Attēlā: Cālīša burgers
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pirmdien izteica aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram ieviest Latvijā jaunu tradīciju — Nacionālās lūgšanu brokastis.
Valsts prezidenta preses dienestā informē, ka Nacionālās lūgšanu brokastis pastāvot daudzās valstīs, bet ASV šo pasākumu vadot prezidents.
Iepriekš Lūgšanu brokastis Latvijā notika šī gada 28. februārī viesnīcas «Hotel de Rome» restorāna «Otto Švarcs» telpās ar skaisto skatu uz Brīvības pieminekli. Uz arhibīskapa Jāņa Vanaga ielūgumu bija atsaukušies 80 baznīcas, valdības un biznesa vadītāji, lai kopīgi aizlūgtu par mūsu tautu. Piedalījās pārstāvji no visām kristīgām konfesijām Latvijā, kā arī bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis, valdības pārstāvji un Saeimas deputāti.
Nākamās Lūgšanu brokastis jau ar Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzdalību varētu notikt turpat netālu esošajā restorānā «McDonald’s», norādījis arhibīskaps Vanags. «Ir svarīgi, lai brokastīs varētu piedalīties visdažādāko sabiedrības slāņu cilvēki un neviens nejustos atstāts novārtā. Turklāt skats pa logu tur ir tikpat skaists kā no restorāna «Otto Švarcs» logiem.» ▼
2007. gada 1. augusts • Kategorija: Reliģija, Sabiedrība • 7 komentāri
Attēlā: ne urla
Rīgas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gunārs Meirovics (21) otrdien pēcpusdienā mēģinājis savaldzināt bijušo klases biedreni Aelitu Čaksti (22), tomēr viņa mēģinājumi izrādījušies neveiksmīgi un satikšanās izvērtusies par kaunpilnu sagrāvi, vēsta aculiecinieki.
«Mēs satikāmies uz Vanšu tilta, precīzāk sakot — 7. trolejbusā,» PATIESI! pastāstīja Meirovics. «Pirmajā brīdī Aeilitu nepazinu, domāju, ka aktrise kaut kāda, bet tad man pielēca — tā taču mūsu Aeilita! Gāju klāt un sāku runāties, nu, tur čau, Aeilita, un tā tālāk, bet jau tad man likās, ka kaut kas īsti nav kārtībā,» tagad uz situāciju jau ar vēsu prātu spēj paraudzīties Gunārs.
«Vaicāju, kur viņa strādā, kā iet, bet saruna īsti nevedās. Viņa tikai atbildēja ar «jā» vai «nē». Tad nolēmu, ka situāciju jāmēģina kaut kā atsvaidzināt ar trāpīgu joku, taču nekas jēdzīgs prātā neienāca,» atzīst cietušais. «Tad nu teicu, ka man krīt nost bikses. Un tā bija vistīrākā patiesība.»
Diemžēl Aelita nesmējās. Meitene, kā ziņo aculiecinieki, visu laiku raudzījusies pa logu un puisim nav veltījusi ne mazāko uzmanību.
«Tad pēkšņi atcerējos ārkārtīgi smieklīgu anekdoti un sapratu, ka esmu glābts,» atmiņu pavedienu tālāk šķetina Gunārs. «Es viņai prasu — vai zini, kas ir urla ar koka kāju? Un viņa saka — nē. Un es uzreiz — sūds uz kociņa!»
Ja kāds no PATIESI! lasītājiem ir bijis liecinieks turpmākajiem notikumiem, lūdzam rakstīt vai atstāt komentāru. ▼
2007. gada 1. augusts • Kategorija: Sadzīve • 2 komentāri
