Ģenerālis Ronalds Katers vakar paziņoja, ka NATO spēki ir gatavi Kosovā stingri, ātri un izlēmīgi likt lietā visu vardarbīgo līdzekļu arsenālu, lai apslāpētu jebkādu iespējamo vardarbību. ▼
2007. gada 9. janvāris • Kategorija: Ārzemēs • Pievienot komentāru
Attēlā: baltkrievu zemnieks novērtē ražas kvalitāti
Jau ziņots, ka Krievija pārtraukusi Baltkrievijas cukura ievešanu, jo izskanējušas aizdomas, ka baltkrievu uzņēmumi sūta uz Krieviju produkciju, kas ražota no cukurniedrēm, nevis cukurbietēm.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko Krievijas rīcību nodēvējis par «lielslāvu tumsonību» (великославянское мракобесие). Importa pārtraukšana norādot uz «ideoloģisko bankrotu dolāra monarhijas priekšā» un «apkārtrakstu vēcināšanu» (размахивание циркулярами), kurā meties «aptaukušās ierēdniecības melnsimts» (черная сотня ожиревшего чиновничества). Savukārt fakts, ka Baltkrievija spēj izaudzēt cukurniedres, bet turpat kaimiņos esošā Krievija, kuras teritorija stiepjas daudz tālāk uz dienvidiem, to nespēj, liecinot vien par «gara un rīcības mazspēju» (хилость духа и дееспособности), kas skaudības iespaidā pamazām kļūstot par «māniju uz brāļu tautas ekonomisko noslepkavošanu». Kā teikts prezidenta paziņojuma nobeigumā, «vēsture spriedīs taisnu tiesu, un, starp citu, mums cukura eksports uz Krieviju nemaz nav svarīgs».
Tostarp siltajā laikā Gomeļas apkaimes cukurniedres ir neticami sazēlušas, un tiek novākta jau trešā raža kopš pagājušās vasaras. Baltkrievijas cukura ražotāji, nezaudējot laiku, ir ievadījuši daudzsološas sarunas ar citiem potenciālajiem pircējiem, to vidū Brazīliju un Indiju. ▼
2007. gada 9. janvāris • Kategorija: Ārzemēs • Pievienot komentāru
Attēlā: patiesībā viņš ir tāds pats kā ikviens no mums
Aizvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem pilsētas ielās, kad Latvijas iedzīvotāju gods un cieņa tiek aizskarti. Un nevis kādu nodarījumu vai pārkāpumu dēļ — nē! Vienkārši ārējo atšķirību dēļ. Ādas krāsas, acu platuma un lūpu kaktiņu formas dēļ.
PATIESI! korespondents viesojās Latvijas Dažādu Ādas Krāsu Īpašnieku Biedrībā (LDAKIB), lai uzzinātu viņu viedokli un izprastu ar notiekošo saistītās vētrainās emocijas. Iespaidos dalījās Jonass Žirgs (29), dzimis un audzis sarkandaugavietis.
«Kad es eju pa ielu, uz mani bieži atskatās. Smejas un dažreiz rāda ar pirkstiem. Reiz kāds puika pat meta ar sūkājamo konfekti. Un viss manas ādas krāsas dēļ! Mana iekšēja pasaule viņus neinteresē. Pēc notikušā es vairs nespēju smaidīt,» skuma jaunais vīrietis.
Mums atliek tikai vaicāt: kad beigsies šī ksenofobija mūsu sabiedrībā? Kad latviešu tauta beidzot kļūs kulturālāka un primitīvi neatgrūdīs jebko neierastu? ▼
2007. gada 8. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
2007. gada pirmajā pusē 33 Latvijas vēstniecības ārzemēs, kurās tiek izsniegtas Latvijas vīzas, aprīkos ar jaunām dokumentu viltošanas iekārtām, kas izgatavotas Daugavpils uzņēmumā SIA «TSF D». ▼
2007. gada 7. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Nākamnedēļ Lasvegasā vienkopus sanāks seksa industrijas vadošie uzņēmēji, mākslinieki un patērētāji, lai trijās konferencēs apspriestu pornogrāfijas izplatības ātruma palēnināšanos, raksta New York Times. Pornogrāfijas bizness 2006. gadā pieauga vien par 2,4% (13 miljardiem USD), ziņo AVN Media Network prezidents Pauls Fišbeins (Paul Fishbein). AVN Media Network organizē seksa industrijas konferences un publicē 5 žurnālus.
«Porno industrija joprojām pieaug, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados,» saka Džerijs Ropelato (Jerry Ropelato), kuram pieder mājaslapa TopTenReviews.com. Ropelato uzskata, ka industrija pērn attīstījuies vēl gausāk — par 12 miljardiem USD. Precīzu industrijas attīstības tempu ir grūti noteik, jo lielākā daļa industrijas pieder privātiem uzņēmumiem.
Fišbens salīdzina, ka par katru dolāru, ko amerikāņi pērn iztērējuši par Holivudas filmām, aptuveni 90 centus tie tērējuši, skatoties seksa filmas dažādos formātos.
Seksa industrijas lēnais pieaugums ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kas parāda kā internets negatīvi ietekmē labi veidotu industriju, uzskata industrijas pārstāvji.
Stīvens Hiršs (Steven Hirsch), kurš ir viens no trijiem Vivid Entertainment Group īpašniekiem, apšauba industrijas peļņas mazināšanos. Viņš, kā arī citi industrijas pārstāvji, norāda, ka tikai veids, kā amerikāņi patērē pornogrāfiju, ir mainījies — samazinājies ir video un žurnālu noiets, turpretī pornogrāfiski izklaidējošu sižetu skatīšanās kabeļtelevīzijā un internetā ir strauji pieaugusi.
Kagan Research redaktors Georgs Niesens (George Niesen) informē, ka 2006. gadā 1,6 miljardi USD tērēti, skatoties pornogrāfiju kabeļtelevīzijā. Savukārt vien 515 miljoni USD patērēti citiem pornogrāfiska rakstura izklaidējošiem produktiem.
Mediju pētniecības kompānija JupiterKagan Inc. uzskata, ka pornogrāfiska rakstura filmu pārdošana maksājot par reizi (pay-per-view) tuvākā laikā strauji pieaugs.
(No www.db.lv.) ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Joki • Pievienot komentāru
Jerves apgabala pašvaldība pieprasījusi no Igaunijas Finanšu ministrijas vienu kronu (4,5 santīmus), lai dzēstu studiju kredītu kādam no saviem darbiniekiem, raksta «Postimees».
Finanšu ministrija 2006. gada 14. decembrī saņēmusi vēstuli no Jerves apgabala pašvaldības, kurā tika lūgts piešķirt vienu kronu studiju kredīta dzēšanai vienam no darbiniekiem. Patiesībā prasītā summa bija vēl mazāka — 15 centi (0,7 santīmi), taču, tā kā Valsts kase ar centiem neoperē, summa tika noapaļota līdz vienai kronai.
Lai apmierinātu pašvaldības vēlmi, finanšu ministram ir jāizdod atsevišķs rīkojums.
Kā paskaidrojusi ministrijas preses sekretāre Kristi Kinnapasa, šādas dīvainas prasības gada beigās mēdzot rasties kļūdu dēļ, noapaļojot summas. «Valsts kase ar centiem neoperē, taču to dara bankas, izsniedzot studiju kredītus. Tādēļ arī noapaļojot nereti rodas šādi dīvaini cipari,» viņa sacījusi.
Kinnapasa arī norādījusi, ka iepriekšējos gados vienu vai divas kronas kompensēt prasījušas pat četras, piecas pašvaldības, taču šogad Jerves pašvaldība esot vienīgā.
(No LETA.) ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Joki • Pievienot komentāru
Lai kontrolētu bīstamo slimību izplatību valstī, Veselības ministrija ar 1. februāri ieviesīs slimību izraisītāju — baktēriju un vīrusu stingro uzskaiti, katram eksemplāram piešķirot unikālu identifikācijas kodu. ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: ko mums vaicā lielās, dzidrās bērna acis?
Sākoties jaunai sabiedrības informēšanas kampaņai, Rīgas ielās parādījušies reklāmas plakāti, kas nosoda cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem. Plakātos redzama stūrī ierāvusies, raudoša meitenīte.
Reklāmas veidotāji ir aģentūra «Džulbarss», kas valsts konkuros uzvar ne pirmo reizi, tāpēc tai sociālās reklāmas žanrs nav svešs. Kā PATIESI! pastāstīja reklāmas aģentūras radošais direktors Stīvs Žermēns Grāvītis, sabiedrību informējošo kampaņu veidošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa pieredzi un meistarību.
«Šitādus sīkos bildējam ne pirmo reizi. Tādi kā dzīvsudrabs, nofotografēt neiespējami. Skuķēns muļķojās un vispār neklausījās, ko viņai saka. Nočakarējāmies pusi dienas, kamēr sapratām, ka jēgas nekādas. Nācās šai iekraut pāris reizes pa muti un pateikt, ka dzīvu viņu neviens vairs neredzēs. Uzreiz tādas asaras sāka gāzties, ka fotogrāfs pacēla abus īkšķus. Bildes sanāca prīmā. Modeļus ņemam no bērnunamiem, tur visiem tāpat vienalga,» ar pieredzēto dalījās S. Ž. Grāvītis.
«Es saprotu, ka ne viss mūsu darbā ir ideāli. Bet galvenais, lai izdodas sabiedrībā iekustināt neviltotu sašutumu par varmācību ģimenē,» viņš atzina. ▼
2007. gada 5. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • 1 komentārs
Austrālijas banka izplatījusi paziņojumu, kurā atvainojas, ka tā izsniegusi kredītkarti kaķim, ziņo CNN. Kaķa īpašniece tādējādi vēlējusies pārbaudīt bankas identitātes noteikšanas sistēmas drošību. Kvīnslendas banka izsniegusi kredītkarti kaķim pēc tam, kad dzīvnieka īpašniece Katerīna Kempbela (Katherine Campbell) pieteicās kartei no sava konta, norādot kaķa vārdu.
(No www.db.lv.) ▼
2007. gada 4. janvāris • Kategorija: Joki • Pievienot komentāru
31. decembra vakarā Maskavas ielā 240 kāds gaišzilā mētelī tērpies vecis ar baltu, garu bārdu, piedraudot ar dūrei līdzīgu priekšmetu, latviešu Ziemassvētku vecītim atņēmis maisu ar dažām atlikušajām dāvanām un, noburkšķot kaut ko līdzīgu «Mņe lučše prigoģica», aizbēdzis caur pagalmiem. ▼
2007. gada 4. janvāris • Kategorija: Kriminālziņas • Pievienot komentāru
Sniega segas un ledus trūkuma dēļ daudziem cilvēkiem Jaungada svinību laikā nepaslīdēja kāja, tādēļ viņi šonedēļ spējuši atgriezties darbā. ▼
2007. gada 4. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Šonakt latviešu basketbolista Andra Biedriņa pārstāvētais NBA klubs «Golden State Warriors» uzbraukumā izvarēja Ņūorleānas/Oklahomas «Hornets». ▼
2007. gada 3. janvāris • Kategorija: Sports • Pievienot komentāru
Eiropas Komisija, aprēķinājusi 1,25 miljonus eiro soda naudu Latvijai par uzkrāto liellopu gaļu, ķiplokiem un vīnu, nākusi klajā ar precizējumu, ka soda nauda palielināta līdz 2,5 miljoniem eiro, jo mūsu valsts pirms iestāšanās Eiropas Savienībā esot nepamatoti uzkrājusi arī laukakmeņus, tukšās pudeles un kašķīgumu. ▼
2007. gada 3. janvāris • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Attēlā: atjaunojamais energoresurss
Jau ziņots, ka plānoto regulāro «Air Baltic» reisu vietā uz Dubaiju tiks veikti tikai trīs, turklāt divos no tiem lidos arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) ar ģimeni.
Kā pavēstīja kāds «Air Baltic» darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, šie reisi patiešām notiek tikai A. Šlesera dēļ, bet tam ir racionāls izskaidrojums. «Tā kā pieprasījums pēc šiem lidojumiem izrādījās zemāks nekā domājām, turklāt tik liela attāluma pārvarēšanai nepieciešams ļoti daudz degvielas, reisi būtu nerentabli, ja vien lidmašīnā neatrastos Šlesers. Ar viņa enerģiju pietiks, lai darbinātu lidmašīnas dzinējus pat bez degvielas. Vienīgais iemesls, kāpēc Šlesers lido nevis pats, bet ar lidmašīnu, ir brīvdienās līdzi paņemtā ģimene, kurai ministrs grib nodrošināt ērtu ceļojumu. Otra iespēja bija visus vienkārši sasiet ar garu virvi un aiznest pa gaisu,» PATIESI! informācijas avots atklāja aviopārvadājumu biznesa aizkulises. ▼
2007. gada 3. janvāris • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Druskininku kūrortpilsētā Lietuvas dienvidos atklāts ūdens atrakciju parks, kas ir lielākais Druskininku kūrortpilsētā Lietuvas dienvidos. ▼
2007. gada 2. janvāris • Kategorija: Ārzemēs • Pievienot komentāru
