PATIESI!

Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) apsolījis rīdziniekiem, ka Ziemeļu šķērsojums, atšķirībā no Dienvidu tilta, būs caurspīdīgs. ▼

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nolēmis runāt ar Centrālo statiskas pārvaldi (CSP) par inflācijas aprēķināšanas kārtību, jo, viņaprāt, cigarešu cenu celšanos nevar ieskaitīt inflācijas pieaugumā. Kā skaidroja premjers, ne visi Latvijas iedzīvotāji smēķē, kā arī vēl janvārī visās tirdzniecības vietās cigaretes bija nopērkamas par veco cenu.

Jaunajā Godmaņa ieteiktajā inflācijas aprēķinā netiks iekļautas arī vairākas citas preču grupas, kuras, kā zināms, nelieto pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Pirmkārt, aprēķinos vairs neieskaitīs alkohola cenu pieaugumu, jo kā atzina Godmanis, tad viņš ne vien nelietojot alkoholu jau vairākus gadus, bet arī zinot vēl dažus cilvēkus, kas nelieto. Šī paša iemesla dēļ turpmāk netiks izmantoti arī dati par cenu pieaugumu pienam, maizei, cukuram, apģērbam, degvielai un automašīnām.

Ja arī šīs izmaiņas neuzlabos inflācijas rādītājus, Godmanis atklāja plānus ieviest speciālu koeficientu inflācijas gala procentu noteikšanai. Šis Godmaņa īpašais koeficients (GĪK) būs 0,3, kas nozīmē, ka pēc jaunās sistēmas šī gada janvāra inflācija būtu ne augstāka par 5,3%. «Tas būtiski tuvinās eiro ieviešanas laiku, kā arī mazinās mediju uztraukumu par augsto inflācijas līmeni,» intervijā atzina premjeram tuvu stāvoša persona.

(Iesūtīja ssam.) ▼

Attēlā: prieki beigušies

Pēdējā laika nebūšanās ar pastu vainojams arī Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), uzskata PATIESI! aptaujātie eksperti. Tieši Šlesers bija tas,  kurš pirms dažiem gadiem bieži bija redzams pastā, līdz ar galvu iegrimstot risināmajos jautājumos. Arī vēlākajos gados, kad Šleresa plosīšanās pa pastu notika retāk, pastā joprojām bija jūtams Šlesera pirksts.

Viņa plaši popularizētā un ambiciozā vīzija bija padarīt pastu konkurētspējīgu un peļņu nesošu. Šobrīd, kad praktiski visas ar pastu veiktās darbības ir izgāzušās, un pastu pametusi līdzšinējā vadība, Šlesers steigšus mēģina no sevis notīrīt pēdējos pastas plankumus, lai izvairītos no jautājumiem par savu būtisko lomu šīs kādreiz tik baltās un pēc piparmētrām jauki smaržojošās masas novešanā līdz nekontrolējamu rūpniecisko atkritumu stāvoklim. ▼

Attēlā: KNAB darbinieki veic kratīšanu

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma apcietināja Rīgas pilsētas aizstāvjus Mārtiņu, Arnoldu, Jēkabu un Ernestu. Viņi tiek turēti aizdomās par starpniecību 10 000 angļu mārciņu liela kukuļa došanā. Noziegumu izdevies novērst, pateicoties KNAB operatīvajai rīcībai.

Izņemot Jēkabu, pārējiem Rīgas sargiem līdz šim bija nevainojama brīvības cīnītāju reputācija. Kā liecina skopā informācija, ko aizturēšanas sakarā izplatījis KNAB, aizdomās turamie kaujas operāciju aizsegā saņēma kukuli no Pāvela Bermonta un gatavojās nogādāt to Niedrem, kurš apmaiņā pret šo summu bija apņēmies panākt, ka Rīga padodas Bermonta spēkiem. Ja darījums būtu izdevies, katrs no starpniekiem saņemtu 250 mārciņas, kas tolaik skaitījās liela nauda.

Saistībā ar noziegumu veikta arī kratīšana kinopilsētiņā «Cinevilla». ▼

Ventspils rajona Puzes pagastā arheologi ir atraduši, iespējams, pirmo paleolīta laika apmetni Kurzemē. Veicot Aivara Lemberga mājas apskati, viņiem izdevies atrast divus krama izstrādājumus — kasīkli un no akmens veidotu primitīvu nazi. ▼

1992. gadā, kad tapa pirmās «Doom» versijas, Stīvs Džobss bija aizgājis no «Apple», ko savulaik bija dibinājis, un izveidojis jaunu uzņēmumu «NeXT», kura radītā operētājsistēma šobrīd ir «MacOS X» pamatā. Pirms «Doom» tika portēts uz «Intel» procesoriem un «MS-DOS» operētājsistēmu, tas tika programmēts, izmantojot savam laikam vismaz 10 gadus priekšā esošos «NeXT» programmu izstrādes rīkus. Iespējams, tieši tādēļ spēles interjerā atrodama vizuāla atsauce uz Stīvu Džobsu. ▼

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, ko PATIESI! saņēmis no anonīma avota, «Latvijas pasta» ģenerāldirektora Ginta Škodova atlūguma patiesais iemesls bijusi čehu autoražotāja «Škoda» neizprotama un spītīga lobēšana, iegādājoties automašīnas pasta vajadzībām. ▼

Attēlā: viņa liktenis nevienu neatstāj vienaldzīgu

Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvalde ir nonākusi pie secinājuma, ka nespēj pilnībā kontrolēt sūtījumus, ko cietumnieki saņem no paziņām un tuviniekiem, tāpēc cietumos bez sargu ziņas lielā daudzumā nonāk gan narkotikas, gan mobilie telefoni. Kādas pārbaudes laikā ledusskapī atrasti pat desmit telefoni. Lai atrisinātu šo problēmu, pārvalde gatavojas jau vistuvākajā laikā aizliegt sūtījumu nodošanu pavisam.

Tomēr jārēķinās, ka jaunie noteikumi izsauks protestus, jo ierobežos ieslodzījuma vietās atrodošos cilvēku tiesības, tāpēc Ieslodzījuma vietu pārvalde ir paredzējusi legalizēt sistēmu, ka iekārotās pārtikas preces, tabaku, mobilos telefonus, alkoholu un narkotikas cietumos var nopirkt no sargiem, savukārt aukstos un karstos ieročus, metālapstrādes instrumentus, lāpstas, laužņus, lukturīšus, āķus un virves pret parakstu iespējams saņemt no cietuma noliktavas. ▼

Kā liecina neoficiāla informācija, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Zinaīda Vilkaste iestājusies Latvijas Pirmās partijas un partijas «Latvijas Ceļš» apvienībā tikai tādēļ, lai varētu īstenot savas šauri personīgās intereses: slēpt patieso vecumu. Ja līdz šim viņas vārds PATIESI! publikācijās tiktu rakstīts kā Zinaīda Vilkaste (43), tad turpmāk iekavās aiz vārda tiks norādīta viņas partijas piederība. ▼

Vakar Ceļu policija labi apmeklētā prezentācijā iepazīstināja agresīvos braucējus un ātrumpārkāpējus ar sešām jaunām «Subaru» markas automašīnām, kuras, neviena nepazītas, patrulēs pa valsts galvenajiem ceļiem. ▼

Attēlā: dzeja

Apes iedzīvotājs Juris Lēdurgs piektdienas vakarā plkst. 19.00 lasīs dzeju, liecina PATIESI! redakcijas rīcībā nonākusi neoficiāla informācija. Paredzams, ka Lēdurga dzejas lasījums notiks viņa paša dzīvesvietā — 70. gados celtās privātmājas viesistabā.

Šis būs pirmais Lēdurga dzejas lasījums no iecerētas pasākumu sērijas, kas turpmāk varētu kļūt par tradīciju. Lēdurga dzejas lasījumu provizoriskajā programmā šobrīd iekļauti tādi autori kā Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Jānis Peters un Kornēlija Apšukrūma. Programma vēl tiks precizēta. Dzejas lasījums ilgs aptuveni vienu stundu. ▼

Attēlā: aizvadītās nedēļas raža

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Genādijs Šarovs (47) apstiprinājis baumas, ka viņam ir izkritusi skrūvīte. «Ir, un ne viena vien,» acu ārstam atzina Šarovs, kurš strādā vietējā autoservisā.

Pirmā skrūvīte viņam izkrita jau divu gadu vecumā. Pusaudža gados izkritušo skrūvīšu skaits vistiešākajā veidā ir saistīts ar vājajām sekmēm arodskolā, kur viņš apguva automehāniķa profesiju. Turpmākajos gados skrūvītes krita retāk, taču pēdējā laikā, pasliktinoties redzei, Šarovs atkal zaudē skrūvītes vienu pēc otras.

Autoservisa īpašnieks Ritvars Dzelme (32), kuram jau sen bija aizdomas, ka skrūvītes, kas šad un tad tiek atrastas uz darbnīcas grīdas, izkritušas tieši Šarovam, neuzskata, ka darbinieka vērtība tāpēc būtu mazāka, un negatavojas pievilkt skrūves. «Skrūvītes varbūt arī izkrīt Šarovam, bet trūkst maniem klientiem,» viņš paskaidroja. «Un vienmēr, kad viņiem trūkst kāda skrūvīte, viņi atkal brauc pie manis!» ▼

Lai godinātu bijušo leģendārā vokāli instrumentālā ansambļa «Eolika» dziedātāju Viktoru Burakovu-Zemgalu, Rīgā tiks izveidota Zemgala gatve. Plānots, ka šāds nosaukums tiks piešķirts ielai, kas sākas no Dzelzavas ielas 3, mainot Stārķu un Vairoga ielas, kā arī Vairoga tilta pārvada nosaukumu. ▼

Starptautiskajai kosmiskajai stacijai atkal pievienots kaut kāds sūds, paziņojis pilsētas lauku teritorijā dzīvojošais kosmisko objektu novērotājs Reinis Tālavietis (26). «Nekā īpaša: kārtējā slepenā laboratorija, tualetes bloks, teleskops vai atkritumu rezervuārs,» komentējis astronoms. ▼

Attēlā: zināšanas ir spēks

Valdība otrdien nolēma, ka valsts aģentūra «Jaunie trīs brāļi» uzsāks sarunas ar brīvmūrniekiem par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja — ja būvniecību atliktu vai izsludinātu jaunu konkursu, tad rastos zaudējumi, kuri pēc Kultūras ministrijas aplēsēm sasniegtu aptuveni 400 000 latu. Turklāt jau patlaban visu tehnisko darbu un būvniecības priekšdarbu veikšanai ir iztērēti aptuveni 15 miljoni latu.

Lai uzsāktu sarunas ar brīvmūrniekiem, bija nepieciešams Iepirkumu uzraudzības biroja apstiprinājums, ka sarunu procesa uzsākšana nebūs pretrunā ar likumu. Brīvmūrnieku iesaistīšana varētu beidzot atrisināt visas līdz šim radušās problēmas, atzina kultūras ministre Helēna Demakova (TP). ▼