Attēlā: ķengurs
Jaunais zemūdens gāzes vads, kas savienos Babajevas ciemu Krievijā un Onslovas pilsētu Rietumaustrālijā, būs turpinājums «Gazprom» celtajam Krievijas–Vācijas gāzes vadam. Tā ceļš vedīs pa Baltijas jūru, Ziemeļjūru, Atlantijas okeānu, garām Labās Cerības garam un pāri Indijas okeānam.
Koncerna valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs informēja, ka vada zemūdens daļas garums būs ap 25 000 km, izmaksas ap 100 miljardiem ASV dolāru, bet būvniecība ilgs piecpadsmit gadus.
Tā kā vads stiepsies pa okeāna dibenu, kur ir ārkārtīgi augsts spiediens un sarežģīts reljefs, tā diametrs būs neliels un caurlaidība mazāka nekā posmam līdz Vācijai. Pēc pirmā posma pabeigšanas gāzes vada caurlaides spēja būs divi kubikmetri gāzes gadā, bet pēc otrā posma pabeigšanas tā dubultosies — līdz pat četriem kubikmetriem!
Onslovas mērs Brūss Teilors atzina, ka pagaidām vēl nespēj aptvert šī projekta mērogus: «Es nudien nezinu, vai mums izdosies izmantot visu vada jaudu, it īpaši pēc otrā posma pabeigšanas, jo ziemas pie mums nav, turklāt tepat blakus ir mūsu pašu naftas un gāzes atradnes. Bet, tā kā Krievija piedāvās gāzi par ļoti izdevīgu cenu, mēs varēsim atļauties to vienkārši laist gaisā un dedzināt, lai naktīs priecātos par dīvainajām liesmu dejām.»
Pēc Medvedeva pārliecības, zemūdens gāzes vadu izmantošana ir valstiski pareiza un stratēģiski pamatota, jo tie nešķērso tranzītvalstu teritoriju. Kā nākamais solis visas zemeslodes apvīšanā ar zemūdens gāzes vadiem būs Onslovas posma pagarināšana līdz Ķīnai. ▼
2006. gada 18. aprīlis • Kategorija: Ārzemēs, Ekonomika • Pievienot komentāru
