Attēlā: cerība
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji Liene un Kārlis ir precējušies jau trīs gadus. Abi ļoti vēlas bērnu, taču to nekādi neizdodas ieņemt, jo dzimumsakaru laikā konsekventi tiek lietots prezervatīvs.
«Speciālistu ieteikums vienmēr lietot prezervatīvu ir spēcīgāks par mums. Dažreiz mums izdodas gandrīz gandrīz saņemties, taču pēdējā brīdī vīra roka pati pastiepjas līdz atvilknei un atkal paņem to sasodīto prezervatīvu!» sūdzas Liene.
«No vienas puses, es ilgojos pēc bērna, taču, kad jāsāk dzimumakts, acu priekšā sāk griezties tās šausmīgās reklāmas par HIV un raksti par seksuāli transmisīvajām slimībām… Starp citu, jūs zinājāt, ka varbūtība dzimumceļā inficēties ar hepatītu ir daudz lielāka nekā ar HIV? Statistika rāda, ka gandrīz ikvienam no mums ir tāda vai cita dzimumceļā pārnēsājama infekcija, sēnīte vai vīruss. It kā jau mēs abi regulāri taisām analīzes, bet līdz galam drošs jau nekad nevar būt!» savos apsvērumos dalās Kārlis.
Liene ieskicē nākotnes perspektīvas: «Es vienā interneta lapā lasīju, ka prezervatīva kā kontracepcijas līdzekļa efektivitāte tomēr ir mazāka nekā 100%, tāpēc cerība vēl ir. Dzimumakta laikā es turu abu roku īkšķus, lai kāds mazs, brašs spermatozoīds tomēr brīnumainā kārtā izlauztos līdz manai makstij. Dažreiz pie sevis pat čukstu: go, go, go, go!»
Pāris ir interesējies par mākslīgās apaugļošanas iespēju, taču ģimenes ārsts, uzklausījis viņu problēmu, atteicās rakstīt nosūtījumu. Paši maksāt par šo procedūru laulātie nespēj. «Sabiedrībā valda neiejūtība un neinformētība,» secina Kārlis. ▼
2006. gada 2. jūnijs • Kategorija: Sekss • Pievienot komentāru
