PATIESI!

Īsumā

Par spīti tam, ka pēdējā laikā Rīgā aizvien biežāk tiek veidoti nelegāli pieslēgumi pilsētas kanalizācijas tīklam, likumsargu rokas ir sasietas, jo ne sūda nevar pierādīt. ▼

Zinātnieki: masturbēšana patiešām atmiekšķē smadzenes

Attēlā: izlaidības postošās sekas

Pēdējā laikā aizvien biežāk pārliecināmies, ka agrāk cilvēki zinājuši daudz vairāk nekā tagad. Tā britu zinātnieki profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā guvuši negaidītu apstiprinājumu senajai tautas gudrībai, ka masturbētājiem atmiekšķējas smadzenes.

Eksperimentā tika pārbaudītas smadzenes simt septiņdesmit cilvēkiem, par kuriem bija skaidri zināms, ka viņi vismaz vienu reizi ir masturbējuši. Daļa bija nule kā miruši un viņiem tika veikta sekcija, bet pārējiem veica operāciju — galvaskausa trepanāciju. Atklājās, ka visiem smadzenes masturbēšanas iespaidā ir kļuvušas mīkstas.

Kā žurnālā «Nature» raksta sers Daunlouds, «nebija neviena masturbētāja, kam smadzenes būtu uzrādījušas kaut nelielu cietību. Es personīgi ar pirkstu iebakstīju visās smadzenēs un visās mans pirksts iegāja iekšā gandrīz bez pretestības — kā tādā receklī. Ceru, ka mūsu atklājums liks pārskatīt tagadējo pārlieku liberālo attieksmi pret izlaidību.» ▼

Rīgā samazinās ūdens spiedienu

Attēlā: pagriežam mazliet pa labi…

Pašvaldības uzņēmums «Rīgas ūdens» pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā iesniedzis projektu, kas paredz visā Rīgas pilsētas teritorijā par 17% samazināt ūdens spiedienu un, attiecīgi, arī ūdens piegādi.

SIA «Rīgas ūdens» preses sekretārs Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka šāds lēmums ir uzskatāms par «kompromisu, lai neteiktu — Prokrusta gultu».

Ūdens piegādi nolemts samazināt, lai par ietaupītajiem līdzekļiem segtu izmaksu pieaugumu dabas resursu nodokļa maksājumiem par ūdens ieguvi, elektroenerģijai, gāzei, reaģentiem, informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai, darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

«Mums bija divas iespējas — vai nu par 17% paaugstināt tarifus, vai samazināt ūdens padevi,» skaidro uzņēmuma pārstāvis. «Baidos, ka pirmajam variantam rīdzinieki vēl nav gatavi, toties iet gulēt ar nemazgātiem zobiem viņiem nebūs nekas jauns.» ▼

Īsumā

Sestdien kādas nelielas Austrumeiropas valstiņas tenisists Ērnsts Gelbiss Sanktpēterburgas atklātā tenisa turnīra pusfinālā ar 0-2 (2-6, 3-6) zaudēja kādam horvātu tenisistam, kura vārdu neviens neatceras. ▼

Labdarība noved līdz traģēdijai

Attēlā: kā lai aptur ziedošanas māniju?

Par šī gada sākumā notikušo «SEB Unibankas» Talsu filiāles aplaupīšanu aizturētais noziedznieks, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Haralds Folmanis (20) beidzot ir atzinies, ko izdarījis ar nozagtajiem vairāk nekā četrdesmit tūkstošiem latu: viņš tos ir anonīmi ziedojis vairākiem Latvijas bērnunamiem.

Jau zīdaiņa vecumā zaudējis abus vecākus, Folmanis labi iepazina dzīvi bērnunamos. Izaudzis, viņš kaismīgi vēlējās palīdzēt citiem bērnunamos mītošajiem, bet vienīgā iespēja, kā tikt pie vērā ņemamiem līdzekļiem, bija noziedzības ceļš.

Bērnunami saņemtos līdzekļus jau ir vieglprātīgi notriekuši remontos, mēbeļu, mācību līdzekļu, apģērbu, zāļu un rotaļlietu iegādē, tāpēc nespēj tos atdot un ir nonākuši bankrota priekšā. Kā PATIESI! telefoniski pavēstīja kāds Strazdes bērnunama darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, vakardien Strazdē jau ir redzēta Inga Čepjolkina. ▼

Rosina aizliegt prēmijas

Attēlā: prēmijas aiziet vēsturē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nācis klajā ar ierosinājumu pilnībā aizliegt jebkādu prēmiju piešķiršanu gan valsts iestādēs, gan privātos uzņēmumos.

Ierosinājums nācis drīz pēc skaļi izskanējušās valdības ministru prēmēšanas tūliņ pēc Saeimas vēlēšanām un gadījuma, kad Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Aivars Berķis un priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Brigita Stroda bija piešķīruši prēmijas paši sev.

«Runa nav par prēmiju apjomu vai to, kas un kam tās piešķir,» norādījis KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. «Runa ir par pašu principu, kad papildus esošajai darba samaksai kādam tiek piešķirtas vēl kādas naudas summas. Tādos gadījumos allaž būs personas, kas nonāks priviliģētā stāvoklī, bet citas jutīsies abižotas. Prēmiju izmaksa veicina neveselīgas gaisotnes veidošanu, tāpēc būtu jāaizliedz vispārībā un par šī aizlieguma pārkāpšanu jāpiemēro nopietnas sankcijas.»

KNAB sagatavotie priekšlikumi tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā. ▼

Īsumā

Veselības ministrija izplatījusi informatīvu bukletu, kurā stāstīts par pasīvās dzeršanas draudiem: uzturoties telpās, kur notiek alkohola lietošana, un ieelpojot dzērušu cilvēku mutes izgarojumus, nedzērāji patiesībā uzņem vairāk kaitīgu vielu nekā paši dzērāji. ▼

Speciālisti: nav ko dzert, ja nevar turēt

Attēlā: krutkas dzeršana prasa īpašu sagatavotību

Jau ziņots, ka šobrīd kopumā ar nezināmas izcelsmes alkoholu ir saindējušies 54 slimnieki, pārsvarā no Preiļu rajona. Trīs smagāk cietušie no Preiļu slimnīcas ir pārvesti uz Rīgu, uz klīniskās slimnīcas «Gaiļezers» Toksikoloģijas centru, desmit personas ārstējas Latvijas Infektoloģijas centrā, daļa cietušo ārstējas Līvānu slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops norādījis, ka nav ko dzert, ja nevar turēt. «Katram dzērājam pirms dzeršanas tomēr nopietni vajadzētu izvērtēt sava organisma spējas tikt galā ar tik nopietnu izaicinājumu, par kādu uzskatāma alkohola lietošana. Jo īpaši piesardzības pasākumi būtu jāievēro, dzerot nezināmas izcelsmes alkoholiskos dzērienus».

Toksikologs, profesors Viesturs Liguts pastāstīja, ka mediķiem diemžēl nākas cīnīties ar ielaistām sekām, jo pacienti pēc ārsta palīdzības ir vērsušies vēlu, aptuveni divas vai trīs dienas pēc pēdējās nezināmās izcelsmes alkohola devas lietošanas. «Pati lielākā kļūda būs bijusi dzeršanas priekšlaicīga pārtraukšana,» pieļauj speciālists.

Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Arvīds Marhels paziņojis, ka policija turpinās nelegālā alkohola degustāciju. Kopš oktobra sākuma policija ir veikusi degustāciju 14 nelegālā alkohola tirdzniecības vietās, konfiscējot 92,7 litrus alkohola. «Protams, arī policisti riskē ar saindēšanos, taču kādam tas ir jādara. Turklāt iekšlietu sistēmas darbinieki šim darbam ir īpaši sagatavoti,» pastāstīja Marhels. ▼

Atgriežas amatā, taču lietas neatrod

Attēlā: izsludināts meklēšanā

Darbu līdzšinējā amatā atsāks augustā ar tieslietu ministra Guntara Grīnvalda (LPP) lēmumu no amata atstādināta Rīgas apgabaltiesas zvērinātā notāre Renāte Rone.

Grīnvalds Roni no amata atstādināja, ņemot vērā Rīgas tiesu apgabala prokuratūras informāciju, ka pret Roni uzsākta kriminālvajāšana par Krimināllikuma 319. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu — valsts amatpersonas bezdarbību.

«Neatceros, kad pēdējo reizi būtu redzējis Roni strādājam,» ar PATIESI! atmiņās dalījās kāds no Rones bijušajiem kolēģiem, kas vēlējās palikt anonīms.

Patlaban tiek kārtots jautājums, lai notārei tiktu atdotas viņas lietas, kas saistībā ar atstādināšanu uzticētas citiem notāriem.

Lietu atrašanās vieta ir neskaidra. Tā, piemēram, pazudusi keramikas veiksmes vardīte, akmentiņi, kurus notārei no ekskursijas uz Grieķiju bija atveduši kolēģi, ērtās laiviņkurpes, kas parasti stāvēja rakstāmgalda apakšējā atvilktnē, kā arī citas svarīgas lietas. ▼

Soda par viltotu somu ievešanu no Ķīnas

Somu tautības vīrieši kļuvuši tik pieprasīti, ka manīgie ķīnieši sākuši izgatavot viltus somus un eksportēt tos uz Latviju. Tā kā viltojumu kvalitāte ir ārkārtīgi zema, tos var atšķirt, vienkārši ieskatoties sejā.

Vairāk lasiet www.delfi.lv ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Stefans Upuris (41), kurš savas dzīves laikā ir vienpadsmit reizes smagi piekauts, divdesmit četras reizes apzagts, kā arī trīs reizes ļaunprātīgi aplipināts ar veneriskajām slimībām, sācis apsvērt domu par uzvārda maiņu. ▼

Īsumā

Topošais kinokritiķis, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ursuls Kononovs (16), DVD atskaņotājā skatoties filmu «Dubultsitiens», tās sižetā saskaitījis veselus trīsdesmit četrus lūzuma brīžus. Tomēr viņš atzīst, ka vairums no tiem bijuši salīdzinoši viegli lūzumi. ▼

Latviešus ellē baro labi

Attēlā: Kanādas elle

Vairāku rakstu sērijā PATIESI! karsto punktu korespondents stāsta par latviešu gaitām un dzīves apstākļiem ellē. Šodien publicējam pirmo reportāžu.

Lielā politika, pašu profesionalitāte, klimats un sadzīve — tie ir galvenie apstākļi, no kuriem pašlaik atkarīgs to latviešu liktenis, kas nonākuši ellē. Abi pēdējie nebūt nav mazsvarīgāki, un daudzreiz dzirdētais jautājums, kā viņus tur baro, ir pilnīgi loģisks.

Latviešu elles centrālajā daļā atrodas ēdnīca. Tajā var paēst vienlaikus vairāk nekā 100 cilvēku. Tāpat kā citās elles vietās, pavāri galvenokārt ir dažādu Āzijas tautību līgumstrādnieki. Dienā ir trīs ēdienreizes, uz kurām var ierasties noteiktās laika robežās. Ēdiens ir kvalitatīvs, lai gan nevarētu apgalvot, ka izcili garšīgs, vienmēr ir sajūta, ka tam kaut kā pietrūkst, laikam jau vienkārši māju. «Tas ir labs, bet nav tāds kā mājās, un tur nelīdz pat garšīgie asie zaļie tomātiņi, kuri pārāk lielās devās maitā kuņģi,» atzīst pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Leons Vilga, kas ellē uzturas jau 15 gadus. Viņam elles ēdiens atgādinot to, kas studiju laikos baudīts universitātes ēdnīcā. Saprotamu iemeslu dēļ īpašs noiets ēdnīcā ir aukstiem dzērieniem: lielos plastmasas traukos tiek jaukts atspirdzinošs dzēriens no auksta ūdens un dažādiem sulu koncentrātiem, ledus gabaliņus katrs pieber pēc vēlēšanās. Katrā ēdienreizē var paņemt divas skārdenes kolas vai citas limonādes. Brokastu ēdienkartē ir vairāku veidu omletes, desiņas, bekons angļu gaumē, pusdienās — ceptas cūku ribiņas, gaļas tefteļi, steiki, olīves, dažādi svaigi salāti, cepti kartupeļi, kartupeļu biezenis, pupiņas, rīsi, makaroni, desertā — saldējums un kūka, āboli, apelsīni, vārdu sakot, baro atbilstoši grūtajiem elles dzīves apstākļiem.

Tomēr stāsts par apstākļiem, kuros dzīvo ellē nonākušie latvieši, nebeigsies ar naivi optimistisku noti. Viņiem ir labs ēdiens un iespēja veldzēties no ellē valdošā karstuma. Tomēr pat tas ne mirkli neļauj aizmirst pašu galveno — to, par kādiem grēkiem viņi ellē nonākuši.

Turpinājums sekos. ▼

Eksperti: indēšanas mēģinājums izgāzies

Attēlā: ķīmiskais ierocis

Pēc skaļu ažiotāžu izraisījušā Krievijas lauksaimniecības dienesta «Rosseļhoznadzor» aizlieguma tirgot Krievijā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu produkciju Latvijas ārlietu eksperti atzinuši, ka kārtējo reizi izgāzies Latvijas speciālo dienestu mēģinājums masveidā indēt Krievijas iedzīvotājus.

Slepenie ķīmiskie ieroči tapa Latvijas šprotu konservu ražotāju aizsegā — rūpnīcās «Brīvais Vilnis» un «Gamma-A». «Brīvais Vilnis» uz Krievijas tirgu eksportē aptuveni 30% saražotās produkcijas (1–2 vagoni ar zivju konserviem mēnesī). Savukārt «Gamma-A» uz Krieviju eksportē aptuveni 22% no saražotās produkcijas. Kā aktīvā viela ķīmiskajos ieročos izmantots benzopirēns — policiklisks aromātiskais ogļūdeņradis, kam noteiktā koncentrācijā piemīt mutagēnas un kancerogēnas īpašības. Benzopirēns sastopams sadegšanas produktos — sākot ar kvēpiem un beidzot ar piedegušu ēdienu.

Kā paskaidroja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docente Dagnija Cēdere, iespējams, lielākā Latvijas slepeno dienestu kļūda bijusi «nesējprodukta» izvēle. «Šprotes jau daudzus gadus ir viens no populārākajiem Latvijas eksportproduktiem,» norādījusi eksperte. «Nav brīnums, ka tieši šprotes Krievijā tiek rūpīgi novērotas jau ilgāku laiku, un katras sīkākās izmaiņas to ķīmiskajā sastāvā tiek nekavējoši fiksētas. No savas puses varu vien ieteikt ķīmiskajiem uzbrukumiem turpmāk izvēlēties produktus, kas nav tik aizdomīgi.» ▼

Sumbrs vai halucinācija?

Gadījumā, ja tuvākajās dienās, ejot savās ikdienas gaitās, satiksiet kādu sumbru, Papes dabas parka projektu direktors Ints Mednis iesaka izlikties, ka neko nemanāt.

Vairāk lasiet www.delfi.lv ▼