PATIESI!

Latvijas krastus šodien ar novēlošanos sasniedza vētra, kuru PATIESI! paredzēja savā 9. novembra ziņā ««Prāta vētra» izraisa globālas klimata pārmaiņas». ▼

Attēlā: vai palīdzēs?

Trešdien vakarā Rīgā stundas laikā notriekti septiņi gājēji, no kuriem viens gājis bojā, bet pārējie ar dažādām traumām nogādāti slimnīcā. Lielākā daļa cietušo notriekti uz gājēju pārejām. Cietis nav tikai tas gājējs, kurš drošības apsvērumu dēļ bija izlēmis pa pilsētas ielām pārvietoties, ielīdis bojā. Šim nolūkam viņš bija izmantojis nelielu boju, kādas agrāk tika lietotas upju satiksmes ceļu iezīmēšanai Lielupē un Daugavā.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš informēja, ka policija jau drīzumā nāks klajā ar iniciatīvu diennakts tumšajā laikā gājējiem pie apģērba ne vien piestiprināt atstarotājus, bet arī iet bojā. ▼

Attēlā: katrs otrais kareivis ierindā rotē

Jau ziņots, ka 27. decembrī Irākā nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā bojā gāja divi NBS karavīri, bet ievainojumus guva vēl trīs Latvijas karavīri. Karavīri, veicot patrulēšanas uzdevumu, brauca automašīnā «Hummer», kas cieta nemiernieku uzstādīta paštaisīta spridzekļa sprādzienā. Kā noskaidrots izmeklēšanā, tas noticis tūlīt pēc tam, kad tika pieņemts kļūdainais lēmums par Latvijas karavīru rotācijas pārtraukšanu.

Latvijas karavīri bija vienīgie sabiedroto valstu bruņoto spēku pārstāvji, kas bija apguvuši sarežģīto rotēšanas mākslu. Latvijas speciālistu vadībā rotēšanas mākslu apgūst arī citu NATO dalībvalstu kareivji.

Kā atzīst militārās tehnikas eksperti, rotējošs karavīrs ir krietni vien bīstamāks par parasto, turklāt salīdzinoši retāk kļūst par ienaidnieka trāpījumu mērķi.

«Rotējošais kareivis griežas uzreiz trīs asīs, tāpēc vienlīdz bīstams gan pretinieka dzīvajam spēkam, gan kaujas tehnikai, turklāt paliek praktiski neredzams gan vizuāli, gan pretinieka radaros,» PATIESI! pastāstīja rotācijas instruktors pulkvežleitnants Dzintars Grieze. «Kareivis rotē pēc tā sauktā 3D principa. Viens D iet pa vertikāli, otrs pa horizontāli, bet trešais D ir, tā teikt, dziļumā. Amerikāņi kaut ko tādu bija redzējuši tikai ķīniešu kaujas filmās,» ūsās gardi smej pieredzējušais pulkvežleitnants, tomēr tūdaļ pat kļūst nopietns un piebilst, ka tagad, pēc divu Latvijas karavīru bojāejas, arī amerikāņi pārliecinājušies par rotācijas noderīgumu. «Griežas tagad visi kā vilciņi!» ▼

«Air New Zealand» izraisījusi skandālu, demonstrējot pasažieriem lidojuma laikā vienu filmu, kas pilna ar rupjiem lamuvārdiem, savukārt citā filmā cenzējot vārdu «Dievs», šodien raksta Jaunzēlandes prese.

Kāds neizpratnes pilns pasažieris ziņojis, ka no filmas «The Departed» lamuvārdi nebija izgriezti, taču tā paša reisa uz Londonu laikā demonstrētajā filmā «The Queen» katrs vārda «Dievs» lietojums kā iespraudums vai lamu vārds bija izņemts, ziņo «The New Zealand Herald».

(No LETA.) ▼

Ģenerālis Ronalds Katers vakar paziņoja, ka NATO spēki ir gatavi Kosovā stingri, ātri un izlēmīgi likt lietā visu vardarbīgo līdzekļu arsenālu, lai apslāpētu jebkādu iespējamo vardarbību. ▼

Attēlā: baltkrievu zemnieks novērtē ražas kvalitāti

Jau ziņots, ka Krievija pārtraukusi Baltkrievijas cukura ievešanu, jo izskanējušas aizdomas, ka baltkrievu uzņēmumi sūta uz Krieviju produkciju, kas ražota no cukurniedrēm, nevis cukurbietēm.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko Krievijas rīcību nodēvējis par «lielslāvu tumsonību» (великославянское мракобесие). Importa pārtraukšana norādot uz «ideoloģisko bankrotu dolāra monarhijas priekšā» un «apkārtrakstu vēcināšanu» (размахивание циркулярами), kurā meties «aptaukušās ierēdniecības melnsimts» (черная сотня ожиревшего чиновничества). Savukārt fakts, ka Baltkrievija spēj izaudzēt cukurniedres, bet turpat kaimiņos esošā Krievija, kuras teritorija stiepjas daudz tālāk uz dienvidiem, to nespēj, liecinot vien par «gara un rīcības mazspēju» (хилость духа и дееспособности), kas skaudības iespaidā pamazām kļūstot par «māniju uz brāļu tautas ekonomisko noslepkavošanu». Kā teikts prezidenta paziņojuma nobeigumā, «vēsture spriedīs taisnu tiesu, un, starp citu, mums cukura eksports uz Krieviju nemaz nav svarīgs».

Tostarp siltajā laikā Gomeļas apkaimes cukurniedres ir neticami sazēlušas, un tiek novākta jau trešā raža kopš pagājušās vasaras. Baltkrievijas cukura ražotāji, nezaudējot laiku, ir ievadījuši daudzsološas sarunas ar citiem potenciālajiem pircējiem, to vidū Brazīliju un Indiju. ▼

Attēlā: patiesībā viņš ir tāds pats kā ikviens no mums

Aizvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem pilsētas ielās, kad Latvijas iedzīvotāju gods un cieņa tiek aizskarti. Un nevis kādu nodarījumu vai pārkāpumu dēļ — nē! Vienkārši ārējo atšķirību dēļ. Ādas krāsas, acu platuma un lūpu kaktiņu formas dēļ.

PATIESI! korespondents viesojās Latvijas Dažādu Ādas Krāsu Īpašnieku Biedrībā (LDAKIB), lai uzzinātu viņu viedokli un izprastu ar notiekošo saistītās vētrainās emocijas. Iespaidos dalījās Jonass Žirgs (29), dzimis un audzis sarkandaugavietis.

«Kad es eju pa ielu, uz mani bieži atskatās. Smejas un dažreiz rāda ar pirkstiem. Reiz kāds puika pat meta ar sūkājamo konfekti. Un viss manas ādas krāsas dēļ! Mana iekšēja pasaule viņus neinteresē. Pēc notikušā es vairs nespēju smaidīt,» skuma jaunais vīrietis.

Mums atliek tikai vaicāt: kad beigsies šī ksenofobija mūsu sabiedrībā? Kad latviešu tauta beidzot kļūs kulturālāka un primitīvi neatgrūdīs jebko neierastu? ▼

2007. gada pirmajā pusē 33 Latvijas vēstniecības ārzemēs, kurās tiek izsniegtas Latvijas vīzas, aprīkos ar jaunām dokumentu viltošanas iekārtām, kas izgatavotas Daugavpils uzņēmumā SIA «TSF D». ▼

Nākamnedēļ Lasvegasā vienkopus sanāks seksa industrijas vadošie uzņēmēji, mākslinieki un patērētāji, lai trijās konferencēs apspriestu pornogrāfijas izplatības ātruma palēnināšanos, raksta New York Times. Pornogrāfijas bizness 2006. gadā pieauga vien par 2,4% (13 miljardiem USD), ziņo AVN Media Network prezidents Pauls Fišbeins (Paul Fishbein). AVN Media Network organizē seksa industrijas konferences un publicē 5 žurnālus.

«Porno industrija joprojām pieaug, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados,» saka Džerijs Ropelato (Jerry Ropelato), kuram pieder mājaslapa TopTenReviews.com. Ropelato uzskata, ka industrija pērn attīstījuies vēl gausāk — par 12 miljardiem USD. Precīzu industrijas attīstības tempu ir grūti noteik, jo lielākā daļa industrijas pieder privātiem uzņēmumiem.

Fišbens salīdzina, ka par katru dolāru, ko amerikāņi pērn iztērējuši par Holivudas filmām, aptuveni 90 centus tie tērējuši, skatoties seksa filmas dažādos formātos.
Seksa industrijas lēnais pieaugums ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kas parāda kā internets negatīvi ietekmē labi veidotu industriju, uzskata industrijas pārstāvji.
Stīvens Hiršs (Steven Hirsch), kurš ir viens no trijiem Vivid Entertainment Group īpašniekiem, apšauba industrijas peļņas mazināšanos. Viņš, kā arī citi industrijas pārstāvji, norāda, ka tikai veids, kā amerikāņi patērē pornogrāfiju, ir mainījies — samazinājies ir video un žurnālu noiets, turpretī pornogrāfiski izklaidējošu sižetu skatīšanās kabeļtelevīzijā un internetā ir strauji pieaugusi.

Kagan Research redaktors Georgs Niesens (George Niesen) informē, ka 2006. gadā 1,6 miljardi USD tērēti, skatoties pornogrāfiju kabeļtelevīzijā. Savukārt vien 515 miljoni USD patērēti citiem pornogrāfiska rakstura izklaidējošiem produktiem.

Mediju pētniecības kompānija JupiterKagan Inc. uzskata, ka pornogrāfiska rakstura filmu pārdošana maksājot par reizi (pay-per-view) tuvākā laikā strauji pieaugs.

(No www.db.lv.) ▼

Jerves apgabala pašvaldība pieprasījusi no Igaunijas Finanšu ministrijas vienu kronu (4,5 santīmus), lai dzēstu studiju kredītu kādam no saviem darbiniekiem, raksta «Postimees».
Finanšu ministrija 2006. gada 14. decembrī saņēmusi vēstuli no Jerves apgabala pašvaldības, kurā tika lūgts piešķirt vienu kronu studiju kredīta dzēšanai vienam no darbiniekiem. Patiesībā prasītā summa bija vēl mazāka — 15 centi (0,7 santīmi), taču, tā kā Valsts kase ar centiem neoperē, summa tika noapaļota līdz vienai kronai.
Lai apmierinātu pašvaldības vēlmi, finanšu ministram ir jāizdod atsevišķs rīkojums.
Kā paskaidrojusi ministrijas preses sekretāre Kristi Kinnapasa, šādas dīvainas prasības gada beigās mēdzot rasties kļūdu dēļ, noapaļojot summas. «Valsts kase ar centiem neoperē, taču to dara bankas, izsniedzot studiju kredītus. Tādēļ arī noapaļojot nereti rodas šādi dīvaini cipari,» viņa sacījusi.
Kinnapasa arī norādījusi, ka iepriekšējos gados vienu vai divas kronas kompensēt prasījušas pat četras, piecas pašvaldības, taču šogad Jerves pašvaldība esot vienīgā.
(No LETA.) ▼

Lai kontrolētu bīstamo slimību izplatību valstī, Veselības ministrija ar 1. februāri ieviesīs slimību izraisītāju — baktēriju un vīrusu stingro uzskaiti, katram eksemplāram piešķirot unikālu identifikācijas kodu. ▼

Attēlā: ko mums vaicā lielās, dzidrās bērna acis?

Sākoties jaunai sabiedrības informēšanas kampaņai, Rīgas ielās parādījušies reklāmas plakāti, kas nosoda cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem. Plakātos redzama stūrī ierāvusies, raudoša meitenīte.

Reklāmas veidotāji ir aģentūra «Džulbarss», kas valsts konkuros uzvar ne pirmo reizi, tāpēc tai sociālās reklāmas žanrs nav svešs. Kā PATIESI! pastāstīja reklāmas aģentūras radošais direktors Stīvs Žermēns Grāvītis, sabiedrību informējošo kampaņu veidošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa pieredzi un meistarību.

«Šitādus sīkos bildējam ne pirmo reizi. Tādi kā dzīvsudrabs, nofotografēt neiespējami. Skuķēns muļķojās un vispār neklausījās, ko viņai saka. Nočakarējāmies pusi dienas, kamēr sapratām, ka jēgas nekādas. Nācās šai iekraut pāris reizes pa muti un pateikt, ka dzīvu viņu neviens vairs neredzēs. Uzreiz tādas asaras sāka gāzties, ka fotogrāfs pacēla abus īkšķus. Bildes sanāca prīmā. Modeļus ņemam no bērnunamiem, tur visiem tāpat vienalga,» ar pieredzēto dalījās S. Ž. Grāvītis.

«Es saprotu, ka ne viss mūsu darbā ir ideāli. Bet galvenais, lai izdodas sabiedrībā iekustināt neviltotu sašutumu par varmācību ģimenē,» viņš atzina. ▼

Austrālijas banka izplatījusi paziņojumu, kurā atvainojas, ka tā izsniegusi kredītkarti kaķim, ziņo CNN. Kaķa īpašniece tādējādi vēlējusies pārbaudīt bankas identitātes noteikšanas sistēmas drošību. Kvīnslendas banka izsniegusi kredītkarti kaķim pēc tam, kad dzīvnieka īpašniece Katerīna Kempbela (Katherine Campbell) pieteicās kartei no sava konta, norādot kaķa vārdu.

(No www.db.lv.) ▼

31. decembra vakarā Maskavas ielā 240 kāds gaišzilā mētelī tērpies vecis ar baltu, garu bārdu, piedraudot ar dūrei līdzīgu priekšmetu, latviešu Ziemassvētku vecītim atņēmis maisu ar dažām atlikušajām dāvanām un, noburkšķot kaut ko līdzīgu «Mņe lučše prigoģica», aizbēdzis caur pagalmiem. ▼

Sniega segas un ledus trūkuma dēļ daudziem cilvēkiem Jaungada svinību laikā nepaslīdēja kāja, tādēļ viņi šonedēļ spējuši atgriezties darbā. ▼