labvēlīgi apstākļi. Astronomi jau visdrīzākajā laikā varētu uzsākt šīs planētas virsmas fotografēšanu. ▼
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ēriks Buka (38) paziņojis, ka ir uzvarējis cīņā ar nikotīnu. «Esmu izcīnījis uzvaras daudzās cīņās, sākot jau no kautiņiem skolas gadiem, un beidzot ar neseno algas pielikuma izcīnīšanu darbā. Vienmēr man līdzās ir bijusi un palīdzējusi uzticamā sabiedrotā — cigarete, un ceru, ka tā tas būs arī turpmāk,» pateicību pauda Buka. ▼

Attēlā: tev būs dzīvot, tev būs mirt
Rīga, XIV maijs, aģentūra UTT. Ministru prezidents otrdien plašsaziņas līdzekļiem paziņoja, ka pēc skarba un nogurdinošā iekšēja dialoga ar sevi un savu sirdsapziņu tomēr nolēmis likvidēt trīs ministrus. Likvidējamie ministri būs divi vīrieši un viena sieviete: Normunds Broks, Oskars Kastēns un Signe Bāliņa.
Valdības vadītājs stāstīja, ka tas nepieciešams taupības nolūkos. «Laikā, kad valstī ir taupības režīms, dažkārt nākas pieņemt arī šādus nepopulārus lēmumus. Tomēr valsts pārvaldē es balstos pēc principa: ir ministrs — ir problēma, nav ministra — problēmas,» tā Godmanis.
Premjers arī pieļāva iespēju, ka nākotnē pēc novadu reformas būs nepieciešamas vēl kādas izmaiņas, piemēram, sakrustot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu ar Vides ministru Raimondu Vējoni. ▼

Attēlā: «Swedbank» logo un Latvijas Universitātes ģerbonis
Kopš šodienas «Hansabankas» nosaukums Latvijā ir «Swedbank». Attiecīgi mainīts arī bankas logo: tagad tajā uz apļa fona ir redzams ozols. Diemžēl Latvijā šis simbols jau tiek plaši izmantots, kam visuzskatāmākais piemērs ir Latvijas Universitātes ģerbonis. Kā vēsta neoficiāli informācija, jau sāktas konsultācijas ar juristiem par iespēju vērsties pret «Swedbank», kura savu logo Latvijā ir reģistrējusi daudz vēlāk par universitāti.
Par iespējamajām sankcijām domā arī Latvijas Banka, jo «Swedbank» logotipā saskata līdzību ar ozolu, kas attēlots uz piecu latu banknotes. «Ozols un nauda, tā ir kombinācija, kas šobrīd reģistrēta kā Latvijas valūtas vizuālā tēla sastāvdaļa. Ir skumji, ka zviedru banka piesavinās citas valsts finanšu sistēmas atribūtus, maldinoši norādot uz savu īpašo lomu starp Latvijas bankām,» norādīja informēts avots Latvijas Bankā. ▼

Attēlā: profesionalitāte ir svarīga it visā
Rīga, XVILIVVXI maijs, aģentūra UTT. Šodien aģentūrai UTT kāds ekonomikas eksperts, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, pastāstīja, ka esot noskaidrojis īsto iemeslu, kāpēc ceļas tarifi.
Eksperts: «Tas ir tāpēc, ka galvenā valsts tarifu regulatore atkarīga no azartspēlēm. Kā šodien vēsta Neatkarīgā, galvenā valsts tarifu regulatore Valentīna Andrējeva jau piecus gadus spēlē spēļu automātus. Pēdējos gados ievērojami augušas viņas parādsaistības.»
«Es kādu dienu vēroju, ka V. Andrējeva iznāk pa Ekonomikas ministrijas durvīm, kur atrodas arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas telpas, un dodas uz Krišjāņa Barona ielu. Pretim Leļļu teātrim spēļu zālē «Olympic», pārsēžoties pie dažādiem automātiem, regulatore pavada nepilnu pusstundu un azartspēļu aparātos pazūd dažādas vērtības banknotes. Kuras pēc manā rīcībā esošās informācijas ir tās pašas banknotes, ko iedzīvotāji ir samaksājuši tarifos,» tā eksperts. ▼

Attēlā: līdz šim stāvoklī bijis tikai viens «vīrietis»
Šovakar LNT ziņu sižetā par Vislatvijas talku «Par tīru Latviju» novērojamās negaidītās izmaiņas Valsts prezidenta Valda Zatlera citkārt tik šmaugajā augumā bija vairāk nekā skaidra liecība par vēderā briestošo jauno dzīvībiņu. Redakcijas vārdā sirsnīgi sveicam! ▼
Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņojis, ka Latvijā ir visdārgākais aparāts ne tikai Baltijā, bet arī visā Eiropā. Tomēr, par spīti žurnālistu lūgumiem, bankas prezidents atteicies aparātu nodemonstrēt. ▼

Attēlā: Rīgas pils pēc rekonstrukcijas
Katra meitene sapņo kļūt par princesi. Kura gan nav gribējusi dzīvot pasaku pilī, griezties dejā, nēsāt īstus «Swarovski» juvelierizstrādājumus un varbūt pat apprecēt pašu Valdi Zatleru? LNT šovā «Latvijas princese» jau vairākas nedēļas no kandidātēm tiek izraudzīta Latvijas valsts galvas nākamā sieva.
Šova ideja radās pēc tam, kad sāka klīst baumas par Valda Zatlera neapmierinātību ar pašreizējās sievas Lilitas cienījamo vecumu, kā arī sabiedrībā valdošajām aizdomām par viņas nozīmīgo lomu, iespējams, nelikumīgo līgumu slēgšanas un varbūt arī «pateicību» ņemšanas skandālos. Tāpēc, lai attīrītu savu, un, līdz ar to, arī valsts tēlu, prezidents nolēma piekrist drosmīgajai šova iecerei.
Pārraidē dalībniecēm ir jāliek lietā gudrība, izveicība, šarms un grācija. Topošās Latvijas princeses mācās dejot, ģērbties un iziet sabiedrībā, izdzīvojot satraucošas situācijas un negaidītus pavērsienus, bez kādiem nav iedomājama prezidenta sievas ikdiena. Meitene, kas uzvarēs šovā, būs pierādījusi, ka ir iekarojusi Latvijas iedzīvotāju uzticību un mīlestību.
Valsts prezidenta aizņemtības dēļ šovu vada dejotājs Valdis Škutāns. Viņš šai lomai izraudzīts galvenokārt vārda dēļ — meitenes jau šobrīd var sākt apgūt nepieciešamās intonācijas, ar kādām teikt vārdus «Valdi… O, Valdi!» ▼
Vispasaules dabas fonds nācis klajā ar satraucošu informāciju: gandrīz visās pasaules jūrās un okeānos daudzi tūkstoši jūras zīdītāju šobrīd atrodas uz izniršanas robežas. ▼
Kategorija: Daba • 5 komentāri

Attēlā: iesaldēšanai sagatavota galva
Ministru prezidents šorīt aģentūrai UTT sniedza nelielu interviju par valdības lēmumu iesaldēt valsts sektorā strādājošos.
— Kāpēc jūs laikus nerunājāt ar arodbiedrībām un nemēģinājāt tās sagatavot tik krasam paziņojumam par iedzīvotāju iesaldēšanu?
— Tāpēc, ka mēs nepārtraukti aktualizējam esošo situāciju. Un tā, vēl nebūdama iesaldēta, ir ļoti tekoša. Otrkārt, mēs līdz pēdējam brīdim valdībā apspriedām divus variantus. Viens variants — apmēram 7% valsts sektorā strādājošo iedzīvotāju iesaldēšana, otrs — visu iedzīvotāju iesaldēšana. Jo skaidrs, ka tāda politika, kāda tā bija, vairs nav īstenojama. Tā ir nāvējoša. Nāvējoša ekonomikai, tautsaimniecībai. Godīgi sakot, tā šķiet nāvējoša arī valstij.
— Bet cilvēki jums teiks, ka arī iesaldēšana viņiem ir nāvējoša. Jau šajā sezonā.
— Situācija nav tik traģiska. Valdība domā iesaldēt tikai valsts sektorā strādājošos, un arī tikai uz neilgu laiku — llīdz tam brīdim, kad izdosies atrast kaut kādus liekus budžeta līdzekļus un likvidēt budžeta deficītu.
— Tātad privātā sektorā strādājošajiem iesaldēšana nedraud?
— Principā nē, lai gan tas ir atkarīgs no paša darba devēja. Šajā laikā, kad mēs piedzīvojam strauju ekonomikas piezemēšanos, iespējams, daudzi darba devēji izvelēsies tieši šādu soli.
— Un pēdējais jautājums: kā un kad domājat organizēt valsts sektorā strādājošo iedzīvotāju atkausēšanu?
— Kad tas notiks, es protams precīzi nemāku pateikt, bet atkausēšanas princips būs vienkāršs: līdzko ekonomika sāks uzsilt, mēs viņus lēnam sildīsim kopā ar ekonomiku. ▼